PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

E-veselība – ar mīnusiņiem un plusiņiem

D. Ričika
E-veselība – ar mīnusiņiem  un plusiņiem
"E-veselība ir problēmjautājums jau no 2003. gada, beidzot tuneļa galā redzam gaismu," konferencē "Veselības aprūpes aktualitātes 2013" sacīja veselības ministre Ingrīda Circene. "Informācijas tehnoloģijas ārstniecības iestādēs tiek lietotas, bet sistēma ir ļoti sadrumstalota." IT speciālisti jokoja: e-veselības mīnusa zīme būtu jānomaina uz plusu, varbūt tad e-veselības ieviešana ritētu raitāk. Kādas ir galvenās problēmas un kādas - nākotnes tendences šajā jomā?

D. GABALIŅA: “Rītdien uz pusdienlaiku e-veselība visiem savās iestādēs nav jāievieš!  Priekšā vismaz desmit gadu!”. D. GABALIŅA: “Rītdien uz pusdienlaiku e-veselība visiem savās iestādēs nav jāievieš!  Priekšā vismaz desmit gadu!”.
D. GABALIŅA: “Rītdien uz pusdienlaiku e-veselība visiem savās iestādēs nav jāievieš! Priekšā vismaz desmit gadu!”.
E-veselība nav IT projekts

"Pārāk bieži mēs šo burtu "e" iztulkojam kā "elektronisks", taču "e-" nav elektroniskais, bet efektīvais. Efektīva veselība. Un tā ne vienmēr nozīmē konkrētu programmatūru," uzsver Aigars Jaundālders, DPA jaunu biznesa virzienu attīstības vadītājs. Viņam pievienojas arī Juris Škuškovniks, medicīnas sabiedrības "Ars" IT nodaļas vadītājs, sacīdams, ka e-veselība nav IT projekts, bet veselības aprūpes projekts.

A. STRODS: “Vietējām sistēmām ārstniecības  iestādēs vajadzīgs pietiekami liels centrālā projekta atbalsts. Pat lielāks par centrālā projekta apmēru”. A. STRODS: “Vietējām sistēmām ārstniecības  iestādēs vajadzīgs pietiekami liels centrālā projekta atbalsts. Pat lielāks par centrālā projekta apmēru”.
A. STRODS: “Vietējām sistēmām ārstniecības iestādēs vajadzīgs pietiekami liels centrālā projekta atbalsts. Pat lielāks par centrālā projekta apmēru”.
Kur mēs esam?

Pašlaik rit e-veselības 1. kārta, kas noslēgsies nākamā gada vidū. Tad sāksies 2. kārta, kas ilgs līdz 2015. gada vidum. Trešā kārta ieplānota no 2014. līdz 2020. gadam. "Ceram, ka drīz nonāksim pie "pilota" un varēsim paskatīties, kā reāli strādā mūsu uzbūvētā sistēma. Šobrīd NVD mājaslapā publicēti saskarņu apraksti. Tuvākajā laikā plānota testa vides izveide, kam varēs pieslēgties izstrādātāji un pārbaudīt integrācijas realizāciju," stāsta Dita Gabaliņa, Veselības ministrijas padomniece IT jautājumos.

Pirmajā e-veselības kārtā izstrādāti jauni elektroniski informācijas kanāli: pierakstiem, nosūtījumiem (vienotu nosūtījumu formu izveidošana jeb standartizācija būs aktuāla daudzu gadu garumā), darba nespējas lapām (viena no pirmajām funkcijām e-veselības sistēmā, kas tiks izpildīta elektroniski!), pacienta medicīnas kartei, pakalpojumu apmaksai, konsultācijām elektroniskā vidē (brīvprātīga iespēja, ārsts varēs atļaut vai aizliegt pacientiem uzdot jautājumus), ārstniecības personu/ārstniecības iestāžu datu iesniegšanai reģistram, klasifikatoru saņemšanai (pašlaik ir ap 300 klasifikatoru, tiek veidota vienota klasifikatoru sistēma).

"Ceram, ka tika apstiprināta arī e-veselības 2. kārta - tajā paredzēti 40 jauni e-pakalpojumi, piemēram, pacienta pašapkalpošanās veselības datu ievade - pacients varēs mērīt cukura līmeni un pats ievadīt šos datus."

