PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Pacienta sagatavošana vizītei pie endokrinologa un daži endokrīno slimību ārstēšanas aspekti

J. Sokolovska
Pacienta sagatavošana vizītei pie endokrinologa un daži endokrīno slimību ārstēšanas aspekti
Efektīvs ģimenes ārsta darbs nozīmē sadarbību ar ārstiem–speciālistiem. Endokrinologs ir ārsts, pie kura ģimenes ārsts pacientus nosūta īpaši bieži, jo tieši endokrinologs nodarbojas ar tādu Latvijā un attīstītajās valstīs izplatītu slimību ārstēšanu kā cukura diabēts, osteoporoze, vairogdziedzera disfunkcija.

Ikdienas darbā sadarbības modelis “ģimenes ārsts → endokrinologs → pacients” nereti nav pietiekami efektīvs. Kādi ir biežākie klupšanas akmeņi? Kādi ir ieteikumi?

Nosūtījums vizītei pie endokrinologa

Pirmo reizi nosūtot pacientu pie endokrinologa, nosūtījumā jānorāda visas pacienta diagnozes, jo blakusslimības bieži vien ietekmē gan terapijas izvēli, gan taktiku.

Ja pacientam ir , piemēram, osteoporoze un smags ezofagīts, diez vai terapijā rekomendēsim perorālos bisfosfonātus, vai ja pacientam diagnosticēts 2. tipa cukura diabēts un viņš ir nieru aizstājterapijas pacients, terapiju rekomendēsim sākt nevis ar ierasto metformīnu, bet gan ar linagliptīnu vai insulīnu. Tāpat nosūtījumā ļoti svarīgi norādīt visus medikamentus, kurus pacients lieto. Tas ietaupīs endokrinologa laiku, mēģinot no pacienta iegūt informāciju par medikamentu nosaukumiem un devām vai izrakstīto medikamentu sarakstu meklējot e‑veselībā.

Dati par medikamentu lietošanu ļauj endokrinologam saprast, vai pacientam pietiekami tiek kontrolēti riska faktori un vai lietotie medikamenti varētu ietekmēt analīžu rezultātus. Piemēram, ja pacientam ir cukura diabēts un vecums virs 40 gadiem, nepieciešama primāra kardiovaskulārās slimības profilakse ar statīniem. Savukārt, ja pacientam diagnosticēta virsnieru adenoma, svarīgi ir dati par antihipertensīvo terapiju, lai izplānotu turpmākos diagnostikas soļus.

Analīžu un izmeklējumu dati

Nepatīkama ir situācija, kad pacients uz pirmo konsultāciju pie endokrinologa ierodas bez analīzēm un izmeklējumu datiem. Visbiežāk ģimenes ārsts pacientu ir nosūtījis uz nepieciešamajiem izmeklējumiem, taču datus nav ierakstījis nosūtījumā vai arī nav pietiekami skaidri pacientam pateicis, ka izmeklējumu rezultāti jāpaņem līdzi uz vizīti pie endokrinologa.

Latvijā joprojām nav vienotas medicīnisko izmeklējumu datu sistēmas, tāpēc uz pacienta jautājumu: “Vai tad jūs tur visu neredzat datorā?” bieži vien jāatbild noliedzoši. Rezultātā pacientam atkārtoti būs jāsagaida rinda uz pieņemšanu pie endokrinologa.

Izmeklējumi, kam jābūt līdzi uz pirmo konsultāciju pie endokrinologa, ir:

  • cukura diabēta pacientiem: glikoze, HbA1c, AlAT, kreatinīns asinīs (lai endokrinologs uzreiz rekomendētu pretdiabēta medikamentus vai koriģētu terapiju);
  • pacientiem ar vairogdziedzera slimībām: vairogdziedzera ultrasonogrāfiju slēdzieni kopā ar attēliem un asins analīzes vairogdziedzera hormoniem un antivielām (TSH, FT4, FT3, anti‑TPO, anti‑Tg antivielas);
  • osteoporozes pacientiem: osteodensitometrijas izmeklējums un asins analīzes ar kalcija, parathormona, kreatinīna un 25‑OH D vitamīna līmeni.

Par endokrinologa uzraudzību

To, cik bieži pacientam jākonsultējas pie endokrinologa, nosaka endokrīnā patoloģija, tās smagums, kā arī tas, vai slimība ir akūta vai hroniska. Piemēram, pirmreizējas Greivsa slimības vai tās recidīva gadījumā ar izteiktu hipertireozi pacients sākotnēji jākonsultē vismaz reizi četrās nedēļās, tad reizi trīs mēnešos, līdz tiek sasniegta remisija.

Savukārt hipotireozes gadījumā pēc optimālas levotiroksīna devas piemeklēšanas pietiek ar kontroli reizi pusgadā. Labi kontrolēta 2. tipa cukura diabēta gadījumā pietiek ar endokrinologa konsultāciju reizi gadā. Vizītes beigās endokrinologs noformē slēdzienu, kur rekomendāciju sadaļā norāda visus ieteicamos medikamentus, nepieciešamos izmeklējumus, dzīvesveida rekomendācijas, kā arī to, kad vēlama nākamā vizīte pie endokrinologa.

Visbiežāk ģimenes ārsti iepazīstas ar šiem slēdzieniem un nodrošina rekomendāciju izpildi, taču dažkārt pacients endokrinologa slēdzienu savam ģimenes ārstam nemaz neaiznes. Šeit atkal svarīga ir saruna ar pacientu un vienošanās par endokrinologa slēdziena saņemšanu, lai pacientam nerastos uzskats, ka “tagad mani ārstēs tikai endokrinologs”.

Par medikamentu izrakstīšanu

Atkārtoti pieņemot pacientus, endokrinologam pietiekami bieži no pacientiem jādzird dīvaini apgalvojumi, it kā atkārtojot ģimenes ārsta teikto. Piemēram, “ģimenes ārsts nedrīkst izrakstīt insulīnu vairāk kā vienu (divas, trīs) kastītes un glikēmijas teststrēmeles”, “ģimenes ārstam beigusies kvota uz medikamentiem, nevar izrakstīt endokrinoloģiskās zāles”, “ģimenes ārsts nevar nosūtīt uz HbA1c noteikšanu”.

Grūti saprast, kā rodas šie apgalvojumi, bet medikamentu izrakstīšanas sakarā atgādināšu par divām lietām.

  1. Ja endokrinologs savā slēdzienā rekomendējis medikamentus no sadaļas “endokrinologa kompetencē”, piemēram, SGLT2 inhibitorus, DPP4 inhibitorus, GLP‑1 agonistus un citus, ģimenes ārsts tos var izrakstīt, ņemot vērā endokrinologa slēdzienu un to fiksējot medicīniskajā dokumentācijā.
  2. Valsts kompensējamo medikamentu saraksta un kompensācijas nosacījumu pēdējā redakcijā nav minēti nekādi ierobežojumi izrakstāmā insulīna daudzumam, ja vien izrakstītais daudzums atspoguļo rekomendēto devu. Manā praksē ir pacienti, kas izteiktas insulīnrezistences dēļ injicē 200 un vairāk vienību insulīna dienā, tātad viņiem izrakstītais insulīna daudzums trijiem mēnešiem ir ļoti liels, un tas ir tikai normāli.