Gaiss ap mums ir unikāla vide. Diemžēl to, tāpat kā visu mūsdienu pasauli, skar negatīvas tendences. Gaisa piesārņojuma avoti ir daudzpusīgi: auto, biomasu sadegšana (t. sk. malkas apkure), augi, dzīvnieki, ķīmiskas substances. Pie mums tiem, kas ir brīvi no alerģijām, maijs ir viens no burvīgākajiem pavasara mēnešiem. Tomēr Eiropas populācijā pēdējo 30 gadu laikā sensitizācija pret ziedputekšņiem ir dubultojusies, ziedputekšņu sezona ir pagarinājusies par 10-11 dienām... Kamēr turpmākajās lappusēs pievērsīsimies galvenokārt šim aspektam, jāatzīmē, ka ziedputekšņi nav vienīgais inhalējamo alergēnu veids, tāpat kā alerģiskas reakcijas ir tikai viens no gaisa piesārņojuma radītajiem efektiem.
Aeroalergēnus potencē gaisa piesārņojums
Vides piesārņojums ir tieši saistīts ar alerģisko slimību prevalences straujo pieaugumu pēdējās desmitgadēs. Eiropā galvenais gaisa piesārņojuma avots ir motorizētie transportlīdzekļi. To izmestās cietās daļiņas un gāzveida vielas ne tikai iedarbojas tieši uz cilvēka organismu, bet arī uz aeroalergēniem. Ir iegūti zinātniski ticami dati par gaisa piesārņojuma ietekmi uz alergēnu fizikāli-ķīmiskajām īpašībām, to koncentrāciju un bioloģiski-alerģisko aktivitāti.
Tā ziedputekšņos, kas savākti apgabalos ar augstu gaisa piesārņojuma līmeni, konstatē augstāku proteīnu (alergēno substanču) saturu. Saskaroties ar ziedputekšņiem, auto izplūdes gāzu komponenti var izmainīt to struktūru, dispersējot tos sevišķi sīkās struktūrās ar pastiprinātu penetrācijas spēju cilvēka elpceļos. Tāpat novērots, ka paaugstinātas gaisa temperatūras un paaugstinātas CO2 koncentrācijas apstākļos būtiski intensificējas augu augšanas procesi un reproduktīvās funkcijas (putekšņu produkcija).
Bartra J. et al. Air pollution and allergens//J Investig Allergol Clin Immunol, 2007; 17 S 2: 3-8.
Klimata izmaiņas vēl vairāk saasinās aeroalergēnu problēmu
Prognozētās klimata izmaiņas tuvākās simtgades laikā ietver CO2 koncentrācijas dubultošanos atmosfērā un zemeslodes gaisa temperatūras paaugstināšanos par 1-5°C. Pētījumos novērots, ka CO2 koncentrācijas paaugstināšanās pastiprina fotosintēzi augos, to biomasas un reproduktīvo aktivitāšu pieaugumu.
Tā, piemēram, novērots, ka vērmeļlapu ambrozija (izplatīts alergēns) paaugstināta CO2 apstākļos producē par 60-90% vairāk ziedputekšņu. Ilgtermiņa dati no ziedputekšņu monitoringa stacijām Eiropā apliecina šo efektu arī attiecībā uz citiem graudzāļu dzimtas augiem, bērziem (> 100%), lazdām. Vienlaikus klimata izmaiņas rada labvēlīgus apstākļus alerģiski potentu augu sugu invāzijai jaunos reģionos.
Mazāk datu pieejams par CO2 ietekmi uz sēņu populāciju, bet zināms, ka gaisa temperatūras paaugstināšanās un ar to saistītais iekštelpu mitruma līmeņa pieaugums rada labvēlīgu vidi mikroskopisko sēņu augšanai un sporu cirkulācijai gaisā. Sēņu sporas ir nozīmīgs iekštelpu gaisa piesārņotājs, kurš saistīts ar alerģisku slimību, tai skaitā alerģiskas astmas, saasināšanos.
Varam secināt, ka alergēnu mazāk nekļūs - sagaidāms, ka klimata izmaiņas nākotnē būtiski ietekmēs augu un sēņu reproduktīvos parametrus, tādējādi paaugstinot aeroalergēnu ekspozīcijas risku.
Gilmour M. I. et al. Impact of global warming and climate change on aeroalergens//Environ Health Perspect, 2006; 114(4): 627-33.
