Migrēna. Iekāpjam pacienta kurpēs

Algologa komentārs

Lūdzu, raksturojiet lielākos izaicinājumus šobrīd darbā ar migrēnas pacientiem!

Joprojām migrēna netiek pietiekami labi atpazīta. Pacientiem reizēm ir jāapmeklē vairāki ārsti, paiet pat vairāki gadi, līdz viņi uzzina, ka ikmēneša galvassāpju epizodes ir reāla slimība — migrēna. To apliecina Eiropas Migrēnas un galvassāpju alianses veiktā pacientu aptauja Access to care, kurā piedalījušies arī pacienti no Latvijas. Jāatzīst, ka dažkārt paši pacienti mēdz būt kūtri palīdzības meklēšanā. Kā nozīmīgs izaicinājums jāmin akūtas migrēnas līdzekļu triptānu un jaunākās paaudzes migrēnai specifiskās profilakses pieejamība. Daudziem pacientiem šī terapija joprojām ir neiespējama finansiālu apsvērumu dēļ.

Kā šobrīd virzās migrēnas medikamentu kompensācijas jautājums? Cik tālu esam tikuši?

Var teikt, ka ledus izkustējies. Pēc daudzu gadu aicinājumiem, ārstu profesionālo biedrību lūguma, pacientu un līdzcilvēku savāktiem vairāk nekā 10 000 parakstiem platformā manabalss.lv migrēnas diagnoze kopš 2023. gada 1. novembra ir iekļauta kompensējamo diagnožu sarakstā ar 100 % kompensāciju. Sākotnēji tas radīja maldīgu priekšstatu sabiedrībā un pat daudziem ārstiem, ka no tā brīža migrēnas ārstēšanā lietotie medikamenti tiek kompensēti. Tomēr tas tikai pavēra iespējas zāļu ražotājiem iesniegt pieteikumus Zāļu valsts aģentūrā, lai izvērtētu konkrētos medikamentus, — tālāk jau process ar pārrunām par cenām un izmaksām ar Nacionālo veselības dienestu. Šobrīd kopš 2024. gada 23. aprīļa ar 100 % kompensāciju migrēnas diagnozei (G43.0 — G43.3; G43.8; G43.9) kompensējamo zāļu sarakstā ir atrodams viens preparāts fremanezumabum*, kas ir monoklonāla antiviela, vērsta pret ar kalcitonīna gēnu saistīto peptīdu (anti–CGRP) un domāta migrēnas profilaksei. Tiek gaidīts, ka šis saraksts tiks papildināts arī ar citiem medikamentiem migrēnas profilaksei un akūtas lēkmes ārstēšanai.

* Zāļu parakstīšanas nosacījumi: izraksta PSKUS vai RAKUS neirologs vai algologs saskaņā ar PSKUS vai RAKUS neirologu—algologu konsīlija slēdzienu pacientiem ar apstiprinātu hronisku migrēnu (G43.3), kuriem vismaz trīs mēnešus bijušas vismaz 15 galvassāpju dienas mēnesī, no kurām vismaz astoņas migrēnas dienas, un iepriekšēja terapija ar trīs dažādu zāļu grupu perorāliem profilaktiskiem līdzekļiem deviņu mēnešu periodā nav bijusi efektīva, un šo līdzekļu lietošanas neefektivitāte fiksēta medicīniskajā dokumentācijā, vai kuriem profilaktiskā terapija nav piemērojama vai ir kontrindicēta. Terapija jāpārtrauc, ja, lietojot trīs mēnešus, nav sasniegts ikmēneša migrēnas dienu skaita samazinājums par 50 %.

Vai ikdienā novērojat stigmu pret migrēnas diagnozi? Dati no Stigma Study 2023 rāda, ka pacienti ar smagāku slimības gaitu drīzāk izvairīsies no vizītes pie ārsta. Kāpēc tā?