Veselības ministres padomniece IT jautājumos norāda: katrai ārstniecības iestādei (individuālai praksei, ambulatoram centram vai lielam stacionāram) e-veselības jomā jādomā par četriem stūrakmeņiem: informācijas drošība; savu informācijas sistēmu un IT infrastruktūras attīstība, sadarbības spēja ar e-veselību - vai un kad; standartizācija (proti, būs jāsāk vienotu elektronisku formu izmatošana); darbinieku datorprasmju līmenis.

Lielākās problēmas? I. LĪBERE(otrā no kreisās) nosauc datorprasmes,  lielo ārstniecības iestāžu IT jomas vadītāji J. Škuškovniks (Ars), I. Vītola (PSKUS),  D. Kukainis (RAKUS) – IT infrastruktūru un likumdošanu. Lielākās problēmas? I. LĪBERE(otrā no kreisās) nosauc datorprasmes,  lielo ārstniecības iestāžu IT jomas vadītāji J. Škuškovniks (Ars), I. Vītola (PSKUS),  D. Kukainis (RAKUS) – IT infrastruktūru un likumdošanu.
Lielākās problēmas? I. LĪBERE(otrā no kreisās) nosauc datorprasmes, lielo ārstniecības iestāžu IT jomas vadītāji J. Škuškovniks (Ars), I. Vītola (PSKUS), D. Kukainis (RAKUS) – IT infrastruktūru un likumdošanu.
Galvenās problēmas

Investīcija blīvā "dzelžu", vadu, rūteru infrastruktūrā

Lielo ārstniecības iestāžu vadītāji un IT speciālisti norāda, ka viena no būtiskākajām problēmām ir infrastruktūra. Ieva Vītola, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas e-veselības nodaļas vadītāja: "Lai lielā ārstniecības iestādē nodrošinātu informācijas apmaiņu informācijas sistēmās, jābūt sakārtotai infrastruktūrai - jābūt tīklam, kas var "turēt" tādu informācijas plūsmu, kā arī iespējai nodrošināt darbiniekiem datorus. Tā ir milzīga investīcija."

"Kad veidojām iekšējo IT infrastruktūru, mums uz katra ārsta galda bija pa datoram, tagad jau pa diviem. Nevar pagrozīt monitoru vai klēpjdatoru, arī māsas prasa savu datoru. Ir ļoti blīva dzelžu, vadu, rūteru infrastruktūra," stāsta "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. "Mums ir 16 filiāles, dažkārt ir problēma ar ātru interneta pieslēgumu, lai varētu nodrošināt e-rezervāciju. Ir bijušas lielas problēmas ar dažādu datubāzu salāgošanu. Esam izbaudījuši, ka dažādie informācijas sistēmu piegādātāji ne vienmēr ir motivēti sadarboties. Katrs par šo pakalpojumu mēģina paņemt naudiņu, izmaksas ir lielas."

Vai normatīvie akti tiek līdzi e-veselībai?

Vēl viena būtiska problēma - pašlaik iestādes un ārsti, kas cenšas būt moderni un izmantot informācijas tehnoloģijas, ir spiesti strādāt divās vidēs. Dokumentācija tiek veidota elektroniski, pēc tam dublēta papīra formā. "Teorētiski dzirdēts, ka paralēli e-veselībai tiek strādāts pie likumdošanas, bet vai tā ir? Vai paralēli e-veselības projektam parādīsies visi dokumenti?" jautā Didzis Kukainis, Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas IT nodaļas vadītājs. "Dažādi noteikumi regulē to, ka medicīniskajai dokumentācijai jābūt papīra veidā, ar reālu parakstu. Ja to neatrisināsim no likumdošanas viedokļa, tad e-veselības projekts paliks tikai IT projekts."

Nacionālā Veselības dienesta direktors Māris Taube vieš cerību, ka likumdošana tiks līdzi e-veselības ieviešanas gaitai, normatīvo aktu pakete tiks sagatavota līdz šā gada maijam, kad par to būs jāsniedz atskaite Saeimā. "Ministru kabineta noteikumi jau ir "pieslīpēti" un tiks virzīti uz valsts sekretāru sanāksmi."

