Psihogēna neauglība un citi „izņēmumi” cilvēku populācijā

Seno indiešu mitoloģija vēsta, ka dievs Krišna auga gana Nandas un viņa sievas Jašodas ģimenē. Reiz Jašoda ievēroja, ka puisēns ēd zemi. Viņa norāja Krišnu un pavēlēja atvērt muti, lai varētu to iztīrīt. Taču, ielūkojusies bērna mutē, viņa ieraudzīja tajā vismaz trīs pasaules. Tā arī mēs – jo dziļāk un uzmanīgāk apgūstam savu ķermeni, jo pārsteidzošākus atklājumus tas mums sniedz. Auglība, dzīvības turpināšana un atjaunošana bija senā cilvēka galvenais rūpju objekts. Vienlaikus cilvēku populācijā ir novērotas un arī šodien izpausmi gūst daudzas īpatnības, atkāpes no vispārpieņemtām normām, deviācijas. [1]

Pēdējo divdesmit gadu laikā Eiropā un visā pasaulē cilvēku populācijā saskaņā ar klīnicistu sniegtajiem datiem vērojama tendence pieaugt tāda veida izņēmumiem kā psihogēnas dabas ādas, kuņģa-zarnu trakta slimības, psihogēnas dabas seksuāli, ēšanas, elpošanas, urinēšanas traucējumi, migrēna, bezmiegs, krampju lēkmes, stostīšanās, neauglība u. c. Piemēram, 10% pieaugušo iedzīvotāju Eiropas Savienības valstīs cieš no hroniskiem psihogēnas dabas dermatītiem. [2]

Latvijā šobrīd nav konkrētu pētījumu un datu par psihogēnas dabas veselības traucējumu, deviāciju izplatību dažāda vecuma iedzīvotāju vidū. Taču pēc palīdzības pie  ģimenes un citu specialitāšu ārstiem ierodas  abu dzimumu indivīdi, kuri reāli cieš no kādas veselības problēmas un, objektīvi izmeklējot šos pacientus, veicot diferenciālo diagnostiku, speciālisti konstatē un ārstē netipisko. Mūsu mērķis ir sniegt nelielu ieskatu šajās aktualitātēs.

Psihogēna neauglība

Vēl antīkās Grieķijas medicīnas speciālisti psihogēnas neauglības gadījumā vispirms ārstēja sievietes vai vīrieša slimo nervu sistēmu ar relaksācijas, ārstnieciska miega, nomierinošu smaržu un mūzikas terapijas paņēmieniem. Arī mūsdienās psihogēnas neauglības cēloņi ir psihotraumas, distress, komunikācijas traucējumi, disfunkcionāla domāšana un reaģēšana. Piemēram, hroniska trauksme cilvēkam centrālajā nervu sistēmā un organismā izpaužas neiropsiholoģiski un neirofizioloģiski, mainās mentālās, emocionālās, bioķīmiskās un hormonu reakcijas. Negatīvo psihisko stāvokļu zemapziņas nostādnes cilvēkā veido somatiskus simptomus. Tādā veidā psiholoģiskais konflikts tiek projicēts uz fizisko simptomātiku, notiek tā dēvētā konversija, kas izpaužas psihogēnas neauglības veidā.

Klīnisks piemērs: mātei izpaužas Mēdejas komplekss - dusmas, mentāla un fiziska agresija pret saviem bērniem, lai atriebtos vīram, kurš ir pametis ģimeni citas sievietes dēļ. Dēls vai meita, kurus audzina šī māte un kuri baidās un cieš no mātes agresijas, vēlākā dzīvē draudzībai, dzimumkontaktam izvēlas sava dzimuma pārstāvi (homoseksuālisms).

Arī seksuāla varmācība un incests ir smaga vecāku attieksmes patoloģija. Tāda veida vardarbību ģimenēs piedzīvojušām meitenēm pieauguša cilvēka dzīvē var izpausties psihogēnas dabas neauglība, bet zēniem - psihogēna nespēja apaugļot.

