Šķidrumu lietošana labāk pasargā no aizcietējumiem nekā šķiedrvielas
Epidemioloģisko pētījumos ir atklātas saistības starp pašu cilvēku definētiem aizcietējumiem un šķiedrvielām un fiziskām aktivitātēm, bet ne starp šķidruma uzņemšanu. Šī pētījuma mērķis bija novērtēt aizcietējumu izplatību un saistību ar šķiedrvielu un šķidrumu uzņemšanu.
Pētījuma analīze tika veikta balstoties uz 10 914 pieaugušajiem (vecāki par 20 gadiem), kuri piedalījās Nacionālā veselības un uztura aptaujā 2005. - 2008.gadā. Aizcietējums tika definēts, ja parasti vai lielākoties bija cietas vai neregulāras fēces. Šķiedrvielu un šķidruma uzņemšana tika analizēta no uztura dienasgrāmatām. Tika analizēti arī jaucējfaktori: vecums, rase, izglītības un ienākumu līmenis, ķermeņa masas indekss, paša ziņots veselības stāvoklis, hroniskās saslimšanas un fiziskās aktivitātes. Tika aprēķināta izplatība, izplatības izredžu attiecība (POR) tika analizēta samērotos daudzfaktoru modeļos.
Kopumā 9373 (85,9%) pieaugušo (4787 sievietes un 4586vīrieši) pilnībā aizpildīja aptaujas anketu. Par aizcietējumus kiem ziņoja 10,2% sieviešu (95% TI [9,6 - 10,9]) un 4% (95% TI [3,2 - 5]) vīriešu (p<0,001). Pēc daudzfaktoru samērošanas, zems uzņemtā šķidruma daudzums bija galvenais predisponējošais aizcietējumu faktors sievietēm (POR=1,3; 95% TI [1,0 - 1,6]) un vīriešiem (POR=2,4; 95% TI [1,5 - 3,9]), savukārt attiecībā uz šķiedrvielām šāda saistība netika novērota. Sievietēm tika novērota statistiski ticama saistība arī starp rasi (POR=1,4; 95% TI [1,0 - 1,9]), aptaukošanos (POR=0,7; 95% TI [0,5 - 0,9]) un augstāku izglītības līmeni (POR=0,8; 95% TI [0,7 - 0,9]).
Pētnieki secināja, ka klīniskajās rekomendācijās jāiekļauj, ka aizcietējumi jāārstē ar palielinātu šķidrumu uzņemšanu, nevis šķiedrvielu uzņemšanu vai fiziskām aktivitātēm.
Pirmavots: American Journal of Gastroenterology, April 9, 2013.