Izglītība

Ģimenes ārste Aiva Lībere strādā savā praksē Rīgā, viņai palīgos ir divas medicīnas māsas. E-veselības risinājumus izmanto kopš 2007. gada, sākusi ar pacientu elektronisku pierakstu programmatūrā, nevis blociņā, no 2010. gada mēģina ambulatorās kartes veidot elektroniski. "Gan man, gan kolēģiem, kas nav auguši e-vidē un neprot kā mūsdienu jaunieši, neskatoties tastatūrā, rakstīt ar visiem desmit pirkstiem, informācijas ievade ambulatorajā kartē pacienta pieņemšanas laikā ir sarežģīta. Nav grūti strādāt ar peli, bet rakstīt daudziem ārstiem ir vieglāk ar roku. Varbūt jādomā par e-māsas posteni?"

"Veselības centrā 4" strādā trīs IT darbinieki, no kuriem viens nodarbojas ar darbinieku apmācību un atbalsta sniegšanu. "Nepārtraukti astoņas stundas dienā. Rezultāti ir mainīgi, un vecums nav galvenais kritērijs. Bet jārēķinās, ka ir tāda darbinieku kategorija, kas saka: dators? - tikai pār manu līķi!" - tā M. Rēvalds. Viņam oponē RAKUS IT nodaļas vadītājs D. Kukainis: "Arī tie, kas tā saka, pēc laika strādā ar datoru. Ir pieredze, ka var apmācīt arī 80 gadu vecu māsu - ja ir motivācija. Mēs iesākām smagnēji, attieksme bija skeptiska. Bija jāpierāda, ka e-risinājumi nav apgrūtinājums, ka ar laiku tie kļūs par palīgu un palīdzēs operatīvāk iegūt informāciju. Pašlaik ir pat pretēji - jo vairāk lieto sistēmu, jo vairāk to grib lietot, veidojas lavīnas efekts, mēs nespējam apmierināt pieprasījumu." Viņš stāsta, ka Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca pie e-risinājumiem sāka strādāt, kad izveidojās slimnīcu apvienība - katrai slimnīcai bija sava informācijas sistēma, tās bija jāapvieno. Tagad slimnīca ir miniatūrs valsts e-veselības modelis, slimnīcas medicīnas informācijas sistēmā vienlaikus strādā vairāk nekā 500 medicīnas darbinieku. "Piespiešanas veidā to gan nevar izdarīt. To var regulēt ar darba procesa pielāgošanu, labākā varianta meklēšanu, paralēli palīdzot datorprasmju apguvē. Varbūt var novirzīt šo elektronisko procesu no ārsta, piemēram, māsiņas virzienā?"

Viņam piekrīt arī Latvijas Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Birks: "Neuzskatu, ka ar datorsistēmām, īpaši jau slimnīcās, jāstrādā ārstam. Ja domājam par izmaksu efektīvu veselības aprūpi, tad ar tām jāstrādā māsām, jo māsa nekad nespēs aizvietot ārstu. Un te parādās nākamais aspekts - vai šobrīd izglītības sistēmā māsas apmācām darbam ar šīm programmām? Nē! Bet varbūt mums par šiem jautājumiem ir jādomā jau šodien!"

M. Taube gan mierina - datorprasmju apmācība medicīnas darbiniekiem jau bijusi un arī nākotnē būs. "Negribu piekrist, ka esam tāda viegli atpalikusi nācija, kas nevar iemācīties strādāt ar datoru. Ja to varēja izdarīt igauņu kolēģi, arī mēs varam!"

Vietējās sistēmas bez finansiāla atbalsta

Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem konferencē "Veselības aprūpes aktualitātes 2013": par kādu naudu ģimenes ārstu prakses un ārstniecības iestādes segs Veselības ministrijas izstrādāto e-veselības ieviešanu, vietējo sistēmu saslēgšanu ar centrālo e-veselības sistēmu?

Lai arī ģimenes ārstu praksēm IT infrastruktūras attīstībai jau tagad tiek sniegts finansiāls atbalsts (40 latu mēnesī), rit arī ERAF projekts (tiesa, ar sarežģījumiem), kura ietvaros ģimenes ārsti varēja iegādāties gan datorus, gan programmatūru, M. Taube atzīst: ķeroties pie e-veselības projekta, bijusi klusa cerība, ka labklājība augs un ārstniecības iestādes būs pašpietiekamas un spēs tikt galā ar e-veselības risinājumu ieviešanu. "Atbalstam vajadzētu būt ierēķinātam pakalpojumu tarifā, bet šobrīd valstī šādas naudas nav."

