Vai fiziskās aktivitātes dienas otrajā pusē palīdz labāk kontrolēt glikozes līmeni asinīs?
Pētījumā tika izvirzīta hipotēze, ka fizisko aktivitāšu insulīna sensibilizējošā iedarbība ir atkarīga no aktivitātes laika. Tika pētīta šķērsgriezuma saistība starp pārtraukumiem mazkustīgā laikā un fizisko aktivitāšu laiku ar aknu tauku saturu un insulīnrezistenci.
Pētījumā piedalījās 775 dalībnieki, kuriem novērtēja mazkustīgumu, pārtraukumus mazkustībā un dažādu fizisko aktivitāšu intensitāti, izmantojot aktivitātes sensorus, kā arī ar magnētiskās rezonanses spektroskopiju aknu tauku saturu (n=256). Dalībnieki tika iedalīti četrās grupās: lielākās aktivitātes veiktas no rīta (06.00—12.00), pēcpusdienā (12.00—18.00), vakarā (18.00—00.00) un tie, kuri nodarbojas ar mērenām līdz intensīvām fiziskām aktivitātēm (MVPA), kas vienmērīgi sadalītas visas dienas garumā. Dalībnieki grupās tika iedalīti pēc tā, kurā laikā bija lielākā daļa (%) no dienas kopējās MVPA. Tika pārbaudīta saistība starp mazkustīguma laiku, pārtraukumiem un MVPA laiku ar aknu tauku saturu un insulīnrezistenci, izmantojot lineārās regresijas analīzi, kas samērota pēc demogrāfiskajiem un dzīvesveida faktoriem, ieskaitot kopējo ķermeņa masas indeksu.
Dalībnieku (42 % vīriešu) vidējais (SN) vecums bija 56 (4) gadi un vidējais (SN) ĶMI 26,2 (4,1) kg/m2. Kopējais mazkustības laiks nebija saistīts ar aknu tauku saturu vai insulīnrezistenci, savukārt pārtraukumu skaits mazkustīguma laikā bija saistīts ar lielāku aknu tauku saturu. Kopējais MVPA (-5 %/h [95 % TI -10 %/h, 0 %/h]) un MVPA laiks bija saistīts ar samazinātu insulīnrezistenci, bet ne ar aknu tauku saturu. Salīdzinot ar dalībniekiem, kuriem bija vienmērīgs MVPA sadalījums visas dienas garumā, insulīnrezistence bija līdzīga (-3 % [95 % TI -25 %, 16 %]) tiem, kuri bija visaktīvākie no rīta, turpretim mazāka tā bija dalībniekiem, kuri bija aktīvākie pēcpusdienā (-18 % [95 % TI -33 %, -2 %]) vai vakarā (-25 % [95 % TI -49 %, -4 %]).
Ikdienas pārtraukumu skaits mazkustīguma laikā nebija saistīts ar zemāku aknu tauku saturu vai samazinātu insulīnrezistenci. Vidēja līdz intensīva fiziskā aktivitāte pēcpusdienā vai vakarā bija saistīta ar insulīnrezistences samazināšanos līdz pat 25 %. Turpmākajos pētījumos jānovērtē, vai fizisko aktivitāšu laiks ir svarīgs arī 2. tipa diabēta attīstības gadījumā.
AVOTS: van der Velde JHPM, Boone SC, Winters – van Eekelen E, et al. Timing of physical activity in relation to liver fat content and insulin resistance. Diabetologia (2022), Published 01 November 2022.