Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Pacientu lēmumus saistītus ar veselības jautājumiem, ietekmē internetā pieejamā informācija

Doctus
ASV arvien vairāk pacientu meklē ar veselību saistītu informāciju internetā un vairs ne tikai informāciju, kas saistīta ar simptomiem, bet arī informāciju par labākajiem speciālistiem un ārstēšanas iespējām.

 

Pacienti arvien biežāk meklē informāciju internetā pirms lēmuma pieņemšanas Pacienti arvien biežāk meklē informāciju internetā pirms lēmuma pieņemšanas
Pacienti arvien biežāk meklē informāciju internetā pirms lēmuma pieņemšanas
Aptaujājot 5210 pieaugušos, kuri lieto internetu, secināts, ka 54% respondentu internetā meklē informāciju, lai pieņemtu lēmumu par to, kādus veselības aprūpes resursus izmantot un kas viņiem tos varētu sniegt.  Citos pētījumos ir pierādīts, ka gandrīz 75% ASV pieaugušo meklē ar veselību saistītu informāciju internetā. Tendence izmantot internetu ar veselību saistītu lēmumu pieņemšanā kļūst arvien populārāka, piemēram, 79% pacientu, kuriem tika diagnosticēta hroniska saslimšana pēdējo trīs mēnešu laikā, lietoja internetu, lai meklētu informāciju, kas varētu būt viņiem noderīga, salīdzinājumam gadu atpakaļ informāciju internetā meklēja 53%.

20% pacientu izmanto ineternetu, lai atrastu sev primārās veselības ārstu. Tādēļ arī ārstiem arvien vairāk ir jādarbojas interneta vide, jāpiedāvā pacientiem komunicēt ar viņiem elektroniski. Šajā pētījumā dalībniekiem nejautāja, kur tieši viņi meklē informāciju, bet no iepriekš veiktiem pētījumiem ir zināms, ka visbiežāk tiek izmantoti dažādi meklēšanas portāli. Vispopulārākais ir Google, tādēļ ikvienam ārstam ik pa laikam vajadzētu šajā meklētājā ievadīt savu vārdu un uzvārdu un paskatīties, ko pacienti var par viņu atrast internetā.

Visbiežāk pacienti, kuru lēmumus par ārstu un ārstēšanu ietekmē internetā atrastā informācija, ir tie, kuri slimo ar hroniskām slimībām:   72% stenokardijas pacientu, 70% pacientu ar uzmanības deficītu/ hiperaktivitātes traucējumiem, 69% Krona slimības pacientu.  Nesen diagnosticētu hronisku slimību pacienti izmanto internetu, lai plānotu, kuru ārstu apmeklēt, kāda ir pieejamā ārstēšana, kādi medikamenti un ierīces ir izmantojamas ārstēšanā.   

Hronsiko slimību pacientu īpatsvars, kuri meklē informāciju par savu saslimšanu internetā:

 

  •  72% stenokardijas pacienti;
  •  70% pacientu ar uzmanības deficītu/ hiperaktivitātes traucējumiem;
  •  69% Krona slimības pacientu;
  • 68% pacientu ar fibromialģiju;
  • 68% insomnijas pacientu;
  • 68% HIV/AIDS pacientu;
  • 68% reimatoīdā artrīta pacientu;
  • 66% pacientu ar akni;
  • 66% pacientu ar bipolāriem traucējumiem;
  • 66% epilepsijas pacientu;
  • 66% pacientu ar ādas vēzi;
  • 66% pacientu ar C hepatītu.

Pirmavots: Dolan PL. Patients online drill deep for information on doctors, procedures. amednews staff. Posted Nov. 5, 2012.

Saistītie raksti

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Kliedējam mītus par statīnu lietošanu

Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.

A. Ņikitina, R. Rimdjonoka, A. Skride, A. Rudzītis

Gastroezofageālā atviļņa slimības terapija. Ne tikai protonu sūkņu inhibitori

Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.

T. Raikstiņa, V. Skuja

D vitamīns hroniskas nieru slimības pacientiem

Hroniska nieru slimība (HNS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē: skar ~ 10 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīta ar augstāku kopējo un kardiovaskulāro mirstību. [1] HNS tiek definēta kā strukturālas vai funkcionālas pārmaiņas nierēs un/vai samazināta nieru funkcija (GFĀ < 60 ml/min./1,73 m2), kas ilgst vismaz trīs mēnešus. [2] Cilvēkiem ar HNS bieži vērojams D vitamīna trūkums organismā.

M. Brīvere, B. Runča

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U