Specialitātes ministrs

Nozares vektoru viegli uzminēt – ministra specialitāte/darbavieta. Vakcīnu ministre, laboratoriju ministrs, zāļu ministrs, nu arī – neauglības problēmu ministre...

I. Circene, kas līdz šim strādājusi ne tikai par politiķi, bet arī par ginekoloģi, 2012. gadu  pasludinājusi par Mātes un bērna veselības gadu Latvijā. Starp pasākumiem ir principa "nauda seko grūtniecei" ieviešana, lai daļiņu valsts naudas novirzītu privāti praktizējošiem ginekologiem, kā arī valsts iesaistīšanās neauglības ārstēšanā. Iecerēts, ka no jūlija valsts apmaksās neauglības diagnostiskos izmeklējumus, vienu medicīnisko apaugļošanas procedūru, kompensējamo zāļu sarakstu papildinās ar neauglības ār­stēšanas medikamentiem, kā arī ieviesīs papildu izmeklēšanas metodes grūtniecēm un jaundzimušajiem. Ministru prezidents esot mutiski apsolījis šai programmai piešķirt 1,8 miljonus latu (trīs gados būs vajadzīgi 6,9 miljoni latu).

Gada prioritāte cēla - pat svēta. Arī elitāra. Uz demogrāfijas jājamzirdziņa sēžot, to varētu pacelt. Ja vēl izpildītu arī citus mātes un bērna veselības mājasdarbus - lai piedzimušie aug veseli... Lai rindā uz ģenētiķa, imunologa konsultāciju nav jāgaida 68 dienas, endokrinologa - 53 dienas, LOR un uroloģiskām operācijām - 13 nedēļas, oftalmoloģijas operācijām - 28 nedēļas.

Lai piepildās BKUS Medicīniskā ģenētikas klīnikas daudzu gadu sapnis par jaundzimušo skrīninga paplašināšanu ar tandēma masspektrometrijas metodi, kas sedz biežākās (ap 40) iedzimtās metabolās patoloģijas, no kurām lielākā daļa ir agrīni ārstējamas. Gadā mums piedzimst 40-60 šādi bērni. Diagnoze diemžēl noskaidrojas tikai tad, kad adekvāta ārstēšana vairs nedod rezultātu. Ir slimības, kad vienkārši nepieciešama B vitamīna aizvietošana - šiem bērniem ir krampji ik desmit minūtes, neattīstās centrālā nervu sistēma. Ja ārstētu, viņi nebūtu garīgi atpalikuši, ietu uz skolu.

Ironiskā kārtā varbūt nav slikti, ka mūsu veselības ministri ir specialitāšu ministri. Tik vajadzētu striktu rotācijas principu visām specialitātēm...

 

 

Uz augšu ↑
  • Iekāpt pacienta kurpēs, bet nenēsāt. Empātija ārsta darbā

    Ārsta profesijā empātija ir viena no prasmēm, bez kuras neiztikt, — pacients sagaida, ka viņu uzklausīs, sapratīs, jutīs līdzi... Taču neizkāpšana no pacienta kurpēm ārstam draud ar pārstrādāšanos un emocionālu izsīkumu. Lasīt visu

  • Pusgadsimts ārstes uzsvārcī. SILVIJA LATKOVSKA, pediatre, neonatoloģe

    Pediatre un neonatoloģe SILVIJA LATKOVSKA pie mazajiem pacientiem dodas jau 57 gadus! Ilgāk nekā pusgadsimtu būt darba ierindā ir cienījami un apbrīnojami, īpaši jomā, kas attīstās tik strauji kā medicīna. Būt aktīvai, nečīkstēt — tāda ir viņas dzīves pozīcija! Un apbrīnas vērts ir nerimstošais atklājējas gars, kas izpaužas aktīvā ceļošanā. Lasīt visu

  • Pieredzes slīpēts dārgakmens

    Ģimenes ārsti INGUNU LOČMELI daudzi vidzemnieki sauc par savējo dakterīti. Dakterei ir prakse gan Rūjienā, gan Vilpulkā, jo viņa uzskata, ka ģimenes dakterim ir jābūt pacientu tuvumā. “Ja dari, tad pa īstam, vai arī nedari nemaz. Esmu profesijā gājusi un turpinu iet pārliecības dēļ — ļoti vēlos palīdzēt cilvēkiem. Katru savu pacientu uzklausīt, meklēt risinājumus, viņu atbalstot,” teic Inguna Ločmele, kuras darba pieredze iesniedzas ceturtajā gadu desmitā. Lasīt visu