Es nevaru atbildēt, vai tā ir stigma vai kas cits, kas attur pacientus vērsties pēc palīdzības. Reizēm tas varētu būt vairāku neveiksmīgu profilaktiskās terapijas mēģinājumu rezultāts. Profilaktiskās terapijas piemeklēšana prasa pacietību, jo katrs profilakses līdzeklis jātestē vismaz trīs mēnešus, lai varētu izvērtēt tā efektivitāti. Bieži vien jāmēģina vairāk nekā trīs medikamenti, līdz tiek atrasts kāds, kas darbojas. Ar katru nākamo mēģinājumu cerības un līdzestība no pacienta puses krītas, daži vispār atmet ar roku.

Esmu dzirdējusi no pacientiem, īpaši tiem, kam ir smagākas migrēnas formas, hroniska migrēna, ka viņi jutušies nesaprasti, nesadzirdēti no medicīnas darbinieku puses, arī darbvietās un sabiedrībā.

Kāda ir ģimenes ārsta loma migrēnas pacienta aprūpē? Cik daudz var darīt ģimenes ārsts un kad jāiesaista neirologs/algologs?

Ģimenes ārstam būtu jābūt pirmajam, kurš atpazīst un sāk migrēnas terapiju, diemžēl realitātē tas ne vienmēr tā ir. Pacientam tiek iedoti lieki nosūtījumi uz neskaitāmiem nevajadzīgiem izmeklējumiem, piemēram, EEG, Duplex doplerogrāfiju galvas un kakla asinsvadiem, kakla daļas Rtg, galvas datortomogrāfiju. Pēc tam pacients tiek nosūtīts pie neirologa. Tomēr jāuzteic ģimenes ārsti, kas pacientus izglīto par dzīvesveidu un iedod pildīt galvassāpju kalendārus, izraksta medikamentus akūtas lēkmes kupēšanai. Vienkāršākos epizodiskas migrēnas gadījumos pacientam nemaz nav jādodas pie neirologa. Bet, ja lēkmes ir biežas (vairāk nekā četras dienas mēnesī) vai pat hroniskas (vismaz 15 dienas mēnesī), ja ir atipiski, migrēnai neraksturīgi simptomi, tad gan ir pamatoti nosūtīt pacientu pie neirologa vai algologa, galvassāpju speciālista.

Kādas ir pirmās palīdzības iespējas pacientam ar migrēnas lēkmi? Vai varat ieteikt kādu nefarmakoloģisku metodi, kā atvieglot sāpes?

Migrēnas pacientam jābūt gatavam, ka lēkme var sākties jebkurā mirklī. Reizēm tas var būt pat ļoti neprognozējami, tāpēc “glābšanas komplektam” vienmēr jābūt līdzi, pa rokai. Svarīgi migrēnas lēkmes sākumu atpazīt laikus un rīkoties ātri. Kādam tā būs vienkārša pretsāpju tablete, citam speciāls recepšu pretmigrēnas līdzeklis, kāds no triptāniem, vēl citam — vesela zāļu kombinācija ar pretvemšanas līdzekļiem u.c. Pēc zāļu iedzeršanas vēlama mierīga atpūta vismaz 30 minūtes, ideāli, ja ir iespēja atgulties kādā klusā vietā. Ja piemeklēta pareizā akūtas lēkmes terapija, tad jau pēc stundas vai divām migrēnas lēkme atkāpjas. Akūta lēkmju kupēšana ir apgrūtināta, ja lēkme sākas naktī un mostoties jau sasniegta kulminācija ar sliktu dūšu, vemšanu, stiprām galvassāpēm. Tāpat, ja lēkmes ir biežākas, var veidoties no medikamentu lietošanas atkarīgas galvassāpes un akūtās terapijas medikamenti vairs nepalīdz tik labi kā iepriekš. Par nefarmakoloģiskajām metodēm ir dažādi pacientu pieredzes stāsti, reizēm pat pretrunīgi, jo vienam palīdz ledus un aukstums, citam — karsta duša un siltums vai dažādi dzērieni: stipra kafija, citrona un ingvera dzērieni, aromātiskās eļļiņas utt.