Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Gada liepājnieka tituls – epidemioloģiskā dienesta vadītājai Mārītei Kūlai

Doctus
Gada liepājnieka tituls – epidemioloģiskā dienesta vadītājai Mārītei Kūlai
Foto: Liepājas pilsētas pašvaldība
Godinot liepājnieku devumu savai pilsētai, izraudzīti Liepājas pilsētas apbalvojuma “Goda un gada liepājnieks 2020” saņēmēji. Epidemioloģiskā dienesta vadītājai, pediatrei, bērnu infektoloģei Mārītei Kūlai piešķirts tituls “Gada liepājnieks 2020” un sudraba goda zīme liepu lapas formā – ziņo Liepājas reģionālā slimnīca.

M. Kūlai apbalvojums piešķirts par izcili profesionāli koordinētu un saskaņotu rīcību saslimšanas Covid-19 izplatīšanās risku apzināšanā, kontrolē un mazināšanā Liepājas pilsētā.

Apbalvojumu saņēmēji tiks godināti īpašā svinīgā ceremonijā Liepājas dzimšanas dienā, 18. martā, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus un pulcēšanās ierobežojumus.

Liepājas reģionālā slimnīca savā mājas lapā raksta, ka kolēģi Dr. M. Kūlu raksturo kā profesionāli ar neizsīkstošu enerģiju un augstu profesionālo kompetenci. “Pateicoties M. Kūlas ieguldītajam darbam, valstī noteiktos epidemioloģiskos noteikumus mēs ļoti ātri pārņēmām un integrējām mūsu slimnīcā. M. Kūlas darba spējas ir apbrīnojamas. Viņa ir no tiem cilvēkiem, kas var vairākus darbus darīt vienlaicīgi. Ikdienā viņa ir prasīga, bet viņa savas prasības pamato un prasa to izpildi. M. Kūla ir komandas cilvēks. Viņa apspriežas ar kolēģiem, uzklausa ieteikumus, vienmēr atsaucīga jaunām idejām kā uzlabot darbu. M. Kūla pārņem labās prakses piemērus no citām slimnīcām un dalās ar savām zināšanām. Ārste seko līdzi jaunākajām rekomendācijām, ieteikumiem, piedalās lekcijās. Viņa konsultējās tiklīdz ir kāda neskaidrība, jo vēlas zināt detalizētas atbildes. Uzskata, jo ātrāk tiek atrisinātas neskaidrās lietas, jo vieglāk ir strādāt,” tā par Dr. M. Kūlu viņas kolēģi.

 

Saistītie raksti

Austrumu slimnīcā izmanto starptautiski gūto pieredzi iegurņa pamatnes problēmu ārstēšanā sievietēm

Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) multidisciplinārā ārstu komandā veiksmīgi noritējusi urīna nesaturēšanas un maksts noslīdējuma operācija, izmantojot caur maksti ievietojamo medicīnisko sietu, kas nostiprina iegurņa pamatni un turpmāk būtiski uzlabos dzīves kvalitāti pacientei. Viņa vairs nespēja sadzīvot ar komplicētām veselības problēmām, pārkāpjot 82 gadu slieksni.

Doctus

RSU pētnieki sāk plaša spektra pētījumu infekciju nozarē

Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Asoc. prof. AGNESE OZOLIŅA, anestezioloģe reanimatoloģe: Dzīves vieglums

Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.

D. Ričika

Humors medicīnā: kā jokot un kā labāk ne?

Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.

D. Ričika

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

RSU pētnieki sāk plaša spektra pētījumu infekciju nozarē

Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā un veselība, labbūtība pieaugušajam

Vairākas organizācijas, t.sk. PVO un ANO mudina valstis izmantot labbūtības indikatorus politikas veidošanas procesos. Šī tendence, kopā ar pozitīvas afektivitātes lietderīguma atpazīšanu paver jaunas iespējas veselības/labbūtības veicināšanā. Līdz šim nav skaidrs, vai pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā jebkā ietekmē pieaugušā veselību/labbūtību. Tas skaidrots šajā garengriezuma kohortas pētījumā ASV.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U