PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

"Sociālo tīklu depresija" - vai tādam apgalvojumam ir pamats?

Doctus
ASV Viskonsīnas medicīnas skolas un sabiedrības veselības pētījums, kas veikts, pētot augstskolu studentus, liecina, ka sociālo mediju lietošanai un saslimstībai ar depresiju nav tik cieša saistība, kā līdz šim tika domāts. Pētījums nupat publicēts Journal of Adolescent Health.

Pagājušajā gadā Amerikas pediatru akadēmija izdeva ziņojumu par sociālo mediju ietekmi uz bērniem un jauniešiem. Ziņojumā bija norādīts, ka Facebook lietošana var izraisīt depresiju. Radās pat termins "Facebook depresija".

Arī Latvijas interneta portālos bijušas ziņas, kas apliecina: jo lielāks laiks tiek pavadīts sociālajos tīklos, jo lielāks ir risks saslimt ar depresiju.

Savukārt nupat publicēts pētījums, kas šādu sakarību atspēko. Risks saslimt ar depresiju nav tiešā veidā saistāms ar sociālajos tīklos pavadīto laika daudzumu.

Pētījumā iekļauti n=190 Viskonsīnas-Medisonas universitāte studenti (58% sievietes) vecumā no 18-23 gadiem (vidējasi vecums 18.9 gadi). Pētījumā reģistrēts laiks, cik jaunieši pavadījuši lietojot internetu un, cik no tā pavadīts lietojot sociālos tīklus.

No pētījumā iekļautajiem jaunieši:

  • 53% (n=100) lietoja internetu līdz 30 minutēm dienā,
  • 39% (n=74) recepientu internetu lietoja no 30 minūtēm līdz 2 stundām ilgi ik dienu,
  • 8% (n=16) internetu lietojuši vairāk par divām stundām dienā.

Konstatēts, ka vairāk nekā pusi no internetā pavadītā laika jaunieši lietojuši Facebook sociālo tīklu.

Tāpat jauniešiem tika veikts depresijas skrīnings. Pētījumā netika konstatēta statistiski nozīmīga saistība starp speciālo mediju lietošanas ilgumu un saslimstību ar depresiju.

Pētījuma autori atzīst, ka iegūtajiem secinājumiem ir būtiska loma, lai ārstiem turpmāk nevajadzētu lieki satraukt jauniešu vecākus, par to, ka Facebook lietošana palielina risku saslimt ar depresiju.

Pediatre Megana Moreno, kas īpaši pētījusi tieši sociālo mediju ietekmi uz pusaudžiem, atzīst, ka ārstiem tik un tā ir jāvērš vecāku uzmanība, lai tie sekotu līdzi interneta un sociālo mediju lietošanas paradumiem kontekstā ar jaunieša ikdienas dzīvi un paradumiem. Viņa uzsver: ja jauniešu uzvedība, noskaņojums, studiju un skolas draugi nav mainījušies, tad visticamāk liekām raizēm par sociālo mediju lietošanu nav pamata.

Pēdējo pētījumu rezultāti liecina, ka vairāk nekā 70% jauniešu lieto sociālos medijus, un lielākā daļa Amerikas jauniešu pārsvarā lieto Facebook.