Insulīna rezistence konstatēta arī Kušinga slimības pacientiem ar normālu glikozes toleranci
Šķērsgriezuma pētījumā tika vērtēta glikozes vielmaiņa pacientiem ar Kušinga slimību atkarībā no glikozes tolerances — normālas glikozes tolerances, prediabēta vai cukura diabēta —, kā arī analizēti faktori, kas saistīti ar glikēmijas rādītājiem. Pētījumā iekļāva 50 pacientus ar Kušinga slimību (vidējais vecums — 42,38 gadi; 78,0 % sieviešu) un 52 veselus kontroles grupas dalībniekus, kuriem nebija klīnisku hiperkortizolisma pazīmju. Kontroles grupas dalībnieki pēc vecuma un dzimuma bija pielīdzināti pacientiem; viņu vidējais vecums bija 44,10 gadi, un 80,8 % bija sievietes. Pacientu grupā:
- 16 pacientiem bija normāla glikozes tolerance;
- 21 pacientam bija prediabēts;
- 13 pacientiem bija cukura diabēts.
Visiem kontroles grupas dalībniekiem bija normāla glikozes tolerance. Visiem pacientiem veica asins analīzes, nosakot glikozes un insulīna līmeni tukšā dūšā, proinsulīna un C peptīda līmeni, kā arī glikētā hemoglobīna (HbA1c) līmeni. Pacientiem, kuriem iepriekš nebija diagnosticēts cukura diabēts, veica perorālo glikozes tolerances testu (PGTT), ievadot 75 g glikozes. Glikozes un insulīna līmeni noteica testa sākumā un pēc 30, 60, 90 un 120 minūtēm. Metformīna lietošana tika pārtraukta septiņas dienas pirms testa. Pacientus ar jau diagnosticētu cukura diabētu klasificēja, pamatojoties uz medicīniskās dokumentācijas datiem, un PGTT neveica. Insulīna rezistenci novērtēja, izmantojot trīs standarta indeksus. Aizkuņģa dziedzera β šūnu sekretoro funkciju vērtēja pēc insulīna un glikozes koncentrācijas līkņu laukumu attiecības — netieša β šūnu funkcijas rādītāja. Papildus analizēja antropometriskos rādītājus, tostarp ķermeņa masas indeksu (ĶMI), vidukļa un gurnu apkārtmēru un vidukļa un gurnu apkārtmēra attiecību, kā arī kopējo tauku masu, tauku masu ķermeņa centrālajā daļā un rīta kortizola līmeni.
Glikozes vielmaiņas traucējumi bija 68,0 % pacientu ar Kušinga slimību. No viņiem 42,0 % bija prediabēts, bet 26,0 % — cukura diabēts. Desmit no 13 pacientiem ar cukura diabētu šī diagnoze iepriekš nebija noteikta. Arī pacientiem ar Kušinga slimību un normālu glikozes toleranci bija raksturīgs:
- statistiski nozīmīgi augstāks vidējais insulīna līmenis;
- zemāka jutība pret insulīnu, salīdzinot ar veseliem kontroles grupas dalībniekiem.
Tas liecina, ka glikozes vielmaiņas traucējumi un insulīna rezistence var būt sastopami arī tad, ja glikozes tolerances rādītāji vēl atbilst normas robežām. Pacientiem ar diagnosticētu cukura diabētu bija izteiktāki β šūnu kompensatorās funkcijas traucējumi. Insulīna un glikozes koncentrācijas līkņu laukumu attiecība šajā grupā bija zemāka nekā pacientiem ar prediabētu: mediāna attiecīgi 0,26 un 0,64. Vienlaikus jutība pret insulīnu pacientiem ar cukura diabētu nebija statistiski nozīmīgi zemāka nekā pacientiem ar prediabētu. HbA1c līmenis pacientiem ar Kušinga slimību bija neatkarīgi saistīts ar četriem faktoriem:
- vecumu;
- rīta kortizola līmeni serumā;
- vidukļa un gurnu apkārtmēra attiecību;
- proinsulīna līmeni.
Šie faktori kopumā izskaidroja 59,5 % HbA1c rādītāju variācijas (visiem faktoriem p < 0,05). Kontroles grupā HbA1c bija saistīts ar vecumu un ĶMI. Pacientiem ar Kušinga slimību netika konstatēta statistiski nozīmīga korelācija starp ĶMI un HbA1c. Savukārt tauku īpatsvaram ķermeņa centrālajā daļā bija mērena pozitīva korelācija ar HbA1c.
Kušinga slimību raksturo pārmērīga kortizola iedarbība, kas var veicināt insulīna rezistenci un glikozes vielmaiņas traucējumus. Pētījuma rezultāti liecina, ka šiem pacientiem vielmaiņas pārmaiņas var būt konstatējamas arī pirms glikozes tolerances pasliktināšanās vai cukura diabēta diagnosticēšanas. Būtiski, ka 10 no 13 pacientiem ar cukura diabētu par šo diagnozi iepriekš nebija zināms. Tas norāda uz nepieciešamību rūpīgi izvērtēt glikozes vielmaiņu pacientiem ar Kušinga slimību, nepaļaujoties tikai uz simptomiem vai ķermeņa masas indeksu. Pētījumā novērotās saistības starp HbA1c, rīta kortizola līmeni, centrālo aptaukošanos un proinsulīnu liecina, ka glikēmijas regulāciju šajā pacientu grupā var ietekmēt vairāku faktoru kombinācija.
Pacientiem ar Kušinga slimību būtu svarīgi regulāri izvērtēt glikozes vielmaiņu arī tad, ja sākotnējie glikozes rādītāji ir normāli. Atbilstoši klīniskajai situācijai jāapsver glikozes līmeņa, HbA1c un glikozes tolerances pārbaude. Vērtējot vielmaiņas risku, nevajadzētu paļauties tikai uz ĶMI. Nozīme var būt arī tauku uzkrājumam ķermeņa centrālajā daļā, kortizola līmenim un β šūnu funkcijas rādītājiem. Pētījuma autori secina, ka glikēmijas regulāciju Kušinga slimības gadījumā, iespējams, nosaka vairāku faktoru kopējā ietekme — hormonālā ekspozīcija, centrālā aptaukošanās un aizkuņģa dziedzera β šūnu funkcionālā slodze.
AVOTS: Witek P, Kwiatkowski J, Witek J, Szamotulska K and Zieliński G (2026) Diabetes in Cushing’s disease: age, hypercortisolism, central adiposity, and β-cell stress as determinants of glycaemia. Front. Endocrinol. 17:1941836. doi: 10.3389/fendo.2026.1941836