PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Paaugstinātu kateholamīnu līmenis auglim un neonatālā hipoglikēmija

Doctus
Paaugstinātu kateholamīnu līmenis auglim un neonatālā hipoglikēmija
Pixabay.com
Perinatāls stress un augļa augšanas aizture paaugstina risku neonatālas hipoglikēmijas attīstībai. Nozīmīgākais patoģenēzes mehānisms nav pilnībā izprasts. Pētījumos ar aitas modeļiem secināts, ka paaugstināta kateholamīnu koncentrācija auglim nomāc intrauterīnu insulīna sekrēciju, attiecīgi sekojot paaugstinātai insulīna sekrēcijai, tiklīdz adrenerģiskais stimuls ir norimis.

Lai noskaidrotu, vai jaundzimušajiem ar zināmiem hipoglikēmijas riska faktoriem ir augstāka kateholamīna koncentrācija nabas saites asinīs vai amnija šķidrumā, un vai kateholamīni korelē ar postnatālo glikēmiju, veikts perspektīvs kohortas pētījums. Tajā iekļauti 328 jaundzimušie no terciāra perinatāla centra no 2020.gada septembrim līdz 2022.gada maijam; analīžu paraugi no nabas saites vai amnija šķidruma savākti uzreiz pēc dzemdībām un ar šķidruma hromatogrāfijas–masspektrometrijas palīdzību analizēta kateholamīnu un metanefrīnu koncentrācija. Jaundzimušajiem veica postnatālu asins glikozes sijājošo diagnostiku. Pētījuma ekspozīcija: neonatālas hipoglikēmijas riska faktori. Galvenie iznākumi: kateholamīnu un metanefrīnu koncetrāciju salīdzinājums starp riska un kontroles jaundzimušajiem, kā arī kateholamīnu un metanefrīnu koncentrāciju korelācija ar postnatālu hipoglikēmijas epizošu skaitu un smaguma pakāpi.

Šajā pētījumā ar 328 jaundzimušajiem (234 riska grupā: vidējais [IQR] gestācijas vecums, 270 [261–277] dienas un 94 kontroles grupā: vidējais [IQR] getsācijas vecums 273 [270–278] dienas), zīdaiņiem ar augšanas aizturi fiksēja paaugstinātas vidējās (IQR) norepinefrīna (21,10 [9,15–42,33] pret 10,88 [5,78–18,03] nmol/l; p < 0,001), metanefrīna (0,37 [0,13–1,36] pret 0,121 [0,08–0,28] nmol/l; p < 0,001) un 3–metoksitiramīna (0,149 [0,098–0,208] pret 0,091 [0,063–0,149] nmol/l; p = 0,001) koncentrācijas nabas saites materiālā. Jaundzimušajiem ar perinatālu stresu bija paaugstinātas norepinefrīna (p = 0,001), normetanefrīna (p = 0,04) un 3–metoksitiramīna (p = 0,008) koncentrācijas vērtības salīdzinājumā ar jaundzimušajiem, kas perinatālam stresam nebija pakļauti.

Nabas saites asins paraugā konstatētās epinefrīna, metanefrīna un 3–metoksitiramīna koncentrācijas negatīvi korelēja ar amnija šķidruma C peptīda koncetrāciju (attiecīgi rs = -0,212, p = 0,005; rs = -0,182, p =0,16 un rs = -0,183, p = 0,16). Norepinefrīna, metanefrīna un 3–metoksitiramīna koncentrācijas nabas saites asins paraugā pozitīvi korelēja ar hipoglikēmijas epizožu skaitu un metanefrīna un 3–metoksitiramīna koncentrācijas negatīvi korelēja ar zemāk nomērītajām glikozes koncentrācijām asinīs.

Jaundzimušo risku attīstīties hipoglikēmijai veicina paaugstināta kateholamīnu un metanefrīnu klātbūtne, attiecīgi korelējot ar postnatālas hipoglikēmijas epizodēm un zemākiem glikozes līmeņiem pēc dzimšanas. Pilnveidojot savas zināšanas par patofizioloģisko mehānismu neonatālās hipoglikēmijas attīstībā, varam uzlabot jaundzimušo ar hipoglikēmijas risku uzraudzību.

Avots: Hoermann H, van Faassen M, Roeper M, et al. Association of Fetal Catecholamines With Neonatal Hypoglycemia. JAMA Pediatr. Published online April 01, 2024. doi:10.1001/jamapediatrics.2024.0304