Psihogēnas dabas nespēja apaugļot un homoseksuāls dzimumdzīves veids var dominēt vīrietim, kurš nekad nav pazinis savu tēvu (bērns dzimis ārlaulībā, tēvs miris, šķirta ģimene, māte kategoriski noliedz dzimumsakarus, ir ļoti negatīvi noskaņota pret bērna ieņemšanu u. tml.). [3;4]

Psihogēnas neauglības cēloņi pārī var būt:

  • bērnībā, jaunībā vai vēlākos gados pārciesta psihotrauma,
  • konfliktsituācijas pāra attiecībās,
  • erekcijas un ejakulācijas traucējumi vīrietim (piemēram, vīrietis ar dezintegrācijas sindromu jeb orgasmu bez ejakulācijas),
  • vaginisms, dispareinija sievietei,
  • neirozes, depresija ar fobijām, šizofrēnija,
  • dzimumuzvedības deviācijas.

Citi piemēri: vīrietim transseksuālim pārī ir vīrieša ģenētiskais dzimums, ģenitālie orgāni, sekundārās dzimumpazīmes, vienlaikus vīrietis stabili apzinās savu piederību pretējam dzimumam, izjūt sevi kā sievieti, kura nespēj apaugļot. Šis vīrietis pārliecināti vēlas veikt dzimuma pārveidošanas operāciju, bet pārī attīstās psihogēna neauglība. Vai: starp laulātajiem daudzus gadus valda disharmonija, psihogēna neauglība attīstās tāpēc, ka vīrietis neizprot sievietes psihoseksuālās īpatnības, proti, ka partnerei ir vajadzīgs glāstu periods, dzimumakta noslēgums, vārdu mūzika. Sievietei pāra attiecībās kā protesta reakcija pret šo vīrieti izpaužas maksts krampji jeb vaginisms.

Katra pāra konsultēšanas gadījumā ir nepieciešama rūpīga klīniska, tai skaitā uroloģiska, androloģiska, ginekoloģiska, neiroloģiska, seksoloģiska izmeklēšana. Mūsdienās, kad pārī vīrietim un sievietei tiek diagnosticēta nevis organiskas, bioloģiskas, bet gan psihogēnas dabas patoloģija, terapijā būtiska ir psihodinamiska pieeja. Pasaulē psihogēnas neauglības gadījumā pāru ārstēšanā tiek praktizēta kombinēta terapija: īstermiņa kognitīvā hipnoterapija, uzvedības psihoterapija pārim kopā ar nepieciešamo farmakoterapiju (antidepresantiem, prettrauksmes, pretsāpju līdzekļiem). [5]

Starptautiskos psihosomatiskās medicīnas kongresos referenti ziņo par pozitīviem rezultātiem, ārstējot psihogēnas dabas veselības problēmas, tai skaitā psihoseksuālas slimības ar hipnoterapiju. [6;7] Ārstnieciskās hipnoterapijas kursa terapeitiskās programmas ļauj pacientam ar psihogēnu neauglību līdztekus mentālai un fiziskai relaksācijai apgūt arī veselīgu pašhipnozi/pašietekmi. Šai procesā piedalās iztēle. Cilvēka organisma kapacitāte psihoterapijā izpaužas harmoniskā visa ķermeņa neiromuskulārā relaksācijā, kura aptver arī autonomo nervu sistēmu, kognīcijas, emociju sfēru, psihi. Mainās iekšējo orgānu, arī dzimumorgānu darbība, hormonālā un citas aktivitātes. [8]

Prakse

Mūsu praksē pieciem pāriem (desmit indivīdi vecumā no 22 līdz 29 gadiem) bija diagnosticēta psihogēnas dabas neauglība:

  • visos piecos pāros vīriešiem bija psihogēni erekcijas traucējumi (anamnēzē bērnībā pārciesta vardarbība no mātes puses, seksuāla vardarbība - izvarošana - pusaudža gados);
  • divos pāros sievietēm bija psiho­gēns vaginisms (anamnēzē: pārciesta seksuāla vardarbība - incests);
  • visos pāros sievietes cieta arī no depresīvām izpausmēm ar trauksmes elementiem, vīriešiem bija attīstījies neveiksmes gaidīšanas, dusmu un izmisuma sindroms;
  • trīs pāri bija pārrunājuši iespēju šķirt laulību.

Katrs pāris tika iepazīstināts ar kombinētas terapijas astoņu nedēļu kursu (ārstnieciskā hipnoterapija pārim un farmakoterapija: antidepresants, erekcijas kvalitāti veicinošs preparāts). Četri pāri piekrita kombinētās terapijas saņemšanai. Viens pāris atteicās no medikamentu lietošanas - vēlējās tikai psihoterapiju.