IT speciālisti norāda - vietējo sistēmu atstāšana bez atbalsta var radīt nopietnas galvassāpes nākotnē. I. Vītola no Stradiņa slimnīcas stāsta: slimnīca vairākkārt pārliecinājusies, cik būtiska ir pacienta medicīnisko datu apmaiņa ar citām ārstniecības iestādēm. "Lielais, skaistais mērķis - informācija seko pacientam. Taču ir kāds "bet". 2012. gada septembrī mums noslēdzās sadarbības projekts ar Vidzemes slimnīcu - konsultējām kolēģus dažādos sarežģītos gadījumos. Vidzemes kolēģi ļoti to novērtēja un gribētu turpināt, bet kurš finansēs šādu elektronisku konsultāciju organizēšanu?"

Andrejs Strods, "Blue Bridge Technologies" valdes priekšsēdētājs, uzsver: jau tagad ārstniecības iestādēs ir komplicētas sistēmas ar sarežģītu mijiedarbību, bet katrs jauns rīks sarežģītību palielinās. Elektronizācijas projekti ir ievērojams slogs ārstniecības iestāžu darbībā: izdevumi tehnikas iegādei, izdevumi integrācijas darbiem, sākumā jārēķinās ar produktivitātes kritumu. "Pētījuma rezultāti ASV ārstniecības iestādēs rāda, ka elektronizācijas projektu ieviešanas dēļ produktivitātes kritums pirmajā nedēļā ir pat 50%. Un atgūšanās laiks ir no četriem līdz sešiem mēnešiem. Bet var būt arī ilgāks. Negribu biedēt, taču, lai šos riskus pārvarētu, vajadzīgs pietiekami liels centrālā projekta atbalsts vietējām sistēmām. Un atbalsta apmērs varētu būt pat lielāks par centrālā projekta apmēru. Iedomājaties, kas notiks, ja visu Latvijas ārstniecības iestāžu produktivitāte vienā nedēļā nokritīsies uz pusi?!"

Vai e-veselības projekts nav uzbūvēts par smagu?

Nozares profesionāļi konferencē “Veselības aktualitātes 2013” atzina: tā bijusi vērtīga domu apmaiņa,  lai saprastu, kādā e-veselības ieviešanas punktā pašlaik esam. Nozares profesionāļi konferencē “Veselības aktualitātes 2013” atzina: tā bijusi vērtīga domu apmaiņa,  lai saprastu, kādā e-veselības ieviešanas punktā pašlaik esam.
Nozares profesionāļi konferencē “Veselības aktualitātes 2013” atzina: tā bijusi vērtīga domu apmaiņa, lai saprastu, kādā e-veselības ieviešanas punktā pašlaik esam.

"Šobrīd situācija e-veselībā izskatās tāda: ir pavasaris, jāmēž kūts, saliekam pilnu vezumu ar mēsliem - tik daudz, ka nespējam ne ar zirdziņu, ne ar traktoru izvest. Vai tik komplicētu sistēmu nevajadzētu ieviest pakāpeniski?" jautā J. Birks.

D. Gabaliņa mierina, ka tā arī tiks darīts, viena no pirmajām funkcijām varētu būt elektronisku darba nespējas lapu izrakstīšana, un tas varētu būt diezgan nesāpīgi. "Mums priekšā desmit gadu periods - varbūt arī ilgāks, kad mēs viesīsim un viesīsim jaunus elektroniskus dokumentus, pakalpojumus. Rītdien uz pusdienlaiku e-veselība visiem savās iestādēs nav jāievieš."

M. Rēvalds, atceroties viņa vadītās iestādes pieredzi dažādu e-risinājumu ieviešanā, neļaujas optimismam: "Nekāda vieglā pastaiga tā nebūs. Tas būs šausmu murgs. Veselības ministrijai jāņem vērā, ka tas prasa resursus un reāli sadārdzina pakalpojumu pašizmaksu. Ilgtermiņā - ieguvumi, bet īstermiņā - ļoti lieli tēriņi!"

Foto: Jānis Brencis un no BigEvent arhīva

Pilnu raksta versiju lasiet 2013. gada "Doctus" janvāra numurā