Fiziskās aktivitātes pusmūžā saistītas ar zemāku demenču attīstības risku
Alcheimera slimības un citu demenču profilakse ir ļoti svarīgs sabiedrības veselības mērķis. Šobrīd nav pietiekoši daudz pētījumu, lai ieteikti konkrētas dzīvesveida izmaiņas, kas ļautu pasargāt cilvēku no demences vai vismaz aizkavētu to. 
Šī pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp objektīvi novērtētiem sirds asinsvadu sistēmas treniņiem pusmūžā un demences attīstību vēlākos gados. Šis bija perspektīvs, novērojuma kohortas pētījums, kurā tika iesaistīti 19 458 vidēja vecuma pieaugušie. Fizisko aktivitāšu līmenis tika mērīts, izmantojot modificēto Balka skrejceliņa protokolu, un novērošana notika no 1971. gada līdz 2009.gadam. Tika uzskaitīti visi demenču gadījumi, kas tika diagnosticēti laika posmā 1999. - 2009.gads.
Kopumā novērošanas laikā (mediānais novērošanas laiks bija 25 gadi) tika novēroti 1659 demenču gadījumi 125 700 persongadu laikā. Pēc vairāku mainīgo samērošanas, secināts, ka pētījuma dalībniekiem ar augstāku fizisko aktivitāšu līmeni ir zemāks visu demenču attīstības risks, salīdzinot ar tiem, kuriem ir zems fizisko aktivitāšu līmenis (HR=0,64; 95% TI [0,54 - 0,77]). Augstāks fizisko aktivitāšu līmenis ir saistīts arī ar zemāku visu demenču attīstības risku pacientiem ar iepriekš bijušu insultu (HR=0,74; 95% TI [0,53 - 1,04]) vai bez insulta anamnēzē (HR=0,74; 95TI [0,61 - 0,9]).
Kopumā pētnieki secināja, ka fiziskās aktivitātes pusmūžā ir saistītas ar zemāku demenču attīstības risku vēlākos gados. Šī saistība saglabājas gan tiem pacientiem, kuriem ir bijis insults anamnēzē, gan tiem, kuriem nav bijis insults, no kā var secināt, ka augstāks fizisko aktivitāšu līmenis pusmūžā ir saistīts ar zemāku demenču risku, neatkarīgi no cerebrovaskulārām slimībām.
Pirmavots: DeFina L, et al. The association between midlife cardiorespiratory fitness levels and later-life dementia: A cohort study. Annals Intern Med 2013.