PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Militārās medicīnas domāšanas paradigmas

D. Ričika
Militārās medicīnas domāšanas paradigmas
Foto: No Aizsardzības ministrijas žurnāla “Tēvijas Sargs” arhīva
Savulaik intervijā ar Doctus NBS Apvienotā štāba medicīnas dienesta galvenais vadības ārsts pulkvežleitnants NORMUNDS VAIVADS sacīja, ka viņam vienmēr noderējis mammas teiktais: “Darbība ir jūtu slazdi.” Ja esi nodarbināts, mazāk laika paliek būt ieslēgtam sevī ar visādām domām. Kā funkcionē militārā medicīna, kāda ir tās sadarbība ar civilo medicīnu, kā saglabāt vēsu prātu un karstu sirdi — Normunda Vaivada pārdomas.

Katram ir jābūt savā vietā

“Katram ir jābūt savā vietā un jādara savs darbs. Kas ir Nacionālie bruņotie spēki? Tā ir organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa. Nacionālie bruņotie spēki ir kā mugurkauls, drošības un aizsardzības fundaments, kas tiek gatavots atbilstoši kara apdraudējumam. NBS sastāvā ir medicīnas apakšvienības, kurās dienē profesionālā dienesta karavīri—ārstniecības personas, civilie darbinieki un arī zemessargi—ārstniecības personas. Pārējā veselības aprūpes ģilde strādā savās ārstniecības iestādēs. Militāra konflikta gadījumā būs cieša sadarbība starp NBS medicīniskajām apakšvienībām (NBS vienību ārstniecības iestādēm) un Katastrofu medicīnas sistēmu — NMPD un slimnīcām.

Mēs varam būt laimīgi, ka Latvijā nezinām, kas ir kinētiskās traumas, mums, žargonā runājot, ir bitavuha, durtas, grieztas brūces un traumas, kas iegūtas avārijās un kritienos no augstuma. Šautas brūces tomēr ļoti reti. Kur gūt šo pieredzi? Militārie mediķi cenšas braukt uz karstajiem rajoniem, militāro konfliktu zonām, kur ir šādi ievainotie, vai arī trenējas uz dzīvniekiem. Ķirurgiem, traumatologiem ortopēdiem, anesteziologiem ir šīs kompetences savās specialitātēs, bet iztrūkst ikdienas prakses. Taču katram individuāli par to nevajadzētu satraukties, jo par personāla sagatavošanu atbild ārstniecības iestādes vadītājs un nepieciešamības gadījumā Katastrofu medicīnas centrs rīkos seminārus, praktiskas nodarbības. Šādi specifiski militāro traumu kursi ilgst 3—4 dienas.

Ja esi ķirurgs, tad damage control surgery principus šajās trīs dienās var iemācīties. Netiek iemācīts kaut kas pilnīgi jauns, bet sakārtotas zināšanas un prasmes.

Turklāt, ja notiek konflikts, tad ikdienas pieredzi var iegūt diezgan ātri.”

Svarīgas ir uzticamas un laicīgas piegādes

“Mūsdienās pasaule ir nedaudz citāda nekā 19./20. gadsimtā. Mūsdienās loģistikas menedžments nenozīmē atrast milzīgu telpu vai pagrabu, kuru piepildīt ar materiāltehniskajām rezervēm un glabāt iespējami vairāk un ilgāk. Galvenais jautājums ir par spējīgām, laicīgām, uzticamām piegādēm. Agrāk MK noteikumi Nr. 220 paredzēja, ka ārstniecības iestādē jābūt rezervēm septiņām dienām ikdienas vajadzībām, vēlāk šis termiņš bija mēnesis, tagad — trīs mēneši. Ir operatīvi lietojamais ārstniecības līdzekļu apjoms (tam gan ir jābūt rīcībā) un ir rezerves, kas nav kaut kur noglabātas, bet par tām atbildīgs ir ražotājs un piegādātājs.

Jā, Ukrainā redzam, ka atsevišķās vietās pietrūkst materiāltehniskā nodrošinājuma, jo pilsēta tiek aplenkta. Aplenkšana ir visnotaļ sekmīga militārā taktika, jo nogriež piegādes. Kāds varētu domāt — karavīrs sēž ierakumos un šauj, lai tak šauj, ir vai nav aplenkts. Bet jautājums ir par viņa kaujas spējām — lai izguļas, lai paēd, lai tiek ārstēts, lai ir degviela un munīcija. Tas viss ir stāsts par piegādes ceļiem. Ja skatāmies uz Ukrainu, tad atsevišķa varonība un prasmes kaujā — tas ir ļoti labi un vajadzīgi, bet karš papildus šim tiek uzvarēts ar spēcīgu sabiedrisko attieksmi un piegādēm. Visa pasaule ziedo apbruņojumu, degvielu, transportu, ēdienu, medicīniskos līdzekļus. Ja paraugāmies vēsturē uz Otro pasaules karu, tad, lai arī ko propaganda stāstītu par sarkanarmiešu varonību un gulšanos uz ložmetēja, Padomju Savienība spēja izturēt un uzvarēt tāpēc, ka bija milzīgas visas pasaules piegādes (lendlīze).”

Nestrādā miera laika algoritmi

“Medicīnu esam mācījušies sešus gadus un tad vēl rezidentūrā, skaidrs, ka gribam izārstēt pacientu pilnībā. Neatliekamā palīdzība militāra konflikta gadījumā nav viens pacients, tad nākamais viens pacients un nākamais viens... Ir masveida neatliekamās palīdzības pacientu plūsma, piemēram, desmit uzreiz. Tāpēc ir triāža, pacientu šķirošana, kad tiek saklasificēts, kuram ir efektīvāk sniegt palīdzību pirmajam. Un to skatās pēc resursu apjoma, vai resursu pietiks visiem.

Sniegt iespējami efektīvāk, lai kareivi dabūtu atpakaļ ierindā, stabilizēt tik, cik var, lai pārvestu uz citu slimnīcu, zināt, kura slimnīca spēj tālāk paveikt iesākto.

Tas ir organizatorisks darbs. Ne velti Pavlovam, slavenam ķirurgam, kurš vēsturiski ir triāžas aizsācējs Krimas karā, pieder citāts: ne katras ārstniecības personas individuālās prasmes, bet veselības aprūpes administratora organizēšanas spējas izglābs visvairāk cietušo.

Militārie mediķi šīs prasmes apgūst dažādās kursu programmās. Viena no populārākajām pasaulē ir BTLS (Battlefield Advanced Trauma Life Support), ir arī AMLS (Advanced Medical Life Support), TCCC (Tactical Combat Casualty Care). Ķirurgiem — Damage Control Surgery, ko Dr. Olafs Libermanis un Dr. Mārtiņš Malzubris pašlaik redz praksē Ukrainā. Nevis izoperēt līdz pilnīgam rezultātam, bet ķirurģiski stabilizēt, paveikt būtiskāko, kas saglabā dzīvību un nepieciešamās organisma funkcijas, nododot cietušo tālāk kolēģiem.”

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2022. gada aprīļa numurā