Novēlota ārstēšana infarkta gadījumā – vēlāka atgriešanās darbā un agrāka pensionēšanās
Ārstēšanas kavēšanās, kas ir laiks no neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanas līdz reperfūzijai ar primāru angioplastiju, ir saistīta ar paaugstinātu mirstību un sirds mazspēju pēc STEMI. Eiropas Kardiologu biedrības STEMI 2012.gada vadlīnijas ārstēšanas kavēšanas indikatoru liek pirmajā vietā, lai novērtēt aprūpes kvalitāti.
Apmēram 45% pacientu, kuri tiek hospitalizēti ar STEMI, ir darbaspējīgā vecumā, bet līdz šim neviens nebija izvērtējis, kā ārstēšanas uzsākšanas kavēšana ietekmē laiku, kad pacients var atgriezties darbā un pensionēšanos. Šajā pētījumā tika analizēta šīs saistība, jo tā rada lielu slogu sabiedrībai un būtiski ietekmē darba ražīgumu.
Šis bija uz populāciju balstīts Dānijā veikts kohorta pētījums, kurā iekļāva 4061 pacientu jaunāku par 67 gadiem, kuri tika hospitalizēti ar STEMI laika posmā 1999.gada 1.janvāris - 2011.gada 1.decembris un kuri tika ārstēti ar primāras perkutātas koronārās intervences metodi. Pētījumā tika iekļauti tikai tie pacienti, kuri strādāja pusslodzi vai pilnu slodzi trīs nedēļas pirms tika stacionēti ar STEMI.
Pēc četriem novērošanas gadiem, 91% pētījuma dalībnieku bija atgriezušies darbā. Pēc 8 novērošanas gadiem 29% dalībnieku bija pensionējušies. Pēc samērošanas ar jaucējfaktoriem, ārstēšanas aizkavēšanās ilgāk par 120 minūtēm ir saistīta ar vēlāku atgriešanos darbā (HR=0,86; 95% TI [0,81 - 0,92]) un agrāku pensionēšanos (HR=1,21; 95% TI [1,08 - 1,36]).
Pētnieki atklāja, ka lielākā daļa pacientu ar STEMI atgriezās darbā 4 gadu laikā, bet 14% atgriezās darbā vēlāk novēlotās ārstēšanas uzsākšanas dēļ. Tāpat tika secināts, ka 8 gadus pēc hospitalizēšanas, novēlotas ārstēšanas uzsākšanas dēļ pensionēšanās biežums pieaug par 21%.
Tagad ir zināms, ka pastāv saistība starp ārstēšanas uzsākšanas kavēšanos un ilgāku atveseļošanās laiku un paātrinātu pensionēšanos, tomēr ir nepieciešami papildus pētījumi, lai noskaidrotu, kāpēc tas tā ir. Ārstēšanas uzsākšanas kavēšanās var tieši ietekmēt atgriešanos darbā samazinātās sirds ventrikulārās funkcijas dēļ, bet var būt arī citi faktori, kas to ietekmē.
Pētnieki neatklāja atšķirības starp sievietēm un vīriešiem ārstēšanas aizkavēšanā, bet atklāja, ka vīrieši vēlāk atgriežas darbā nekā sievietes. Pētnieki analizēja arī atšķirības starp precētiem un neprecētiem pacientiem. Pretēji kopējiem atklājumiem, neprecētiem pacientiem bija īsāks ārstēšanas kavēšanās laiks, bet lielāka pensionēšanās iespējamība. To pētnieki skaidro ar to, ka lielākā daļa neprecēto cilvēku dzīvo lielajās pilsētās un ir tuvāk slimnīcām, kas ļauj samazināt laiku līdz ārstēšanas uzsākšanai. Savukār viņi iespējams ātrāk pensionējas, jo ir sociāli neaizsargātāki un viņiem trūkst pamudinājuma turpināt strādāt.
Pētnieki atzīst, ka ļoti svarīgi ir pacientiem nodrošināt savlaicīgu ārstēšanu un veicināt viņu atgriešanos darbā, jo tas ir liels slogs sabiedrībai, ja pacients pēc infarkta neatgriežas darbā.
Pirmavots: European Society of Cardiology (2013, October 12). Heart attack patients return to work later, retire earlier if treatment is delayed. ScienceDaily. Retrieved October 14, 2013.