Inese Minova
žurnāliste
žurnāliste
“Ārsts zināmā mērā ir mākslinieks,” atzīst Krāslavas slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs VJAČESLAVS APRUPS, kas darbam veltījis teju 30 gadu. Ikdienu viņš pavada ar skalpeli rokā, veicot dažādas operācijas, bet brīvajā laikā ņem otas un krāsas.
Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļās valda citas likumsakarības nekā "parastās" nodaļās. Uzrunātie ārsti saka: nepārtraukti jārēķinās ar to, ka ne ar ko nevar rēķināties. Visgrūtāk strādāt pēc brīvdienām un svētku dienām, kad vieni ir cietušies un ātro palīdzību nav saukuši, citi - tā pamatīgāk uzdzīvojuši... Taču arī pārējā laikā maiņa paiet kā lielā vāveres ritenī. Vismaz Rīgas lielajās slimnīcās. Ja rīta pusē vēl iznāk laiks iedzert kādu tasīti kafijas, tad no pusdienlaika līdz vieniem diviem naktī jāstrādā bez atelpas.
Patiešām, tur kaut kam ir jābūt! Citādi jau viņi nesēdētu stundām ilgi, augstāk uzrāvuši silto vamžu apkakles un lūkodamies izurbtajā žilbinošā ledus caurumā. Četrrāpus, satupuši uz ceļgaliem, arī ar plikām rokām no ledus cauruma velkot makšķerauklu... Tur kaut kas ir - pārliecināta ir arī Daugavpils reģionālās slimnīcas otorinolaringoloģe INNA ŠINKEVIČA.
Nakts ne tikai slimnīcā, bet arī aptiekā ir īpašs laiks. Vismaz tajās nedaudzajās aptiekās, kas Latvijā joprojām strādā 24 stundas, lai gan tas nav ekonomiski izdevīgi. Naktī interesanti uzvedas bērnu vecāki – attopas, ka mājās nav zīdaiņu pārtikas, autiņbiksīšu vai zāļu sāpošai austiņai. Naktī teciņiem vien uz aptieku dodas tie, kam vajag kontracepciju “pirms un pēc”, gadās, ka viens un tas pats klients atskrien divreiz. Protams, pie lodziņa bieži klauvē narkomāni – policija ar aptiekas palīdzību pat veic reidus, lai cīnītos ar šo sērgu.