Komentē Dr. Verners Lozovskis, Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrs
Šādu pētījumu ar līdzīgu atradi ir daudz. Ārējās vides piesārņojuma loma alerģisko slimību prevalences straujajā pieaugumā šaubas vairs neizraisa. Līdz ar to ziedputekšņu un sēnīšu sporu noteikšana atmosfērā kļūst aizvien aktuālāka. Arī Latvijā ir izveidots aerobioloģiskais dienests. Tas darbojas kopš 2003. gada. Rīgas atmosfērā, sākot no marta līdz septembrim, regulāri tiek noteikti alerģiju izraisošo augu ziedputekšņi un sastādīta augu ziedēšanas prognoze nedēļu uz priekšu - līdzīgi kā laika ziņas. Šī informācija ir ļoti nozīmīga pacientiem, kuriem ir alerģija pret ziedputekšņiem (alerģisks sezonāls rinīts, astma) un ārstiem. Informācija par augu ziedēšanu ir pieejama internetā (www.astmaalergija.lv, www.polleninfo.org), Latvijas radio 1. programmā pirmdienās 8:30 pēc laika ziņām, pa informācijas tālruni - 7221064.
Negantās graudzāles
Vairumam ziedputekšņu piemīt zināms alergēnais potenciāls, bet dažas sugas ir īpaši nozīmīgas šajā ziņā. Hipersensitivitāti pret graudzāļu dzimtas (viena no lielākajām dzimtām Latvijas florā: labības augi, smilgas, niedres u. c. - aut.) augu putekšņiem novēro līdz 95% siena drudža pacientu, salīdzinoši pret bērzu putekšņiem - ap 20%.
Vairums bagātīgi ziedošo augu tiek apputeksnēti ar kukaiņu starpniecību, un šim procesam ir nepieciešams relatīvi mazs putekšņu daudzums - tie parasti ir lipīgi, saķep un iespēja tos ieelpot ir relatīvi maza. Savukārt augi, kuru putekšņi izplatās ar vēju (t. sk. graudzāļu dzimta), producē ļoti daudz putekšņu, lai nodrošinātu, ka vismaz daļa no tiem sasniedz mērķi. Lai gan intuitīvi, iespējams, šķiet otrādi, tieši ar vēju apputeksnējamie augi ar sīkiem, neciliem ziediņiem ir galvenais ziedputekšņu avots un saistās ar siena drudža un astmas simptomiem.
Viens no visalergēnākajiem augiem visās valstīs, kur vien tas aug, ir vērmeļlapu ambrozija (plaši izplatīts ASV, Kanādā un Eiropā), kura saražo milzīgu daudzumu ziedputekšņu, stundas laikā atbrīvojot apkārtējā vidē līdz 1 500 miljoniem ziedputekšņu.
NPARU, National Pollen and Aerobiology Research Unit, 2008.
Cik daudz putekšņu izraisa alerģijas simptomus?
Analizēti alerģiska rinīta, konjunktivīta un bronhiālās astmas simptomi Varšavas (Polija) iedzīvotājiem ar hipersensitivitāti pret lazdu, alksni, zālaugiem, vībotni, ceļteku, nātri un mikroskopiskajām sēnēm (Alternaria un Cladosporium).
25% no 640 pētījumā iesaistītajām personām bija paaugstināta jutība pret zālaugu putekšņiem, un pirmie simptomi (aizlikts deguns, asarošana) tika atzīmēti pie ekspozīcijas 20 ziedputekšņi vienā kubikmetrā gaisa. Koncentrācijā 50/1m3 simptomus novēroja pilnīgi visiem. Vairāku stundu ekspozīcija ar 120 ziedputekšņiem kubikmetrā gaisa daļai pacientu izraisīja dispnoju. Līdzīgi rezultāti tika iegūti arī ar alkšņa, bērza un vībotnes putekšņiem.
Pacientiem, kuriem bija pozitīvi ādas alerģiskie testi pret ceļtekas un nātres alergēniem, aeroekspozīcijas laikā novēroja tikai neizteiktus simptomus vai simptomu nebija vispār.
Personām ar hipersensitivitāti pret Alternaria simptomi attīstījās koncentrācijā 80 sporas 1 m3 gaisa, kamēr pacientiem ar Cladosporium hipersensitivitāti - virs 2800/m3.
Minētais parāda, ka no pacienta viedokļa ir būtiski, tieši pret kuru augu ir paaugstinātā jutība.
