Vienkārši testi var palīdzēt noteikt demences un insulta risku
Pēc 11 gadu novērošanas, sākotnēji lēns pārvietošanās ātrums ir saistīts ar 50% demences riska pieaugumu. Smadzeņu tilpums un dažādi kognitīvo funkciju testi statistiski ticami zemāki bija lēnajiem staigātajiem.
Rokas tvēriena stiprums neietekmē insulta risku kopējā kohortā, tomēr ciešāks rokasspiediens ir saistīts ar 42% insulta riska samazinājumu starp indivīdiem virs 64 gadu vecuma. 
Pētījumā tika analizēti 2410 dalībnieki, vidējais dalībnieku vecums bija 62 gadi, nevienam no tiem sākotnēji nebija ne demence, ne insults. Sākotnējā novērtēšana iekļāva iešanas ātruma noteikšanu, rokas tvēriena ciešumu un kognitīvo funkciju novērtējumu, kā arī magnētiskās rezonanses smadzeņu izmeklējumu.
Novērošanas laikā 34 dalībniekiem attīstījās demence un 79 konstatēja insultu vai tranzistoru išēmisku lēkme. Lēns pārvietošanās ātrums statistiski ticami korelēja ar:
- paaugstinātu insulta risku (HR=1,5, p
- mazāku kopējo smadzeņu tilpumi (p
- zemākiem atmiņas testu rezultātiem (p
Ciešs rokasspiediens bija saistīts ar statistiski ticami samazinātu insulta risku (HR=0,58; p
- lielāku kopējo smadzeņu tilpumu (p
- labāku vizuālo reprodukciju (p
- labāku izpildvaras funkciju (p
- labākām valodas prasmēm (p
- labāku abstrakciju (P
Pētnieki uzsver, ka ir nepieciešami papildus pētījumi, lai iešanas ātrums un rokas tvēriena stiprums kļūdu par klīniskiem marķieriem, un ir nepieciešami detalizētāki smadzeņu darbības novērtējumi. Pētnieki uzver, ka šie ir pamata testi, ko varētu veikt ikviens neirologs vai ģimenes ārsts, lai novērtētu insulta vai demences risku.
Pirmavots: Camargo EC, et al "Walking speed, handgrip strength and risk of dementia and stroke: The Framingham Offspring Study" AAN 2012