Austrumu slimnīcas NMPUK paplašināšanas projekts ļaus nodalīt pacientu plūsmas, nodrošinot triāžu, diagnostiku un ārstēšanu infekciju slimību pacientiem, vienlaikus ievērojot infekciju tālākas izplatības ierobežošanas prasības un epidemioloģiski drošu ārstēšanās vidi ne tikai pacientiem, bet arī klīnikas personālam. Tās ir pirmās slimnīcas telpas arī Baltijas valstu mērogā, kas uzbūvētas atbilstoši visaugstākajiem epidemioloģiskās drošības standartiem.
11. martā notika Latvijas veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas organizētā konference par mobilizācijas organizatoriskajiem jautājumiem, kā arī par atbildīgo militārās un civilās medicīnas iestāžu redzējumu par sadarbību.
Tā atzīst Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Ārkārtas situāciju gatavības nodrošinājuma nodaļas vadītājs JURIS RAUDOVS. Krīzes situācijās viņš jūtas kā zivs ūdenī, un izskaidrojums tam rodams gan ilggadējā, dinamiskos apstākļos aizvadītā darba pieredzē, gan nemitīgā vēlmē pilnveidoties un dalīties savās zināšanās.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) iegādājies divas mobilas izolācijas sistēmas, kurā transportēšanas laikā tiek ievietots ar Covid-19 smagi pacients.
Pēc oficiālās statistikas nedaudz virs trīsdesmit, bet pēc darbinieku vērtējuma — ap septiņdesmit procentiem neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu ir sekundāri. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta jaunā vadītāja LIENE CIPULE ir apņēmības pilna šo skaitu mazināt.
Pieredzējuši mediķi mēdz teikt, ka ik ārstam vajadzētu pastrādāt ātrajā palīdzībā — laba dzīves skola, gandrīz kā dienests armijā. Jaunie ārsti, kas strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, gan saka: visiem nevajag, ne visiem šis darbs ir piemērots. Par to, kādas dzīves atklāsmes pievienojis darbs ātrajos, stāsta trīs rezidenti.
Šodien, 14.augustā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktors Armands Ploriņš tika informēts par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar šā gada 14.septembri, ja viņš nepiekritīs piedāvātajiem darba līguma grozījumiem.
Latvijā viedtālruņu lietotājiem ir izstrādāta unikāla mobilā lietotne (aplikācija) HealthPoint, kas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMP dienesta) mediķiem palīdzēs noteikt zvanītāja atrašanās vietu un līdz ar to daudzās situācijās ātrāk atrast negadījuma vietu, lai palīdzētu pacientiem vai cietušajiem.
Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļās valda citas likumsakarības nekā "parastās" nodaļās. Uzrunātie ārsti saka: nepārtraukti jārēķinās ar to, ka ne ar ko nevar rēķināties. Visgrūtāk strādāt pēc brīvdienām un svētku dienām, kad vieni ir cietušies un ātro palīdzību nav saukuši, citi - tā pamatīgāk uzdzīvojuši... Taču arī pārējā laikā maiņa paiet kā lielā vāveres ritenī. Vismaz Rīgas lielajās slimnīcās. Ja rīta pusē vēl iznāk laiks iedzert kādu tasīti kafijas, tad no pusdienlaika līdz vieniem diviem naktī jāstrādā bez atelpas.
Konsultējot pacientus ar dažādām aukstuma traumām Rīgas un Latvijas stacionāros, centra speciālisti redz nepietiekamu medicīniskā personāla sagatavotības līmeni šajā jautājumā. Bieži vien aukstuma traumas smaguma pakāpe tiek novērtēta nepareizi, tāpēc pacients agrīnā traumas periodā nesaņem adekvātu ārstēšanu, tāpēc sekas ir nopietnas – bojājums padziļinās, notiek neatgriezeniskas izmaiņas audos.
25. augustā Veselības ministrijā uz tikšanos bija aicināti 22 daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītāji, pārstāvji no Latvijas Slimnīcu biedrības un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, kā arī Veselības nozares Stratēģiskās padomes, lai pārrunātu situāciju veselības aprūpē un nepieciešamā papildus finansējuma sadali. Lokālo slimnīcu vadītāji atzīst saruna beidzās "ne ar ko".
Nespēja reaģēt uz mērķtiecīgiem slimību modificējošiem pretreimatisma līdzekļiem (tsDMARD) psoriātiskā artrīta gadījumā notiek aptuveni 0,35 gadījumos uz vienu cilvēku gadā.
Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.
Reibonis ir subjektīva, nepatīkama, traucējoša iluzora apkārtnes un/vai paša ķermeņa kustības izjūta. Reibonis nav diagnoze, tas ir biežs simptoms, par ko pacienti sūdzas ārstam gan ambulatorajās praksēs, gan stacionāros, un tam var būt daudz dažādu iemeslu.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.
Sāpes gūžas locītavā ir sūdzība, kas var izraisīt diskomfortu, ierobežot kustības un aktivitāti kopumā. Tomēr dažkārt var izrādīties, ka šīs sāpes grūti diferencējamas no atstarotām muguras sāpēm.