Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

NSPL lietošana akūtas respiratoras infekcijas laikā un miokarda infarkta risks

Doctus
Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) lietošana akūtas respiratoras infekcijas laikā paaugstina akūta miokarda infarkta (AMI) risku.

Iepriekš veiktos pētījumos ir pierādīts, ka akūta respiratora infekcija un NSPL lietošana var veicināt akūta miokarda infarkta attīstību.   Dažās valstīs ārsti izraksta NSPL pacientiem akūtas respiratoras infekcijas simptomu mazināšanai. Tomēr līdz šim nebija veikti pētījumi, lai novērtētu NSPLA lietošanu akūtu respiratoru infekciju laikā un paaugstinātu AMI risku.

Pētījuma laikā tika identificēti 9793 pacienti, kuri tika hospitalizēti ar AMI 2007.-2011.gadā. Visi pacienti tika iedalīti grupās: NSPL lietošana akūtas respiratoras infekcijas laikā, akūta respiratora infekcija bez NSPL lietošanas, tikai NSPL lietošana bez akūtas respiratoras infekcijas. Tika veikta daudzfaktoru loģistiskā regresija, lai izrēķinātu izredžu attiecības un samērotu tās pēc iespējamiem jaucējfaktoriem.

NSPL lietošana akūtas respiratoras infekcijas laikā ir saistīta ar 3,4 reizes augstāku AMI risku (OR=3,41; 95 % TI [2,80 – 4,16]), akūta respiratora infekcija bez NSPL lietošanas ir saistīta ar 2,7 reizes augstāku AMI risku (OR=2,65; 95 % TI [2,29 – 3,06]) un NSPL lietošana bez akūtas respiratoras infekcijas ir saistīta ar 1,5 reizes augstāku AMI risku (OR=1,47; 95 % TI [1,33 – 1,62]).  Ja NSPL tika ievadīts parenterāli, AMI risks pacientiem ar akūtu respiratoru infekciju bija vēl augstāks (OR=7,22; 95 % TI [4,07 – 12,81]).

Pētnieki secināja, ka nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana akūtas respiratoras infekcijas gadījumā, īpaši ievadot NSPL parenterāli, ir saistīta ar paaugstinātu akūta miokarda infarkta risku.  

 

AVOTS: J Infect Dis. Published online February 2, 2017.

Saistītie raksti

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Kliedējam mītus par statīnu lietošanu

Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.

A. Ņikitina, R. Rimdjonoka, A. Skride, A. Rudzītis

Gastroezofageālā atviļņa slimības terapija. Ne tikai protonu sūkņu inhibitori

Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.

T. Raikstiņa, V. Skuja

D vitamīns hroniskas nieru slimības pacientiem

Hroniska nieru slimība (HNS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē: skar ~ 10 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīta ar augstāku kopējo un kardiovaskulāro mirstību. [1] HNS tiek definēta kā strukturālas vai funkcionālas pārmaiņas nierēs un/vai samazināta nieru funkcija (GFĀ < 60 ml/min./1,73 m2), kas ilgst vismaz trīs mēnešus. [2] Cilvēkiem ar HNS bieži vērojams D vitamīna trūkums organismā.

M. Brīvere, B. Runča

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U