PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Vai ir pieļaujams dažkārt pacientam nozīmēt placebo?

Doctus
Vai ir pieļaujams dažkārt pacientam nozīmēt placebo?
Vai ir ētiski pacientam izrakstīt placebo, zinot, ka tas ir placebo? Vai drīkst dod pacientam kaut ko tikai tāpēc, ka grib viņam kaut ko izrakstīt, lai gan zin, ka tas nav efektīvs? Savā pieredzē par šiem morālajiem izaicinājumiem dalās Ņujorkas pilsētas Medicīnas centra Medicīnas ētikas nodaļas pārstāvis Art Caplan.

Ir divu veidu placebo, par kuriem jārunā. Viens no placebo ir tā saucamā "cukura tablete", kas ir absolūti inerta un ir zināms, ka tai nav nekāda efekta. Otrs ir aspirīns vai cits medikaments ar vāju iedarbību, bet tas vairāk vai mazāk ir mazaktīvs. 

Interesanti, ka, aptaujājot ārstus, 50% teica, ka nekad neizmanto placebo, apmēram 25% atzina, ka ir izmantojuši placebo un gandrīz 20% atzina, ka tas ir atkarīgs no situācijas.

Art Caplan no savas pieredzes stāsta, ka ir pacienti no dažādām kūltūrām, kas sagaida, ka slimnīcā viņi saņems kādus medikamentus. Ja viņi aiziet pie ārsta un nesaņem nekādus norādījumus par medikamentu lietošanu, viņi to uztver kā necieņu un iet pie cita ārsta. Tādēļ šiem pacientiem, pat ja neuzskatāt, ka viņu nemiers ir saistīts ar pamatslimību vai, ja viņiem ir saukstēšanās, kuras ārstēšanai medikamenti nav nepieciešami, mēs nozīmējam aspirīnu, lai šie cilvēki justos aprūpēti, tiktu ņemti nopietni un lai arī turpmāk nāktu pie ārsta, nevis vērstos pie alternatīvās medicīnas pārstāvjiem.

Dažkārt placebo nozīmēšana ir jāapsver, tā ir daļa no tā, ko pacients no Jums sagaida. Jūs varat mēģināt pārliecināt pacientu, ka viņam ārstēšana nav nepieciešama, bet dažkārt ir grūti pārliecināt un pacients uzskata, ka Jūs nevēlaties viņam palīdzēt. Art Caplan uzskata, ka atsevišķos gadījumos placebo lietošana ir pamatota.

Tāpat viņš uzskata, ka dažkārt var runāt par tā saucamo “placebo efektu”. Dažkārt cilvēks jūtas labāk tikai tāpēc vien, ka lieto medikamentu. Lielam skaitam pacientu sāpes, lietojot pretsāpju medikamentus,  mazinās placebo efekta dēļ.

Art Caplan uzskata, ka ētsikais izaicinājums ir nevis placebo nozīmēšana, bet gan šī fakta atklāšana pacientam vēlāk. Un viņš uzskata, ka tas pacientam ir jāpasaka: “Es iedevu Jums placebo, tas Jums palīdzēja un Jūs jūtaties tagad labāk. Varbūt tas ir placebo efekts, bet es nedomāju, ka Jums bija saslimšana, kas bija jāārstē, tādēļ nozīmēju Jums placebo.” Jūs nevēlaties, lai pacientam būtu sajūta, ka viņš lietoja īstas zāles un viņam bija reāla saslimšana, ja uzlabošanās tika panākta ar placebo.

Daļa no placebo nozīmēšanas, ja Jūs gatavojaties to darīt, ir izskaidrot pacientam, kas tiek darīts, un vēlāk izskaidrot, kādēļ Jūs nozīmējāt placebo nevis konkrētu ārstēšanu. Jāņem vērā, ka pacients var sadusmoties un uzskatīt, ka ir ticis maldināts, tad Jums ir jāpaskaidro, ka vēlējāties pārliecināties, vai darbojas placebo efekts, ka tas Jums ir jāzina, lai varētu nodrošināt labāku pacienta aprūpi.

Eksperts uzskata, ka placebo lietošana ir pieļaujama, nepieļaujama ir placebo lietošanas neapspriešana ar pacientu ilgtermiņā. Ja ir doma konkrētam pacientam nozīmēt placebo, tas vēlāk ir ar pacientu jāpārunā, lai saglabātu uzticību un veidotu labu sadarbību starp ārstu un pacientu.

Interviju ar Art Caplan var noklausīties šeit.