PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Augusts 2008

Juris Ezeriņš, ģimenes ārsts no Smiltenes

PAR AUGUSTA NUMURU

Medicīnas literatūras lasīšanai ārstam stunda dienā būtu jāvelta... Vai pats tā daru? Teikšu atklāti – ne vienmēr, bet cenšos.

Hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai un nespecifiskām elpceļu slimībām ir kopīga problēma – vai un kad lietojamas antibiotikas? Interesanta ir profesoru un ārsta praktiskā diskusija par aspektiem, kas būtu jāpatur prātā, nozīmējot klaritromicīnu. No savas pieredzes zinu, ka šis medikaments bieži ir efektīvs gadījumos (īpaši pediatriskajā praksē), kad citi izrādījušies bez efekta.

Ieskats mazāk zināmajā Francijas veselības aprūpē lasāms arī kā daiļliteratūra. Par franču mediķu nesteidzību biju dzirdējis arī no savas kolēģes stāstītā par atgadījumu, viesojoties pie meitas Parīzē. Znotam gadījusies trauma – brūce sejā. Vēršoties pēc palīdzības medicīnas iestādē, brūce sašūta pēc četrām (!) stundām, lai gan rindas neesot bijis.

Kolēģiem novēlu šomēnes vēl nesteigties. Cik iespējams baudīt jau pēdējā, īstā vasaras mēneša jaukumus, pilnus sēņu un ogu grozus! Atrast laiku saulei, vējam un spirdzinošām peldēm jūrā!

Numurā lasi:

Mūsdienu aspekti par ortostatiskas hipotensijas diagnostiku un ārstēšanu

Ortostatiska jeb posturāla hipotensija ir plaši sastopams sindroms, ko klīnicisti bieži neizvērtē un nediagnosticē, lai gan tā var izraisīt nopietnus traucējumus un ievainojumu draudus. Ortostatiska hipotensija (OH) izpaužas ar sistēmisku arteriālā spiediena krišanos – sistoliskā vairāk nekā par 20 mmHg un diastoliskā vairāk nekā 10 mmHg, pieceļoties no guļus stāvokļa stāvus trīs minūšu laikā. Sakarā ar OH reducējas perfūzijas process orgānos – sevišķi smadzenēs. [1] OH izpausmes pacienti visbiežāk raksturo ar to, ka, pieceļoties stāvus, pakāpeniski attīstās vispārējs vājums, nogurums, savdabīgas izjūtas galvā, noreibums, apdullums, tukšums un pakāpeniski pieaug apziņas traucējumi, ir atslēgšanās sajūta, var būt samaņas zudums un krišana.

Ģ. Eniņa, V. Akermane, T. Matvejeva, G. Krūmiņa

Kādas asins analīzes veicamas akūta koronāra sindroma pacientam?

Akūta koronāra sindroma (AKS) pacientiem, kā zināms, ir paaugstināts pēkšņas kardiālas nāves risks, tādēļ svarīgi atpazīt tipiskas ar miokarda išēmiju saistītas sūdzības, lai savlaicīgi veiktu nepieciešamos papildizmeklējumus, precizētu diagnozi un sniegtu neatliekamu palīdzību. Akūta koronāra sindroma diagnozes uzstādīšanā ir svarīgi trīs parametri: klīniskā aina, izmaiņas elektrokardiogrammā (EKG) un miokarda bojājuma bioķīmiskie marķieri, ko nosaka asins paraugā. Šie parametri lielā mērā ietekmē arī tālāko ārstēšanas taktiku. Bet vai izmaiņas EKG un miokarda bojājuma bioķīmiskie marķieri ir vienīgie, kam ir nozīmīga loma pacienta riska novērtēšanā? Šī raksta mērķis pievērst uzmanību arī citiem asins analīzēs nosakāmiem parametriem, kas atspoguļo pacienta vispārējo stāvokli un prognozi, kā arī ļauj izvēlēties piemērotāko ārstēšanas taktiku.

G. Kamzola

Liekās ķermeņa masas un aptaukošanās problēma Latvijas skolēniem

Liekā ķermeņa masa un aptaukošanās ir strauji progresējoša globāla sabiedrības problēma. Pēdējos 20 gados Eiropas Savienības (ES) valstīs strauji pieaug bērnu un pusaudžu skaits, kuriem ir liekais svars vai pat aptaukošanās. Izskaitļots, ka 18% ES dalībvalstu skolas vecuma bērniem ir novērojams liekais svars (14 miljoniem no 77 miljoniem 25 ES dalībvalstu skolas vecuma bērniem), ar tendenci šiem skaitļiem pieaugt par 0,55-1,65 procentiem jeb aptuveni par 400 000 gadījumu gadā. No visiem minētajiem bērniem ar lieko svaru (vadoties pēc starptautiski atzītām ķermeņa masas robežvērtībām [1]) aptuveni 5 miljoniem skolēnu konstatē aptaukošanos, un šo bērnu skaits pieaug aptuveni par 85 000 gadā. [2] ASV aptaukošanās var ietekmēt pašreiz dzimstošo bērnu dzīvi tik lielā mērā, ka pirmo reizi ASV vēsturē viņu dzīves ilgums būs īsāks nekā viņu vecākiem. [3]

G. Selga, M. Sauka, V. Lāriņš

Kombinēta terapija laulātiem pāriem pārejas vecumā

Tāpat kā citur pasaulē arī Latvijā pārejas vecums mūsdienās ir darbspējas vecums. Daudzi vīrieši un sievietes savā profesionālajā izaugsmē ir sasnieguši teicamu līmeni, vienlaikus ģimenes dzīvē ciešot no zemas dzīves kvalitātes. Partneru attiecībās var prevalēt konflikti vai samierināšanās ar patiesību: ”Vairs neesam jauni!” Zi nātniskajā literatūrā un seksuālās veselības medicīnas kongresu atziņās būtiska nozīme tiek piešķirta negatīvu stresa faktoru ietekmei laulātā pāra attiecībās. Konsultācijā abi sūdzas par seksuālu disharmoniju, savstarpēju nepatiku, ģimeniskās adaptācijas traucējumiem, zaudētu kopdzīves perspektīvu. Šie pāri nonāk konfliktsituācijās saskarsmē ar tuviniekiem, kolēģiem, sabiedrību. Daži no pāriem šķiras, citos gadījumos viens no pāra meklē savas seksuālās kvalitātes apliecinājumu dzimumsakaros ar gados jaunāku partneri, dzīvo dubultu dzīvi.

I. Zeidlers, J. Zaļkalns, I. Roja

Hemoroidālā slimība

Kā vienu no neskaidrākajiem aspektiem hemoroidālās slimības kontekstā var atzīmēt problēmas izplatību. Proti, tās patieso incidenci ir praktiski neiespējami definēt, jo daudzi pacienti privātu un “estētisku” apsvērumu dēļ nelabprāt runā par šāda veida problēmām un vēl nelabprātāk akceptē atbilstošu medicīnisku apskati. Vienlaikus daudziem, kuriem ir hemoroidālā slimība, nav simptomu, un ne visiem, kam ir īstie simptomi, patiešām ir hemoroīdi. Skaidrs ir tik daudz, ka problēma ir aktuāla – pat ļoti. Vispārīgi tiek lēsts, ka hemoroidālā slimība skar 50% piecdesmitgadnieku, bet epidemioloģiskos pētījumos tās incidence variē no 4-5% pieaugušo ASV līdz > 30% Lielbritānijā.

G. Dansone

Hroniska obstruktīva plaušu slimība

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir bieži nediagnosticēta un bieži neatpazīta slimība. HOPS progresē lēni, un pacients pielāgojas gan elpas trūkumam, gan klepum. Mazāk kā 50% pacientu HOPS diagnoze ir apstiprināta, jo dažkārt diagnoze tiek noteikta ar vieglu roku, dažkārt paliek nenoteikta, bet citreiz ietilpst citu orgānu sistēmu nozoloģisko vienību sastāvā, radot diferenciāldiagnostikas problēmas – to apliecina arī šis klīniskais gadījums.

Z. Kravale, V. Šiliņš, I. Ķigure

Rektors ar ārsta dzīvesstilu. Ķirurgs Jānis Gardovskis

Rīgas Stradiņa universitātes rektors, Dr. habil. med., profesors JĀNIS GARDOVSKIS savā ārsta darba kabinetā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas telpās iekārtojies starp medicīnas zinātnes grāmatām dažādās valodās un pāris gleznām ar vāzēs sakārtotām saulespuķēm. Nekā lieka. Jo viņam daudz jāpadara.

L. Lūse

Laikmetīga aptiekas skice

Laikā, kad turat žurnālu rokās, ir zināmi šā gada konkursu rezultāti augstskolās. Pērn Rīgas Stradiņa universitātē Farmācijas fakultātē bija teju četri pretendenti uz budžeta vietu, Latvijas Universitātes Farmācijas fakultātē – 7,3. Skaitļi nepārprotami liecina – interese par farmāciju ir. Bet vai par aptieku? Pagājušajā gadā aptieku par darbavietu izvēlējušies 65% RSU, 84% LU un 95% Rīgas 1. medicīnas koledžas absolventu.

D. Ričika

Kā kosmiskās izpētes stacijā

Viņš ir no tiem, kuri arvien gatavi izzināt, apgūt, izprast ko jaunu – arī par sevi, savu ķermeni, par to, kā droši stāvēt uz savām kājām, sastopoties ar slimību. No tiem, kam ir aktīva dzīves pozīcija un spraigs dzīvesveids ikdienā. Arī darbs viņam tāds – vairāk liek atrasties dzīvespriecīgo, sportisko ļaužu vidū, kur kūsā enerģija un aktīvas emocijas. Lai gan ir nācies arī pabūt reanimācijas brigādes rīcībā un uz operāciju galda, tomēr biežāk ar ārstiem – viņu raksturiem, emocijām, kaislībām un azartu – viņš saskāries sporta zālē, vadot ārstu basketbola turnīru norisi. Ārsta portretu veido sporta žurnālists ANDRIS RUPAIS.

L. Ribkinska

Vai pie skaistuma tiešām pierod?

„Vari skriet no rīta līdz vakaram un neredzi, ko esi pa dienu izdarījis,” saka DAINA RANDE sarunas sākumā, omulīgajā dārza mājā iededzinot sveces uz lielā galda un laipni piedāvājot kafiju un Valda gatavotās lašmaizītes. „Lielākais sliktums – pie skaistuma pierod,” atzīst VALDIS RANDE, bilstot, ka paša dārzs, ieraugot citu iekoptos, jau vairs nešķiet skaists. Kad devušies pie mazmeitas uz vasaras nometni aiz Talsiem, tur, pastaigājoties pa skaisto dārzu, meita teikusi: „Tēti, mūsējais dārzs nemaz nav sliktāks!” „Mēs tik ārkārtīgi apzinīgi visu darām! Gribas, lai būtu perfekti, lai patiktu pašiem. Un, kad atbrauc viesi un saka – cik pie jums ir mājīgi, cik viss ir pārdomāts! – mēs smaidām,” smej Daina. „Divas profesijas – mediķa un pedagoga – varbūt kopā to pedantiskumu veido,” min dzīvesbiedrs.

L. Landmane

Ko noklusē pacients?

Vien retais ārsts var droši apgalvot, ka pacients par savām problēmām viņam izstāstījis visu. Biežāk tomēr kaut kas paliek noklusēts – vizīte pie cita speciālista, blakusslimības, kāda medikamenta lietošana vai nelietošana. Bet nepateiktā informācija ārstēšanas gaitā rada gan kuriozas, gan ļoti nopietnas situācijas.

B. Vahere

Uzticēšanās trauslā līnija

Neviennozīmīgas diskusijas šomēnes uzjundīja Dienas rakstu sērija par Krimināllikuma 161. pantu. Vai ārstam vajadzētu uzlikt papildu pienākumu ziņot policijai, ja pie viņa pēc palīdzības vēršas nepilngadīga māmiņa? Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) jau solās ārstniecības ies tādēm izsūtīt vēstuli, kurā lūgs ziņot ārstus par prettiesiskām darbībām pret nepilngadīgajiem, tostarp, ja 16 gadus vecumu nesasniegusi meitene gaida bērnu. Vai sabiedrībai šķiet normāli tas, kas ir sodāms ar krimināllikumu? Proti, ja pieaudzis vīrietis stājas seksuālās attiecībās ar nepilngadīgo – jautā VBTAI. Tā nolēmusi rosināt grozījumus Ārstniecības likumā un Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Jau tagad mediķi ziņo par gadījumiem, kad ir aizdomas ar vardarbību... Bet ne pārējās situācijās, kad, kā atzīst ginekologi, „meitenes atnāk pie ārsta kopā ar puisi un vecākiem, vai pašas ir vēlējušās šīs attiecības...”

Doctus