Depresijas tests palīdzēja izvērtēt depresijas pakāpi sievietēm un vīriešiem, erekcijas kvalitātes tests - erektilo funkciju vīriešiem. Depresijas tests piecām sievietēm (piecos pāros) uzrādīja vieglas un vidēji smagas depresijas izpausmes ar trauksmes elementiem, pieciem vīriešiem - neveik­smes gaidīšanas sindromu. Erekcijas kvalitātes tests pieciem vīriešiem (piecos pāros) uzrādīja pilnīgu nespēju panākt erekciju.

Uzsākot hipnoterapiju pārim, tika izvērtēta katra indivīda hipnouzņēmība. Sešos gadījumos indivīdiem bija labas hipnouzņēmības spējas (iztēles, kreatīvās enerģijas kvalitāte), četros gadījumos - labas relaksēšanās, humora izjūtas, pozitīvas pašietekmes spējas.

Visi desmit indivīdi (pieci vīrieši un piecas sievietes) piedalījās divu mēnešu terapijā no sākuma līdz beigām. Četri pāri saņēma astoņu nedēļu kombinētās terapijas kursu:

  • ārstniecisko kognitīvo hipnodrāmu (ārstnieciskā hipnoterapeitiskā sesija pārim - divas reizes nedēļā, 45 minūšu sesija);
  • četri vīrieši ar erektilo disfunkciju - erekcijas kvalitāti uzlabojošu medikamentu (sildenafils, 50 mg divas reizes nedēļā no pirmās ārstēšanas dienas, astoņas nedēļas);
  • četri vīrieši ar neveiksmes gaidīšanas sindromu, četras sievietes ar depresīvām izpausmēm, ar psihogēnu vaginismu- antidepresantu un prettrauksmes medikamentu, astoņas nedēļas.

Viens pāris astoņas nedēļas saņēma tikai kognitīvo hipnoterapiju - divas reizes nedēļā, bez medikamentu lietošanas.

Rezultāti

Divu mēnešu kombinētās terapijas rezultātā terapijas kursa noslēgumā:

  • četriem vīriešiem (ārstnieciskās kognitīvās hipnodrāmas 16 sesiju kurss kopā ar sildenafilu) bija izzuduši psihogēnie erekcijas traucējumi, vīrieši piedzīvoja kvalitatīvu erekciju, atbrīvojās no neveiksmes gaidīšanas dzimumdzīvē;
  • četrām sievietēm, kuras cieta no vieglas un vidēji smagas depresijas ar trauksmes elementiem, psihogēna vaginisma un no pirmās ārstēšanās dienas kopā ar psihoterapiju saņēma antidepresantu un prettrauksmes tablešu medikamentu astoņas nedēļas, pilnīgi izzuda seksuālās un mentālās veselības problēmas; divu mēnešu kognitīvās hipnodrāmas ārstnieciskais kurss (16 sesijas) ļāva pārstrādāt indivīdos un pārī psihotraumējošos notikumus, ar neauglību saistīto distresu; terapija pārim ļāva iztēlē satikties ar veselīgiem apaugļošanās, grūtniecības un bērna piedzimšanas notikumiem, stiprināja komunikatīvo kompetenci;
  • vienam vīrietim pārī, kurš atteicās no medikamentozas terapijas un saņēma tikai psihoterapiju, pēc astoņu nedēļu ārstēšanās kursa bija saglabājusies daļēja erektilā disfunkcija.

Katamnēzes dati četrus mēnešus pēc terapijas kursa veikšanas uzrādīja sekojošus rezultātus:

  • četros pāros (astoņi indivīdi), kuri saņēma kombinētu divu mēnešu terapiju, sievietēm bija iestājusies un labvēlīgi attīstījās grūtniecība; vienā pārī no šiem četriem pāriem sieva-grūtniece bija iesniegusi pieteikumu laulības šķiršanai, jo vīrietis šai pārī bija izveidojis seksuālas attiecības ārpus ģimenes ar citu sievieti un veiksmīgi apaugļojis arī šo sievieti;
  • viens vīrietis no šiem četriem pāriem turpināja lietot 25 mg sildenafila reizi desmit dienās;
  • pāris, kurš saņēma vienīgi divu mēnešu psihoterapijas kursu, bija pieteicies konsultācijai par iespēju veikt mākslīgo apaugļošanu.

