Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Agrīni Covid-19 simptomi ir atšķirīgi dažādās vecuma grupās

Doctus
Agrīni Covid-19 simptomi ir atšķirīgi dažādās vecuma grupās
Pixabay.com
Covid-19 pandēmijas laikā pacientu ziņotie Covid-19 simptomi tiek izmantoti, lai apmācītu mākslīgā intelekta modeļus, lai identificētu iespējamos infekcijas perēkļus.

Līdz šim šie modeļi ir ņēmuši vērā tikai simptomu kulmināciju vai maksimumu, kas nav piemērots infekcijas agrīnai noteikšanai. Šī pētījuma mērķis bija novērtēt varbūtību, ka indivīds tiks inficēts ar SARS-CoV-2, pamatojoties uz agrīniem paša ziņotiem simptomiem, lai varētu savlaicīgi izolēties un steidzami veikt testu.

 

Šajā plaša mēroga, perspektīvā, epidemioloģiskās uzraudzības pētījumā tiks izmantoti perspektīvi, novērošanas, ilgtermiņa, pašu ziņoti datus no Apvienotās Karalistes par 19 simptomiem 3 dienu laikā pēc simptomu parādīšanās un Covid-19 PCR testa rezultāti, kas iegūti no Covid- 19 simptomu izpētes mobilā tālruņa lietotnes. Pētāmā populācija tika sadalīta divās grupās: apmācību grupā (tie, kuri ziņoja par simptomiem laikā no 2020. gada 29. aprīļa līdz 2020. gada 15. oktobrim) un testa grupā (tie, kuri ziņoja par simptomiem laikā no 2020. gada 16. oktobra līdz 30. novembrim), un tika izmantoti trīs modeļi, lai analizētu pašreģistrētos simptomus: Apvienotās Karalistes Nacionālā veselības dienesta (NHS) algoritms, loģistiskā regresija un hierarhiskais Gausa procesa modelis, kurš tika izstrādāts, lai ņemtu vērā vairāku svarīgus mainīgo lielumu (piemēram, specifiskus Covid-19 simptomus, blakusslimības un klīniskos simptomus) informāciju. Modeļa veiktspēja, lai prognozētu Covid-19 pozitivitāti, testa komplektā tika salīdzināta ar jutīgumu, specifiskumu un laukumu zem uztvērēja darbības raksturlīknes (AUC). Hierarhiskajam Gausa procesa modelim tika novērtēta arī simptomu atbilstība agrīnai Covid-19 noteikšanai iedzīvotāju apakšgrupās, kas stratificētas pēc nodarbošanās, dzimuma, vecuma un ķermeņa masas indeksa.

Mācību grupā bija 182 991 dalībnieks, un testa grupā - 15 049 dalībnieki. Apmācot par 3 dienu simptomiem, par kuriem tika ziņots no pašiem pacientiem, hierarhiskajam Gausa procesa modelim bija augstāks prognozes AUC (0,80; 95% TI [0,80–0,81]) nekā loģistikas regresijas modelim (0,74, 95% TI [74–0,75]) un NHS algoritmam (0,67, 95 % TI [0,67–0,67]). AUC visiem modeļiem palielinājās līdz ar simptomu dienu skaitu, par kurām ziņoja paši pacienti, bet joprojām bija augsts hierarhiskajam Gausa procesa modelim 1. dienā (0,73, 95% TI [0,73–0,74]) un otrajā dienā (0,79, 95% TI [0,78–0,79]). Trešajā dienā arī hierarhiskajam Gausa procesa modelim bija ievērojami lielāka jutība, bet statistiski zemāka specifika nekā pārējiem diviem modeļiem. Hierarhiskajā Gausa procesa modelī tika identificēti arī dažādi būtiski elementi, lai atklātu Covid-19 starp gados jaunākām un vecākām apakšgrupām, kā arī starp veselības aprūpes darbiniekiem un darbiniekiem, kas nav saistīti ae veselības aprūpi. Ja modelis tika izmantots dažādos pandēmijas periodos, tas bija izturīgs pret izmaiņām populācijās.

Izmantojot izstrādāto modeli, ir iespējams savlaicīgi atklāt SARS-CoV-2 infekciju. Šāda agrīna atklāšana ir būtiska, lai ierobežotu Covid-19 izplatību un efektīvi sadalītu medicīnas resursus.

 

AVOTS: Canas LA, Sudre CH,  Capdevila Pujol J, et al. Early detection of COVID-19 in the UK using self-reported symptoms: a large-scale, prospective, epidemiological surveillance study. The Lancet Digital Health, 2021

Saistītie raksti

Pediatriskās onkoloģijas slogs un socioekonomiskie izaicinājumi pieaugušā vecumā

Sasniegumi pediatriskās onkoloģijas pārvaldībā un ārstēšanā rezultējušies pieaugošā izdzīvojušo populācijā. Kaut arī ir veikti plaši pētījumi par šo onkoloģisko pacientu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa somatisko veselību, ziņojumi par psihosociālu reintegrāciju bieži vien ir konfliktējoši. Šā pētījuma mērķis bija veikt visaptverošu pārskatu un analīzi par pediatrisko onkoloģiju pārdzīvojušiem (childhood cancer survivors (CCS)) un to socioekonomisko situāciju pieaugušā vecumā salīdzinot ar vienaudžiem, ko onkoloģiska slimība nav skārusi.

Doctus

Pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā un veselība, labbūtība pieaugušajam

Vairākas organizācijas, t.sk. PVO un ANO mudina valstis izmantot labbūtības indikatorus politikas veidošanas procesos. Šī tendence, kopā ar pozitīvas afektivitātes lietderīguma atpazīšanu paver jaunas iespējas veselības/labbūtības veicināšanā. Līdz šim nav skaidrs, vai pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā jebkā ietekmē pieaugušā veselību/labbūtību. Tas skaidrots šajā garengriezuma kohortas pētījumā ASV.

Doctus

Vairāk nekā pusmiljons insulta nāves gadījumu pasaulē var būt saistīti ar klimata pārmaiņām

Klimata pārmaiņas var būt saistītas ar pieaugošo mirstību un invaliditāti no insulta visā pasaulē. Pētnieki atklāja, ka neoptimāla temperatūra, kas ir augstāka vai zemāka par temperatūru, kas saistīta ar zemāko mirstības līmeni, arvien vairāk ir saistīta ar nāvi un invaliditāti insulta dēļ. Pētījums nepierāda, ka klimata pārmaiņas izraisa insultu. Tas tikai parāda saistību. Pētījumā netika pārbaudīti arī citi riska faktori, piemēram, augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis.

Doctus

Paracetamols grūtniecības laikā – aizdomas par riskiem neapstiprinās

Zinātniskā literatūrā lasāmas publikācijas, kur norāda uz aizdomām par acetaminofēna (paracetamola) negatīvo ietekmi, ja tas lietots grūtniecības laikā. Pastāv bažas, ka tā lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku bērnam attīstīties neiropsihiatriskiem traucējumiem. Ja tā tiešām ir taisnība, tas nozīmētu steidzīgi veikt izmaiņas sāpju un drudža pārvaldības konceptā grūtniecības laikā!

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Rozācija. Dažāda un neatpazīta

Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.

S. Paudere–Logina

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Seniors ģimenes ārsta praksē. Izaicinājumi dzīves kvalitātes uzlabošanai

Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.

D. Misiņa

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U