Emīlija Kostjukeviča
rezidente endokrinoloģijā, P. Stradiņa KUS
rezidente endokrinoloģijā, P. Stradiņa KUS
Rakstā demonstrēti divi klīniskie gadījumi: jaunu vīriešu slimības stāsti ar kopīgām un atšķirīgām iezīmēm. Abi atspoguļo šā gadsimta pēdējās desmitgades aktuālo un joprojām maz izpētīto kaitīgā ieraduma problēmu. Nobeigumā diskusija, kas varētu rosināt jautājumus un plašāku pētniecību šajā jomā.
Behčeta slimība jeb “Zīda ceļa” slimība ir reta, hroniska sistēmiska iekaisuma slimība, kuras izplatība pasaulē ir 1—9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Kopā ar šīs slimības nosaukumu mūsdienās joprojām dzīvo atmiņas par dermatologu profesoru Hulusi Behchet, kas 20. gadsimta sākumā aprakstīja savus novērojumus par klīnisko simptomu triādi: aftozo stomatītu, konjunktivītu un mutes dobuma un ģenitālā trakta čūliņām.
S. pneumoniae — biežāko sadzīvē iegūtas pneimonijas izraisītāju mūsdienās — pirmo reizi siekalu dziedzeru sekrētā 1881. gadā izolēja Luijs Pastērs, bet S. pneumoniae ierosinātās infekcijas antibakteriālajā terapijā prevalē penicilīnu grupas medikamenti.
Ar šo klīnisko gadījumu vēlamies izcelt patiesībā sen zināmus, taču mūsdienu steigā bieži piemirstus medicīniskās aprūpes stūrakmeņus: komandas darbu un individualizētu pieeju pacientam.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka cukura diabēts kopā ar onkoloģiskām, kardiovaskulārām un hroniskam elpceļu slimībām pieder četru “nekomunicējamo” jeb hronisko slimību grupai, kuru pieaugošā izplatība un ar tām saistītās komplikācijas ir aktuāls jautājums 21. gadsimta sabiedrības veselības aprūpē, jo šīs slimības ir iemesls 65 % nāves cēloņu.
Kādus simptomus mēdz dēvēt par sarkanā karoga simptomiem? Vai nespecifiski simptomi norāda uz patoloģiju ar sliktu prognozi? Uz šiem jautājumiem mēģināsim rast atbildes ar klīniskā gadījuma un teorijas daļas izklāstu.
Liela uzmanība mūsdienu pasaulē pievērsta probiotikām kā funkcionālās pārtikas sastāvdaļai. Kuņģa—zarnu trakta normālās mikrofloras iespējamās ārstējošās un aizsargājošās īpašības pētītas jau 20. gadsimta sākumā, kad krievu pētnieks Iļja Mečņikovs 1907. gadā izteica hipotēzi, ka, pievienojot Lactobacillus dzimtas baktērijas zarnu mikroflorai, tiek samazinātas kuņģa—zarnu trakta slimības un, iespējams, pagarināta dzīvildze.
Cukura diabēts ir hroniska metaboliska rakstura slimība, kuras gadījumu skaits strauji turpina pieaugt. Latvijā Slimību un profilakses kontroles centra datu reģistrā pacientu skaits ar diagnosticētu cukura diabētu ir 88 945, no tiem ar 2. tipa cukura diabētu slimo 84 150 cilvēki. 2016. gadā pirmreizēji diagnosticēts 2. tipa cukura diabēts reģistrēts 5923 gadījumos, bet 1. tipa cukura diabēta uzskaitē uzņemto pacientu skaits bija 140. [24]