Hroniska sirds mazspēja un elektrolīti
Sirds mazspēja ir viena no mūsdienu sabiedrības lielākajām problēmām. Pieaugot iedzīvotāju vidējam dzīves ilgumam un uzlabojoties sirds slimību diagnostikai un ārstēšanai, pieaug arī sirds mazspējas izplatība.
Hipokaliēmija
Lasītākais Doctus.lv
Ar uzturu saistīts iekaisums ir saistīts ar aizkuņģa dziedzera aptaukošanās risku
Ar uzturu saistīts iekaisums ir saistīts ar aizkuņģa dziedzera aptaukošanās risku pacientiem ar žultsakmeņiem.
Dr. MĀRCIS GEDIŅŠ: Domāt vairākus soļus uz priekšu
MĀRCIS GEDIŅŠ, asinsvadu ķirurgs, flebologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centra virsārsts, Latvijas Flebologu biedrības prezidents, darbu veic ar sportisku azartu un atzīst, ka savu nebūt ne vieglo ķirurga profesiju tāpat kā sportu patiesi izbauda. Arī viņa sportiskie hobiji ir tādi, kas trenē garīgo un fizisko izturību, un tad arī garās operācijas vairs nešķiet tik garas.
Gabapentinoīdi un paškaitējuma risks
Gabapentinoīdi (t.sk. gabapentīns un pregabalīns) sākotnēji radīti kā antikonvulsanti, taču ņemot vērā to inhibējošās īpašības attiecībā uz CNS, tos izmanto gan epilepsijas ārstēšanā, gan neiropātiskām sāpēm, ģeneralizētai trauksmei, kā arī dažādām off label indikācijām. 2008.gadā FDA, balstoties uz tā laika ziņojumiem norādījusi uz paaugstinātu suicīda risku pacientiem, kas lieto antikonvulsantus. Nesen veiktie novērojumu pētījumi gan uzrāda konfliktējošus rezultātus starp gabapentinoīdu saistību ar paškaitējuma idejām vai mēģinājumiem.
Bērns bieži slimo — imūndeficīts vai normas variants?
Visticamāk, ik ģimenes ārsta praksē varam iedomāties kādu savu pacientu, kas šķietami slimo biežāk vai smagāk nekā pārējie. Nereti šie pacienti pamanās saslimt arī laikā, kad vīrusinfekcijas kā galveno iemeslu vizītei pie ārsta vairs negaidām. Kuros gadījumos varam uzskatīt, ka bērns slimo “normāli bieži”, bet kad vērts aizdomāties par papildu izvērtēšanu?
Grēmas, atvilnis, dispeptiskas sūdzības. Taktika ģimenes ārsta praksē
Gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir viena no biežākajām gremošanas trakta augšējās daļas slimībām — tiek lēsts, ka ik desmitais pieaugušais no Eiropas valstu un Ziemeļamerikas iedzīvotājiem vismaz reizi nedēļā jūt GERS simptomus. Daudzveidīgo izpausmju dēļ funkcionāla dispepsija (FD) joprojām bieži paliek nepietiekami diagnosticēta. Tā var būtiski ietekmēt cilvēka darbspējas, vispārējo pašsajūtu un kopumā pasliktināt dzīves kvalitāti.
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 85
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 11
D
- Dermatoloģija 199
- Dietoloģija 36
E
- Endokrinoloģija 362
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 207
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 358
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 55
I
- Imunoloģija 17
- Infektoloģija 316
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 554
Ķ
- Ķirurģija 202
L
M
N
- Narkoloģija 41
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 71
- Neiroloģija 408
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 88
- Onkoloģija 258
- Otorinolaringoloģija 82
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 230
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 280
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 154
R
S
- Sabiedrības veselība 352
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 104
- Uzturzinātne 98