Secinājumi

Kognitīvās hipnoterapijas īstermiņa kurss kopā ar erekcijas kvalitāti uzlabojošu medikamentu un jaunās paaudzes antidepresantiem ir efektīva ārstniecība pāriem ar psihogēnu neauglību, depresijas un trauksmes izpausmēm, neveiksmes gaidīšanas sindromu.

Aseksuālisms un seksaholisms

Aseksuālisms ir pilnīgs erotisko un seksuālo jūtu zudums, ar seksuālo uzbudinājumu saistītu emocionālu un cita veida reakciju trūkums cilvēkam, un šim izņēmumam ir gan bioloģiskas, gan psiholoģiskas dabas iemesli. Šie indivīdi nav askēti, kuri ievēro atturību ar gribasspēka, rituālu, treniņu palīdzību un tādā veidā apgūst mākslu apspiest, ignorēt savu iekāri, nepakļauties vēlmei gūt seksuālo baudu.

Aseksuāliem vīriešiem un sievietēm ir adrenalīna un dopamīna (stresa un labsajūtas hormonu) izstrādes traucējumi kopš dzimšanas vai arī šie traucējumi radušies vēlāk - galvas traumu, neiroinfekciju, ļaundabīgu audzēju, asinsrites traucējumu ietekmē. Šiem indivīdiem organismā netiek izstrādāta vai ir bloķēta feniletamīna izstrāde. Normā šī uzbudinātājviela izraisa kvēlu dzimumtieksmi, mīlestības neprāta reakcijas cilvēkā, kurš ir iemīlējies. Aseksuāļiem neizdalās feromoni - ķermeņa vielas, kuras darbojas kā seksuāli kairinātāji, piemēram, sievietes ķermenī ovulācijas laikā. Var būt traucēta dzimumhormonu - testosterona, estrogēnu un progesterona - veidošanās iekšējos sekrēcijas dziedzeros. Nozīme ir arī hroniskam stresam un psihotraumām, kuras galvas smadzenēs neiroķīmiskā ceļā bloķē seksuālās reakcijas.

Šīs kategorijas pacientiem, saskaņā ar mūsu pieredzi, nepieciešama rūpīga klīniska izmeklēšana, diagnozes precizēšana, bioloģiska terapeitiska korekcija pie neirologa, androloga, ginekologa un endokrinologa ar nepieciešamiem medikamentiem, kā arī psihoterapija: vēlams grupā, kopā ar pacientiem, kuriem ir psihogēnas dabas seksuālās vēlmes traucējumi.

Ambulatorā praksē pēdējo gadu laikā esam saskārušies arī ar vīriešiem, kuriem bija psihogēnas dabas atkarība no seksa jeb seksaholiķiem. Šie pacienti bija praktizējuši daudzus kontaktus ar dažādiem seksuāliem partneriem. Savu seksuālo vēlmi, baudkāri viņi bija mēģinājuši paaugstināt, lietodami intīmpreču salonā iegādātas mīlas tabletes Spāņu muša (pieaugušas vaboles - spāņu mušas - spārni satur dzimumtieksmi stimulējošu vielu kantaridīnu, kuru ķīmiskā ceļā izdala no kukaiņa un pievieno moderniem baudas stimulatoriem). Dažādus afrodiziakus seksuālās baudas izjūtu pastiprināšanai cilvēce lietojusi jau izsenis. Vēstures hronikas liecina, ka Romas imperators Līvijs slepus pievienojis spāņu mušas vielu citu imperatoru ģimenes locekļu pārtikai cerībā, ka viņos plosīsies seksuālā iekāre un izraisīs dažādas neērtas, kompromitējošas situācijas. [9] Taču konkrētie pacienti lietoja nevis divas tabletes, kā norādīts lietošanas pamācībā, bet 10-17 tabletes vienā reizē. Šie pacienti bija piedzīvojuši patoloģisku uzbudinošu efektu: drudzi, ļoti sāpīgu erekciju, galvassāpes, urīnpūšļa kairinājumu, sirdsdarbības traucējumus, elpas trūkumu, alerģiskas izpausmes ādā - līdz pat ātrās palīdzības sniegšanas nepieciešamībai, lai glābtu pacienta dzīvību. Arī šajos gadījumos, kā liecina mūsu prakse, nepieciešama rūpīga pacientu psihosomatiskās veselības izmeklēšana, tai skaitā - urologa, proktologa, seksopatologa konsultācija, jānoskaidro, vai pacients nav atkarīgs no medikamentu, alkohola, nikotīna, narkotiku un citu psihi ietekmējošu vielu lietošanas. Tikai pēc vispusīgas objektīvas izmeklēšanas var pielietot ārstniecisko kognitīvo hipnoterapiju, autogēno treniņu, uzvedību un emocionālo, juteklisko reakciju koriģējošu psihoterapiju.

