Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Reimatoīdā artrīta pacientiem augstāks ātriju mirgošanas un insulta risks

Doctus
Pētījumos ir pierādīts, ka reimatoīdais artrīts ir saistīts ar kardiovaskulārām blakussaslimšanām, lielākoties pētījumos ir pierādīta saistība ar miokarda infarktu un kardiovaskulāro mirstību.  Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pacientiem ar reimatoīdo artrītu ir paaugstināts ātriju mirgošanas un insulta risks. 

Pētījums tika veikts Dānijā, laika posmā no 1997. līdz 2009.gadam, izmantojot iedzīvotāju ambulatoros un stacionāros veselības ierakstus.

Pētījumā tika iesaistīti pacienti virs 15 gadu vecuma, kuri pirms 1997.gada neslimoja ar reimatisko artrītu, ātriju mirgošanu vai insultu. Dalībnieki ar reimatisko artrītu tika identificēti individuālā līmenī, sasaistot diagnozi un reimatoīdā artrīta ārstēšanu.

Galvenie mērāmie iznākumi bija ātriju mirgošanas un insulta biežums.

No 4 182 335 kohortas dalībniekiem, novērošanas laikā 18 247 tika identificēti kā reimatoīdā artrīta pacienti, vidējais slimības sākšanās vecums bija 59,2 gadi un vidējais novērošanas laiks bija 4,8 gadi.

Kopumā 156 484 cilvēkiem, tai skaitā 774 ar reimatioīdo artrītu slimojošiem tika diagnosticēta ātriju mirgošana (vecuma un dzimuma samērots rādītājs reimatoīdā artrīta pacientiem bija 8,2 uz 1000 persongadiem un 6 uz 1000 persongadiem vispārējā populācijā), samērotā incidence bija 1,41 (95% TI [1,31 – 1,51]).

165 343 cilvēkiem un tai skaitā 718 reimatoīdā artrīta pacientiem, tika konstatēts insults (7,6 uz 1000 persongadiem reimatoīdo pacientu populācijā un 5,7 uz 1000 persongadiem vispārējā populācijā).

Gan ātriju mirgošanai, gan insultam relatīvais risks bija paaugstināts visās stratās ar augstāku relatīvo risku jaunākiem pacientiem, bet augstākām absolūtā riska atšķirībām vecākiem pacientiem.

Pētījuma noslēgumā autori secināja, ka reimatoīdais artrīts ir saistīts ar paaugstinātu ātriju mirgošanas un insulta risku. Šie jaunie atklājumi apliecina, ka pacientiem ar reimatoīdo atrītu jāatceras arī par ātriju mirgošanas profilaksi un tā novērtēšanu.  

Pirmavots: Lindhardsen J, Ahlehoff O, Gislason GH, et al. Risk of atrial fibrillation and stroke in rheumatoid arthritis: Danish nationwide cohort study. BMJ 2012; 344

Saistītie raksti

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Kliedējam mītus par statīnu lietošanu

Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.

A. Ņikitina, R. Rimdjonoka, A. Skride, A. Rudzītis

Gastroezofageālā atviļņa slimības terapija. Ne tikai protonu sūkņu inhibitori

Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.

T. Raikstiņa, V. Skuja

D vitamīns hroniskas nieru slimības pacientiem

Hroniska nieru slimība (HNS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē: skar ~ 10 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīta ar augstāku kopējo un kardiovaskulāro mirstību. [1] HNS tiek definēta kā strukturālas vai funkcionālas pārmaiņas nierēs un/vai samazināta nieru funkcija (GFĀ < 60 ml/min./1,73 m2), kas ilgst vismaz trīs mēnešus. [2] Cilvēkiem ar HNS bieži vērojams D vitamīna trūkums organismā.

M. Brīvere, B. Runča

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U