PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Aprīlis 2009

Dr. Kristīne Skrodele, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, medicīnas sabiedrības ARS, SIA KZS klīnika, ginekoloģe

PAR APRĪĻA NUMURU

Pavasaris ir ne tikai aiz loga un sirdī. Arī šis Doctus numurs tāds pavasarīgs, turklāt simtais – jubilejas! Apsveicu! Godam izturēta laika pārbaude!

Pavasarim noderīgs raksts par probiotiķiem, kuru lietošana īpaši aktuāla pēc ziemas perioda, lai uzlabotu gremošanu – veselā miesā vesels zarnu trakts! Tāpat raksts par bakteriālo vaginozi jeb par to, kas notiek, ja pārlieku savairojas mikroorganismi. Atkal vietā teiciens: laba daudz nevajag, mērenību itin visā! Tāpat saistoši likās raksti par sociālajām fobijām interpersonālajās attiecībās un zarnu tuberkulozes klīniskā gadījuma apskats.

Ar lielu interesi izlasīju interviju ar dr. Daci Rezebergu – viņas personības šarms ietekmēja arī manu izvēli kļūt par ginekoloģi. Jau sen esmu sapratusi, ka viens nav cīnītājs – arī medicīnā; ļoti svarīgs ir komandas darbs, tāpēc ir ļoti būtiski, kādi kolēģi ir blakus. Pilnīgi piekrītu dr. Kasparam Kreisleram, ka svarīgākie nosacījumi, izvēloties kolēģi sadarbībai, ir profesionalitāte un komunicēšanas kvalitāte, jo nekļūdās jau tikai tas, kurš neko nedara, bet mēģināt sevi celt, noniecinot citus, ir zemiski.

Laikā, kad rakstu ievadvārdus žurnālam, top jauna valdība, tāpēc visiem gribu novēlēt cerību uz stabilitāti, kā arī saulainu, nesteidzīgu un optimisma pilnu pavasari!

Numurā lasi:

Sociālās fobijas. Mūsu bailes no kauna un apjukuma citu priekšā

Sociālo fobiju pieņemts klīniski diagnosticēt un zinātniskajā literatūrā analizēt sindromatoloģiskā līmenī, kur galvenā vērība tiek pievērsta patoloģijas simptomātiskajām izpausmēm. No psihodinamikas zinātnes viedokļa fobijas centrālais saturs ir bailes no kauna un apjukuma citu klātbūtnē, pacienti baidās un izvairās no situācijām, kur jāizpilda kādas darbības citu acu priekšā. Rakstā aplūkoti sociālo fobiju patoģenētiskie aspekti, sakarības starp sociālām fobijām un tādām jūtām kā riebums, kauns un nicinājums.

A. Utināns, J. Kovzeļa, G. Ancāne

Uztura terapijas iespējas

Klīniskā barošana ir viens no nozīmīgākajiem posmiem kritiski slimu pacientu ārstēšanā, mazinot komplikāciju risku. [1] Jēdziens “uztura terapija” nozīmē uzturvielu nodrošināšanu cilvēkiem, kas paši nav spējīgi uzņemt šo vielu atbilstīgu daudzumu, lai nodrošinātu ķermeņa metabolisma enerģētisko vajadzību, kā arī izteikta hiperkatabolisma gadījumā, kas palielina pamata vielmaiņu un rada enerģētisko nepietiekamību, kuras rezultātā notiek organisma šūnu degradācija un attīstās malnutrīcija.

E. Bodnieks

Ideālās probiotikas meklējumos. Veselā miesā –    vesels zarnu trakts!

Apvienojot pasaules medicīnas lielāko rūpju objektu – antibiotiku rezistenci, rietumvalstu attīstītās sabiedrības pārtikas alerģiju skarto daļu un sabiedrības imunitātes nostiprināšanas nozīmi, iezīmējas vesela zarnu trakta problēma, kur zarnu mikrofloras kvalitātes un kvantitātes sardzē darbojas probiotikas. Veicinot izpratni, uzklausīsim ekspertu viedokļus – par vai pret?

A. Brēmanis, P. Kārtraits, L. Baltā, A. Danilāns

Bakteriālā vaginoze

Bakteriālā vaginoze uzskatāma par visbiežāko vaginālās infekcijas veidu reproduktīvā vecuma sievietēm, proti, vismaz viena trešdaļa no visām vulvovaginālajām infekcijām. Sieviešu populācijā to sastop vidēji 30-40%. Lai gan bakteriālā vaginoze var būt iemesls virknei komplikāciju ginekoloģijā un dzemdniecībā, ne tikai ārstēšanas taktika, bet arī tās nepieciešamība apsverama katrā gadījumā individuāli.

S. Tamane

Distances monitorēšanas iekārtas augsta kardiovaskulārā riska pacientiem. Kas ir OptiVol, Home Monitoring un LATITUDE?

Retorisks jautājums: vai Latvijas pacienti ar augstu kardiovaskulāro risku ir pelnījuši mūsdienīgu, pierādījumos un mūsdienu tehnoloģijās balstītu ārstēšanu un tādas iespējas, ko var piedāvāt mūsdienu Latvijas kardioloģijas sasniegumi? Rakstā sniegta izsmeļoša informācija – ar stratēģisku ilgtermiņa skatījumu uz riska pacientu aprūpi un atbildi par īslaicīgu varbūtēju ieguvumu maldīgumu.