Rapiejko P. et al. Threshold pollen count necessary to evoke allergic symptoms//Otolaryngol Pol, 2007; 61(4): 591-4.
Komentē Dr. Verners Lozovskis, Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrs
Pacienti ar izteiktu konkrētu sensitivitāti tiešām ir. Būtu pareizi, ja pretalerģijas terapiju viņi uzsāktu, tiklīdz parādās pirmie sezonālā alerģiskā paasinājuma simptomi.
Ziedputekšņu alergēni iekļūst organismā arī caur ādu
Uz ziedputekšņu virsmas atrodas proteolītiski enzīmi. Jau agrāk novērots, ka peptidāzi saturošie mājas putekļu ērces alergēni novājina ādas epiteliālās barjeras funkciju, degradējot proteīnu ekstracelulāro matrici, un tādējādi sekmējot alergēnu penetrāciju caur epitēlija slāni. Līdzīgs efekts tika novērots arī ar ziedputekšņiem, in vitro konfrontējot šūnu kultūras ar vērmeļlapu ambrozijas, bērza un baltās lilijas ziedputekšņu difuzātiem - novēroja, ka izmeklējamajā materiālā būtiski paaugstinās epitēlija ekstracelulārās matrices proteīnu daudzums. Tātad ziedputekšņu peptidāzes degradē epitēlijšūnu savienojumus un ir viens no mehānismiem, kas sekmē alergēnu iekļūšanu organismā caur ādu.
Citā pētījumā ziedputekšņu proteīnu imūnfluorescento šķīdumu aplicēja uz cūkas (in vitro) un cilvēka ādas (in vivo). Abos gadījumos jau 15 minūtes pēc aplicēšanas novēroja imūnfluorescējošo daļiņu izplatību stratum corneatum un matu folikulos, kā arī dermā ap folikuliem.
Šie novērojumi norāda uz būtiskiem mehānismiem un apstākļiem, kas jāņem vērā, izstrādājot stratēģijas ādas protekcijai pret alergēniem.
Runswick S. et al. Pollen proteolytic enzymes degrade tight junctions//Respirology, 2007; 12(6): 834-42.
Jacobi U. et al. Penetration of pollen proteins into the skin//Skin Pharmacol Physiol, 2007; 20(6): 294-304.
Komentē Dr. Verners Lozovskis, Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrs
Šķiet gan, ka ziedputekšņi caur veselu ādu organismā nenokļūst. Praksē vērojami tikai ekzēmas paasinājumi pacientiem ar atopisko dermatītu.
Koku ziedēšana un hospitalizācija astmas dēļ
Korelācija starp ziedputekšņu koncentrāciju un iedzīvotāju hospitalizācijas rādītājiem (galvenokārt astmas un kardiovaskulāru sūdzību dēļ) tiek atkal un atkal aprakstīta pētījumos, konstanti novērojot neatliekamo vizīšu un hospitalizāciju skaita pieaugumu.
Desmit lielās Kanādas pilsētās vērtēja dažādu koku sugu putekšņu koncentrācijas gaisā ietekmi uz astmas pacientiem sniegtās veselības aprūpes intensitāti.
Novēroja, ka astmas pacientu hospitalizācijas rādītājus par 2,2-2,7% paaugstināja gobas, skujkoku (priedes, egles, tūjas), ozola, kastaņas un kļavas ziedputekšņu koncentrācijas pieaugums gaisā.
Nelielu, bet tomēr statistiski nozīmīgu pieaugumu (
Arī šis pētījums apstiprina, ka vairākas plaši izplatītas koku sugas (respektīvi, to ziedputekšņi) ir nopietns astmas paasinājumu izraisošs faktors.
Dales R. E. et al. Tree pollen and hospitalization for asthma in urban Canada//Int Arch Allergy Immunol, 2008; 146(3): 241-7.
Komentē Dr. Verners Lozovskis, Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrs
Šādu pētījumu, kuros konstatē astmas paasinājumu biežuma pieaugumu augu ziedēšanas sezonas laikā, tiešām ir daudz. Praktiskais secinājums - balstoties uz aerobioloģiskās prognozes datiem, šādiem pacientiem vajadzētu savlaicīgi uzsākt inhalējamo glikokortikoīdu lietošanu.
Pērkona negaiss provocē alerģiju simptomus?
Tradicionāli uzskata, ka lietus laikā putekļu un ziedputekšņu koncentrācija gaisā samazinās, atvieglojot alergēnu slogu. Londonā, Neapolē un Melburnā veiktos pētījumos novērota astmas simptomu saasināšanās saistībā ar spēcīgu pērkona negaisu. Kāpēc?
Negaisa laikā ziedputekšņi tiek notriekti augsnē, un, tiem plīstot, no citoplazmas atbrīvojas alergēnās bioloģiskās substances ultrasīku daļiņu veidā, kuras spēj sevišķi efektīvi penetrēt elpošanas ceļos. Respektīvi, lietus vai pērkona negaisa ietekmē atmosfērā izplatās sīkas sašķeltu ziedputekšņu daļiņas 0,5-2,5 mikronu diametrā, kas spēj izraisīt lēkmi astmas slimniekiem, savukārt personām ar alerģisku rinītu, bet bez astmas, var parādīties astmatiski simptomi.
Raksta autori norāda, ka visas personas ar paaugstinātu jutību pret ziedputekšņiem jābrīdina par iespējamo risku, ko rada pērkona negaiss ziedputekšņu sezonā.
D'Amato G. et al. Thunderstorm-asthma and pollen allergy//Allergy, 2007; 62(1): 11-6.
Komentē Dr. Verners Lozovskis, Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrs
Tas ir kas jauns!
Epidēmija - arī pieaugušajiem
Literatūrā ir salīdzinoši maz datu par alerģiskām respiratorām slimībām pieaugušo populācijā, sevišķi attiecībā uz inhalējamiem alergēniem. Tāpēc, lai aprakstītu aeroalergēnu sensitizācijas tendences pieaugušajiem, atlasīja 7 820 30, 40, 50 un 60 gadus vecas personas no trīs lieliem populācijas pētījumiem Dānijā, kuri veikti pagājušā gadsimta septiņdesmitajos, astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Respiratorās alerģijas faktu konstatēja, nosakot specifisko IgE klātbūtni saglabātajos seruma paraugos.
Aplūkotais vairāk nekā 25 gadu ilgais periods iezīmējās ar statistiski būtiskas aeroalergēnu sensitizācijas prevalences pieaugumu. Turklāt pieaugums bija vērojams visās vecuma grupās, kas pakļauj šaubām viedokli, ka alerģijas epidēmija attiecas tikai uz paaudzi, kas dzimusi pēc pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Tā, piemēram, četrdesmitgadīgo personu grupā aeroalergēnu sensitizācijas prevalence 1976.-77. gadā bija vidēji 14,9%, 1982.-84. gadā 19,7%, bet 1999.-2001. gadā - jau 27,6%.
Novērojums parāda, ka alerģijas epidēmija izplatās arī pieaugušo iedzīvotāju populācijā, kā rezultātā pieaug vispārējā aeroalergēnu sensitizācijas prevalence un alerģisko pacientu vidējais vecums.
Linneberg A. et al. Temporal trends of aeroallergen sensitization over twenty-five years//Clin Exp Allergy, 2007; 37(8): 1137-42.
Komentē Dr. Verners Lozovskis, Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrs
Pēc mūsu novērojumiem, aeroalerģija pagaidām aktuāla ir galvenokārt līdz 40 gadu vecumam, vēlāk - reti.
Aeroalergēnu inducētas alerģijas sistēmiskie aspekti
Virkne novērojumu atspoguļo sistēmiskus alerģiska iekaisuma aspektus, kas atklāj plašāku to klīnisko nozīmi.
Tā, piemēram, normā nenovēro eozinofilu ekspresiju barības vada gļotādā - eozinofila infiltrācija pavada atsevišķus patoloģiskus stāvokļus. Visbiežāk sastopamais iemesls ir pārtikas alerģija, sevišķi bērniem, bet novērots, ka to var izraisīt arī aeroalergēni.
Izmeklēja barības vada biopsijas 38 simptomātiskiem pacientiem (alerģisks rinīts ar vai bez astmas) ar sensitizāciju pret zālaugu putekšņiem šo augu aktīvajā sezonā, kā arī kontrolgrupā (49 personas bez atopijas), abās grupās diferencējot gadījumus ar un bez gastroezofageāla refluksa. Ezofageālu eozinofilu akumulāciju novēroja desmit (26%) alerģiskajām personām un piecām (21%) personām ar gastroezofageālu refluksu, bet nevienai personai bez atopijas vai refluksa. Minētajiem desmit pacientiem bija arī augstāks asins eozinofilu skaits nekā pārējiem 28 bez eozinofilas infiltrācijas. Eozinofilu skaits perifērajās asinīs korelēja ar eozefageālās infiltrācijas pakāpi.
