Benzodiazepīnu lietošana un visu cēloņu mirstības risks

Doctus . | 2017. gada 31. jūlijs

Benzodiazepīni ir vieni no biežāk izrakstītajiem psihotiskajiem medikamentiem attīstītajās valstīs. Pētījuma mērķis bija novērtēt visu cēloņu mirstības risku saistībā ar uzsāktu benzodiazepīnu terapiju pieaugušajiem.

Šis bija retrospektīvs kohorta pētījums. Tika izveidotas divas samērotas grupas: benzodiazepīna lietotāji – gadījuma grupa - un tie, kuri nelieto benzodiazepīnus  – kontroles grupa (n=1 252 988). Lai izvērtētu ārstēšanas ierobežojumus un iespējamos jaucējfaktorus, tika ņemti vērā visi izrakstītie medikamenti 90 dienas pēc un 91 – 180 dienas pirms benzodiazepīnu izrakstīšanas. Galvenais pētījuma iznākums bija visu cēloņu mirstība.

Sešu mēnešu novērošanas laikā tika konstatēts 5061 nāves gadījums gadījuma grupā un 4691 nāves gadījums kontroles grupā (9,3 vs 9,4 gadījumi uz 1000 persongadiem; HR=1; 95 % TI [0,96 – 1,04]). 4 % (95 % TI [1 % - 8 %]) līdz 9 % (95 % TI [2 % - 7 %]) mirstības riska pieaugums tika novērots 12 - 48 mēnešus pēc benzodiazepīnu terapijas uzsākšanas, īpaši gados jaunākiem pacientiem un tiem pacientiem, kuriem nozīmēti īsas darbības benzodiazepīni. Sekundārā analīzē secināja, ka pacientiem, kuriem uzsāk terapiju ar selektīviem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru antidepresantiem, benzodiazepīnu terapija ir saistīta ar 9 % (95 % TI [3 % - 16 %]) visu cēloņu mirstības riska pieaugumu.

Lielā, populācijā balstītā kohorta pētījumā pētnieki secināja, ka nav nekāds vai ir pavisam nedaudz paaugstināts visu cēloņu mirstības risks pacientiem, kuriem nozīmēta benzodiazepīnu terapija. Šī saistība ir mazāka nekā iepriekš tika domāts.

 

AVOTS: Patorno E, Glynn RJ, Raisa Levin R et al. Benzodiazepines and Risk of All Cause Mortality in Adults: Cohort Study. BMJ. 2017;358(j2941).

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu