Stress darbā kaitīgs sievietes sirdij

Pētnieki uzsver, ka palielinoties nodarbināto sieviešu skaitam, aktuāls kļūst arī stresa radītais kaitējums sieviešu veselībai. Iepriekš veiktos pētījumos ir iegūti atšķirīgi rezultāti par darbavietas stresa saistību ar kardiovaskulārajām slimībām, ciešāka šī saitsība ir pierādīta vīriešu populācijā.

Šajā pētījumā tika izmantoti dati no Sieviešu Veselības pētījuma, kas tika veikts Bostonā un kurā piedalījās 22 086 sievietes (vidējais vecums bija 57 gadi). Informācija par stresu darbavietā tika vākta pētījuma norises piektajā gadā. Sievietes tika sadalītas četrās grupās atkarībā no stresa līmeņa darbā, kas ir saistīts ar prasībām un kontroli:

• Pasīvs darbs: zemas prasības un zema kontrole;
• Aktīvs darbs: augstas prasības un augsta kontrole;
• Zema stresa līmeņa darbs: zemas prasības un augsta kontrole;
• Augsta stresa līmeņa darbs: augstas prasības un zema kontrole.

Desmit gadu novērošanas laikā tika konstatēti 170 miokarda infarkta, 163 išēmiska insulta, 440 koronāru revaskularizāciju un 52 nāves gadījumi.

Pēc samērošanas pēc vecuma, rases, ārstēšanas, izglītības līmeņa, kardiovaskulārajiem notikumiem sievietēm ar augstu stresa līmeni darbā relatīvais risks bija 1,38 (95% TI [1,08-1,77]) un aktīva darba darītājām RR=1,38 (95% TI [1,07-1,77]), salīdzinot ar sievietēm, kurām ir zema stresa līmeņa darbs.

Pēc tālākas samērošanas pēc depresijas simptomiem vai trauksmes un kardiovaskulārajiem riska faktoriem daudzas saistības vairs nebija statistiski ticamas, tomēr saistība aktīvs darbs un augstāks kardiovaskulāro notikumu risks saglabājās (RR=1,50; 95% TI [1,13-1,99]) un saglabājās arī saistība augsts stresa līmenis darbā un miokarda infarkta risks (RR=1,80; 95% TI [1,02-3,21]).

Pētījuma laikā netika konstatēta saistība starp nedrošību darbā un ilgtermiņa kardiovaskulāro risku.

Pētnieki izsaka iespējamību, ka stress var palielināt kardiovaskulāro notikumu risku ar uzvedības reakciju uz stresu (tai skaitā, smēķēšana, depersija) vai arī caur psiholoģiskiem mehānismiem, piemēram, stresa izraisītu hipertensiju vai metabolo sindromu.

Turklāt hronisks stress var rezultēties ar hipotalāma-hipofīzes-virsnieru un veģetatīvās nervu sistēmas disregulāciju, kas savukārt rada nevēlamus bioloģiskos efektus. Autori norādīja, ka ir nepieciešami papildus pētījumi attiecībā uz šīs saistības izpēti. 

Ar pilnu pētījuma tekstu var iepazīties šeit.