Diskusija

Pārošanās cilvēku sugas evolūcijā bija un ir būtisks divdzimuma būtņu komunikācijas veids ar nepieciešamību un iespēju radīt pēcnācējus. Arī pārmaiņām seksuālās tieksmēs un uzvedībā cilvēku sugā bija un ir noteicoša loma. Mūsdienās tas uzskatāmi vērojams kā homoseksuālisma atklātā ienākšanā sabiedrības dzīvē, psihogēnas dabas neauglības, seksaholisma, vampīrisma un citu izņēmumu - nekrofilijas, fetišisma u. c. - izplatības pieaugums cilvēku populācijā (par dažādiem seksuālās uzvedības traucējumiem rakstījām šī gada aprīļa Doctus numurā). Pamatā tam aizvien biežāk ir vecāku uzvedības psihopatoloģija ģimenē, pieaugušo, tai skaitā arī skolotāju, izcilu personību domāšanas un rīcības modeļi, preses un interneta ietekme uz bērna seksuālās uzvedības un psihosomatiskās reaģēšanas veidu.

Visos šajos gadījumos gan indivīdam, gan pārim nepieciešama psihiatra un neirologa konsultācija, medikamentoza palīdzība. Ja pacienti ir atkarīgi no alkohola, narkotiskām vielām vai psihi uzbudinošiem medikamentiem, nepieciešama narkologa konsultācija un terapija.

Saskaņā ar mūsu praksi - pacientiem ar lēkmjveida seksuālo atipisko, devianto tieksmju izpausmēm vēlams veikt arī elektroencefalogrāfisku izmeklēšanu, lai izslēgtu fokālu aktivitāti, vajadzības gadījumā - kompjūtertomogrammu. Ģimenes ārstam ir būtiski ievērot - kamēr nav pabeigta diferenciālā diagnostika, šiem pacientiem ir kontrindicēta jebkura veida psihoterapija, it sevišķi, ja šo terapiju veic persona, kurai nav ārsta sertifikāta hipnoterapijā, psihoanalīzē vai seksoloģijā.

Literatūra

  1. Rubenis A. Cilvēks mītiskajā pasaules ainā. Zvaigzne, 1994, 141.
  2. www.neuroinnovations.com/12.06. 2007.
  3. Utināns A. Cilvēka psihe. Nacionālais apgāds, 2005. 568.
  4. Malans D. Individuālā psihoterapija un psihodinamikas zinātne. RaKa, 1997, 357.
  5. 8th Congress of the European Federation of Sexology, 2006, 06, Prague.
  6. Misra P. C., Hypnosis in sexual disorders. In: Waxman D., Misra P. C., Gibson M., Basker M. A. (eds). Modern trends in hypnosis. Proceedings of the Ninth International Congress of Hypnosis and Psychosomatic Medicine. Plenum Press, New York, 1985.
  7. Stewart A., Thomas S. E. Hypnotherapy as a Treatment for a Atopic Eczema in Adults and Children//British Journal of Dermatology, 1995, 132: 778-783.
  8. Roja I. Kognitīvās hipnodrāmas pielietošana ārstniecībā. Rīga, 2006, 50.
  9. Radziņa S. Mīlas mušas eliksīrs. Veselība, 2004/9: 47.
  10. Degun M. D., Degun G. S. Hypnotherapy and sexual problems. In: Heap M., Dryden W.(eds). Handbook of hypnotherapy. Open University press, Milton Keynes, 1991.
  11. Mazā erotiskā enciklopēdija. Jumava, 2001.153.
  12. www.dk.com

 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti