PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Starptautiskas aptaujas par ar vēzi saistītiem jautājumiem rezultāti

Doctus
Šajā ziņojumā ir aprakstīti Starptautiskās vēža kontroles savienības (UICC) vadīta starptautiska pētījuma rezultāti par sabiedrības uztveri vēža jomā. Tas ir viens no nedaudzajiem daudzvalstu pētījumiem, kas veikti par šo jautājumu.

Tiešsaistē tika aptaujāti vairāk nekā 15 000 pieaugušo cilvēku no 20 valstīm no 2019. gada 25. oktobra līdz 25. novembrim, sniedzot svarīgu ieskatu sabiedrības attieksmē pret vēzi daudzās dažādās valstīs, reģionos un demogrāfiskajās grupās. Cilvēkiem tika uzdoti jautājumi, kas saistīti ar viņu satraukumu par vēzi, tā ietekmi uz sevi un ģimeni, viņu uztveri par riska faktoriem un personīgo attieksmi un izturēšanos, kā arī viņu cerības uz valdībām.

Vēzis ietekmē cilvēkus visā pasaulē. Vairāk nekā trīs no pieciem aptaujātajiem cilvēkiem (61%) norāda, ka viņus skar vai ir skāris vēzis, izmantojot savu personīgo pieredzi vai zinot kādu, kurš slimo vai ir slimojis ar šo slimību. Viņi jūtas nobažījušies, ka viņi paši dzīves laikā varētu ciest no vēža. Gandrīz 60% izteica šo sajūtu neatkarīgi no vecuma, izglītības vai ienākumu līmeņa. Aptaujā redzama nevienlīdzība, ar kuru saskaras sociāli ekonomiski nelabvēlīgās grupas. Neatkarīgi no tā, kurā pasaules daļā cilvēks dzīvo, ja viņam ir zemāks izglītības līmenis vai viņš dzīvo mājsaimniecībā ar zemākiem ienākumiem, aptaujas atbildes norāda, ka šim cilvēkam ir mazāka iespēja apzināties vēža riska faktorus un mazāka iespēja kaut ko darīt, lai samazinātu risku. Aptaujātie cilvēki visā pasaulē, šķiet, zina galvenos vēža riska faktorus (87%), un tikai 6% norāda, ka viņi nezina par vēža riska faktoriem. Tabakas lietošana ir visatzītākais vēža riska faktors (63%), kam seko kaitīgo UV staru iedarbība (54%) un tabakas dūmu iedarbība no citiem (50%). Lai gan tas ir iepriecinoši, joprojām ir nepieciešami daudzi uzlabojumi. Varbūt visnozīmīgākais ir ieteikums, ka aptaujātie jaunākie cilvēki (tie, kas jaunāki par 35 gadiem), mazāk tic, ka tabakas lietošana ir  vēža riska faktors, nekā tie, kas vecāki par 50 gadiem. Šis atklājums uzsver pastāvīgo vajadzību palielināt izpratni par vēža riska faktoriem katrā jaunajā paaudzē. Bet vai izmaiņas izpratnes līmenī, nozīmē arī izmaiņas uzvedībā? Iespējams, ka lielāka izpratne par riska faktoriem varētu mainīt uzvedību, bet, lai pilnībā atbildētu uz šo jautājumu, ir vajadzīgi vairāk pētījumu. Šajā aptaujā gandrīz septiņi no 10 aptaujātajiem cilvēkiem (69%) norāda, ka viņi ir izdarījuši kaut ko, lai samazinātu vēža risku pēdējo 12 mēnešu laikā, savukārt nedaudz mazāk kā ceturtā daļa aptaujāto cilvēku apgalvo, ka nav veikuši nekādus preventīvus pasākumus. Valdībām ir svarīga loma arī vēža apkarošanā. Bet kāds ir aptaujāto cilvēku viedoklis par viņu valdības atbildību? Lielākais vairums aptaujāto cilvēku (84%) norāda uz pārliecību, ka valdībām patiešām ir jārīkojas cīņā pret vēzi. Globālā mērogā ir skaidrs, ka prioritāte ir vēža ārstēšanas un pakalpojumu pieejamības palielināšana, un katrs trešais aptaujātais (33%) to uztver kā vissvarīgāko valdības pasākumu. Tomēr valstu līmenī rodas dažādas perspektīvas, un arī atziņas atšķiras atkarībā no aptaujātā cilvēka paša pieredzes ar vēzi.

AVOTS:UICC. The International Public Opinion Survey on Cancer 2020. Published online on February 4, 2020.

Lasītākais Doctus.lv
GUNTIS KARELIS: Grūtības ir spēcīgs motivētājs

Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.

M. Lapsa
RENĀTE HELDA: cukura diabēts pandēmijas ēnā— katastrofāls ielaisto gadījumu skaits

Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."

R. Helda
Bioloģiskie medikamenti. Arvien biežāk izmantojam praksē

Zinātniskā revolūcija zāļu atklāšanas un produktu attīstībā biotehnoloģijā, kas notika 20. gadsimta beigās, savu uzvaras gājienu turpina arī 21. gadsimtā. Šobrīd vairāk nekā simt dažādu slimību tiek ārstētas ar biotehnoloģijas palīdzību, turklāt daudzas metodes joprojām ir galvenais atklājums medicīnā. Bioloģisko līdzekļu lietošana strauji paplašinājusies, tos izmanto, piemēram, onkoloģijā, autoimūnu traucējumu, iekaisuma slimību ārstēšanā.

L. Henke, S. Purviņa
Liels traumu risks brīvdienu skrējējiem

Gandrīz puse no visiem brīvdienu skrējējiem (skrējēji, kas to dara neprofesionāli, brīvajā laikā) gūst traumas, galvenokārt saistībā ar ceļiem, ikriem vai Ahileja cīpslām, un riska līmenis ir vienlīdz augsts neatkarīgi no skrējēja vecuma, dzimuma vai skriešanas pieredzes.

Doctus
SANAD II pētījums par valproāta vs. levetiracetāma efektivitāti un izmaksu ieguvumu salīdzinājumu

Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.

Doctus