Citā pētījumā 35 pacientēm ar rekurentu nenoskaidrotas etioloģijas vulvovaginītu veica ādas dūriena testus ar plaši sastopamiem aeroalergēniem. Konstatēja, ka šīm pacientēm ir ievērojami augstāki atopijas rādītāji, salīdzinot ar kontrolgrupu (31,4% pret 6%). Rekurents vulvovaginīts atopiskajām sievietēm arī biežāk nekā kontrolgrupā noritēja vienlaikus ar sezonālu rinītu (45,4% pret 8,3%).
Onbasi K. et al. Eosinophil infiltration of the oesophageal mucosa in patients with pollen allergy during the season//Clin Exp Allergy, 2005; (35): 1423-31.
Otzurk S. et al. Hypersensitivity to aeroallergens in patients with recurrent vulvovaginitis of undetermined etiology//J Obstet Gynaecol Res, 2007; 33(4): 496-500.
Komentē Dr. Verners Lozovskis, Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrs
Eozinofilija barības vada gļotādā visticamāk ir izskaidrojama ar ziedputekšņu un dažu augļu un dārzeņu krustotu alerģiju, kas ir raksturīga polinozes slimniekiem.
Bites - glābējas
Kad intensīvi pētījumi paprikas audzētavās uzrādīja, ka ap 35% strādājošo ir sensitizācija pret paprikas putekšņiem, tika uzsākts konceptuāli jauns projekts, izmantojot bites, respektīvi, to īpašību vākt ziedputekšņus.
Deviņās paprikas oranžērijās augu ziedēšanas periodā izlaida lielāku vai mazāku skaitu bišu, bet deviņas citas oranžērijas izvēlējās kontrolei. 44 alerģiskiem darbiniekiem izvērtēja alerģiskās izpausmes un plaušu funkcijas pētījuma sākumā, pēc četriem un astoņiem mēnešiem. Oranžērijās, kurās tika ielaistas bites, kopumā par 18% samazinājās strādājošo sūdzības par alerģijas simptomiem, un šis samazinājums bija devas atkarīgs - bišu skaits cieši korelēja ar simptomu samazināšanās pakāpi. Novērojums arī apstiprināja, ka liela daļa ar darba faktoriem saistīto sūdzību oranžēriju darbiniekiem patiešām saistās ar ziedputekšņu alerģiju.
De Jong N. W. Honeybee interference as a novel aid to reduce pollen exposure...//Int Arch Allergy Immunol, 2006; 141(4): 390-5.
Iekštelpu gaiss - vēl bīstamāks?!
Attīstītajās valstīs iedzīvotāji vidēji 90% sava laika pavada telpās. Galvenie bioloģiskie iekštelpu alergēnu avoti ir putekļu ērces, tarakāni, pelējums, mājdzīvnieki, grauzēji. Kopā ar neorganiskajiem gaisa piesārņotājiem (tabakas dūmiem, ķīmisku vielu daļiņām, NO2, CO, gaistošajiem organiskajiem savienojumiem) iekštelpu gaisa piesārņojuma koncentrācija var daudzkārt pārsniegt āra piesārņojuma līmeni. Pēdējie aprēķini ar iekštelpu gaisa piesārņojumu saista 1,5-2 miljonus nāves gadījumus gadā pasaulē.
Runājot par iekštelpu aeroalergēniem, izpētot 831 amerikāņu mājokli, konstatēja, ka vairāku bioloģiskas izcelsmes alergēnu klātbūtne ir vispārizplatīta parādība: 51,5% apsekoto mājokļu konstatēja sešu (!) dažādu alergēnu klātbūtni, bet 45,8% - vismaz trīs. (Šajā novērojumā augsts alerģisku slimību slogs mājokļu iemītniekiem asociējās ar četru vai vairāk veidu alergēnu klātbūtni.)
Salo P. M. et al. Exposure to multiple indoor allergens in US homes and its relationship to asthma//J Allergy Clin Immunol, 2008.
Annesi-Maesano I., Dab W. Air pollution and the lung//Med Sci, 2006.
Komentē Dr. Verners Lozovskis, Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrs
Diemžēl tā tas ir. Taču iespējams daudz ko darīt, lai mazinātu sadzīves alergēnu klātbūtni. Nepieciešama plašāka izglītošana, jo īpaši tām ģimenēm, kurās kādam no piederīgajiem ir alerģija.