L. Lismane, O. Kalējs

Latents autoimūns diabēts pieaugušajiem

Latents autoimūns diabēts pieaugušajiem (LADA) ir diabēta veids, kas klīniskajā praksē nereti tiek kļūdaini diagnosticēts kā 2. tipa cukura diabēts, tāpēc šiem pacientiem tiek nozīmēta neadekvāta ārstēšana. Rak-stā iztirzāts LADA jēdziena duālisms, etiopatoģenētiskie faktori un ār-stēšanas stratēģijas.

A. Zvaigzne

“Baltā halāta hipertensija”: vai to var ārstēt?

Hipertensija ir ļoti nopietns sirds-asinsvadu un nieru slimību riska faktors – šim apgalvojumam piekritīs jebkurš ārsts. Zinātniskajā periodikā samērā bieži ir sastopams jēdziens “rezistentā hipertensija”, tāpēc pasaules literatūras rubrikā ieskats ASV Sirds asociācijas 2008. gada zinātniskajās nostādnēs rezistentās hipertensijas (RH) jautājumos, kā arī atbilžu meklējumi uz jautājumiem: kāpēc Latvijā nav hipertensijas speciālistu, kā atšķirt īstu RH no šķietamas, vai pastāv “baltā halāta hipertensija”, kāda ir saikne starp RH un kardiometabolo risku, kā bērna attīstība ietekmē hipertensiju turpmākajā dzīvē. Šoreiz bez problēmas detalizētām cēloņsakarībām un mikroskopiskas analīzes, paskatoties uz to no “helikoptera skatpunkta”.

V. Dzērve, L. Baltā

Zarnu tuberkuloze

Pirms diviem gadsimtiem tuberkuloze nogalināja katru ceturto. Mūsdienās stāvoklis ir ievērojami uzlabojies, bet slikti dzīves apstākļi, narkotikas, alkohols, hroniskas slimības, īpaši diabēts un AIDS, rada smagas komplikācijas un diagnostikas grūtības. Rakstā aplūkots AIDS pacients ar ģeneralizētu tuberkulozi, kurš droši vien bija glābjams, ja HIV infekcija būtu agrīni diagnosticēta un ārstēta.

U. Dumpis, I. Lase, L. Feldmane, S. Lugovska, L. Kļimova

Dabas sabiedrotais – ēteriskās eļļas

Aromterapija nevar aizstāt klasisko medicīnu, taču palīdz nenodarīt sev pāri. Lietojot ēteriskās eļļas, netiek aizmirsts par aptieku un ārsta apmeklējumu. Bet, ja vieglu problēmu (piemēram, saaukstēšanās) gadījumos, kad tika lietotas zāles, daļēji tās var aizstāt ar eļļām, tad esam spēruši kādu pakāpienu augstāk sava organisma saudzēšanā. Par to, kur slēpjas ēterisko eļļu spēks, stāsta Taka spa aromterapijas speciāliste LIENE ĀĶĪTE.

I. Dzintara

Pacietīgā gaidīšana, rupjmaize un Sisī. Ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dace Rezeberga

Tikko esam sākušas runāt, kad pēc klusa klauvējiena Rīgas Dzemdību nama galvenās ginekoloģes Daces Rezebergas kabinetā ieskatās kolēģe Ilze Kreicberga un silti saka: “Jūsējais ir piedzimis...” Sarunas laikā Dace izlasa, apzīmogo un paraksta dažus kolēģu atnestus dokumentus, bet ne reizi neieskatās pulkstenī. Tikai vēlāk – pašās sarunas beigās – viņa ierunāsies par laiku, kas tik ātri paiet...

L. Lūse

Specialitāšu prestiža reitings. Kuras ir pieprasītākās medicīnas disciplīnas Latvijā?

Uz jautājumu, vai tiek izjusta medicīnas specialitāšu noslāņošanās, atbildes ir neviennozīmīgas. No “nav ētiski specialitātes dalīt prestižajās un mazāk prestižajās” līdz “medicīnā ir baltie cilvēki un citi”. Kā rāda 2008. gada un iepriekšējo gadu rezidentūras dati, tad pieprasītākās specialitātes Latvijas medicīnā ir oftalmoloģija, uroloģija, ortodontija, radioloģija, ginekoloģija un internā medicīna (skat. tabulu). Vairāku gadu garumā pieprasījuma kāpnēs uz pēdējā pakāpiena atrodas neatliekamā medicīniskā palīdzība – 2007. gadā uz 14 budžeta vietām pieteicās tikai viens pretendents, pērn – neviens. Tā kā bija skaidrs, ka nebūs pieprasījuma, šī specialitāte nepiedalījās konkursā par rezidentiem.

D. Ričika

Kā izvēlēties kolēģi sadarbībai?

Pirms vairākiem gadiem intervijā Doctus daktere Vija Cera, Gaiļezera slimnīcas Toksikoloģijas nodaļas vadītāja, sacīja: tas ir ļoti liels novērtējums, ja kolēģis piezvana naktī un lūdz konsultēt savu pacientu. Vai ir daudz tādu speciālistu, kam varētu bez vilcināšanās piezvanīt nakts laikā un lūgt padomu? Kādas ir kvalitātes, kas svarīgas, izvēloties kolēģi, ar ko sadarboties: līdzīgs domu gājiens, profesionalitāte, pacientu apmierinātība, kolēģa prestižs, pieredze, korporatīvās saites? Kāds ir labs kolēģis labai sadarbībai?

I. Vainovska, S. Kleinberga, L. Landmane