Fizisko aktivitāšu lietotne ir laba recepte veselības aprūpes darbiniekiem psihiskās veselības uzlabošanai
Covid-19 pandēmijas laikā veselības aprūpes darbinieki ziņoja par būtisku savas psihiskās veselības pasliktināšanos. Viena no iespējamām veselības uzvedības intervencēm, kas ir izrādījusies efektīva psihiskās veselības uzlabošanai, ir vingrošana, ko var atvieglot, izmantojot mobilo lietotņu tehnoloģijas.
Pētījuma mērķis bija noteikt, cik lielā mērā 12 nedēļas lietotnē balstīta vingrošana var samazināt depresijas simptomus, izdegšanu un darba kavējumus veselības aprūpes darbiniekiem, salīdzinot ar gaidīšanas sarakstā uz palīdzību esošu kontroles grupu.
Tika veikts 2 grupu nejaušināta iedalījuma klīniskais pētījums, kurā dalībnieki tika pārbaudīti no 2022. gada 6. aprīļa līdz 4. jūlijam. Dalībnieki tika iekļauti pētījumā veselības aprūpes iestādēm Britu Kolumbijā, Kanādā. Dalībnieki tika novērtēti pirms nejaušināšanas un pēc tam ik pēc 2 nedēļām.
Dalībniekiem, kas tika iedalīti vingrošanas grupā tika lūgts veikt četras 20 minūšu sesijas nedēļā, izmantojot sava ķermeņa svara intervāla treniņu, jogas un skriešanas lietotņu komplektu. Gaidīšanas sarakstā iekļautie kontroles dalībnieki saņēma lietotnes izmantošanai pētījuma beigās.
Primārais rezultāts bija depresijas simptomu atšķirības starp grupām, kas tika mērītas ar 10 punktu depresijas skalu. Sekundārie rezultāti atbilda 3 izdegšanas (cinisma, emocionālā izsīkuma un profesionālās efektivitātes) un prombūtnes apakšaspektiem. Ārstēšanas nodoma analīze tika pabeigta ar daudzlīmeņu strukturālo vienādojumu modelēšanu, un Feingold efekta lielumi (ES) tika novērtēti ik pēc 2 nedēļām.
Kopumā 288 dalībnieki (vidējais [SD] vecums, 41,0 [10,8] gadi; 246 [85,4 %] sievietes) tika nejaušināti iedalīti fiziskās aktivitātes (n = 142) vai gaidīšanas saraksta kontroles (n = 146) grupā. Rezultāti atklāja, ka depresijas simptomu bija mazā vai vidējā diapazonā līdz pētījuma beigām (12. nedēļā -0,41; 95 % TI [-0,69 līdz -0,13]). Nozīmīgi un konsekventi ārstēšanas efekti tika atklāti diviem izdegšanas aspektiem, proti, cinismam (12. nedēļā -0,33; 95 % TI [-0,53 līdz -0,13]) un emocionālam izsīkumam (12. nedēļā -0,39; 95 % TI [-0,64 līdz –0,14]), kā arī darba kavējumi (r = 0,15; 95 % TI [0,03-0,26]) tika novēroti retāk fizisko aktivitāšu grupā. No 2. līdz 12. nedēļai 80 minūšu nedēļas treniņu ievērošana samazinājās no 78 (54,9 %) līdz 33 (23,2 %) dalībniekiem.
Lai gan vingrinājumi spēja samazināt depresijas simptomus veselības aprūpes darbinieku vidū, pētījuma beigās fizisko aktivitāšu ievērošana bija zema. Vingrinājumu lietotnes programmēšanas optimizēšana ir nozīmīgs izaicinājums, lai palīdzētu saglabāt psihiskās veselības uzlabojumus veselības aprūpes darbinieku vidū.
AVOTS: Boucher VG, Haight BL, Hives BA, et al. Application-Based Exercise on Health Care Workers’ Depressive Symptoms, Burnout, and Absenteeism. JAMA Psychiatry, 2023