Alberts Bērziņš
kardiologs, RAKUS stacionārs “Gaiļezers”, RSU Iekšķīgo slimību katedra, Veselības centru apvienība
Autori
Skatīt visus
Visi autora raksti
Miokardīts — kā nepalaist garām diagnozi?
Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.
Takotsubo sindroms. Patoģenēze, diagnostika, ārstēšana
Takotsubo sindroms (TTS), pazīstams arī kā salauztās sirds sindroms vai stresa kardiomiopātija, ir pārejoša kreisā kambara (KK) reģionāla sienas kustību traucējumu parādība, kas visbiežāk rodas pēc spēcīga emocionāla vai fiziska stresa iedarbības. Sindroma nosaukums cēlies no japāņu vārda “takotsubo”, kas apzīmē trauku astoņkāju ķeršanai, kura forma līdzīga KK izmaiņām sistoles laikā. [1]
Praktiski ieteikumi antikoagulantu lietošanai pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu
Priekškambaru mirdzēšana (PM) ir visbiežākā aritmija pieaugušajiem. Tās pašreizējā izplatība ir 2—4 % un nākotnē tikai palielināsies. PM pieckārt palielina risku insulta attīstībai.
Retāki tahikardijas iemesli
Posturālas ortostatiskas tahikardijas sindroms (POTS) pirmo reizi atzīts 1993. gadā, pateicoties neirologam Filipam Lovam (Philip Low) un viņa kolēģiem. [1] Rakstā apkopota informācija par POTS un par nepamatotu sinusa tahikardiju, kad sirds frekvence nav proporcionāla fiziskā, emocionālā vai farmakoloģiskā stresa līmenim.
Ātriju fibrilācija un seniori. Ārstēšana ar tiešajiem orālajiem antikoagulantiem
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir biežākā no visām sastopamajām aritmijām — vairāk nekā 33 miljoniem cilvēku visā pasaulē, ik gadu tiek diagnosticēti ~ 5 miljoni jaunu gadījumu. ĀF izplatība pieaug līdz ar vecumu: 8 % cilvēku pēc 80 gadu vecuma. [1]
Ātriju fibrilācija - aritmija, kas sagādā tik daudz raižu
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir visbiežākā aritmija pasaulē: 2010. gadā ar šo aritmiju slimoja 21 miljons vīriešu un 13 miljoni sieviešu. Lielāka ĀF sastopamība un izplatība ir attīstītajās valstīs. [1; 2]
Nozares
A
- Alergoloģija 56
- Algoloģija 92
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 219
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 395
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 216
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 382
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 20
- Infektoloģija 330
- Internā medicīna 32
K
- Kardioloģija 605
Ķ
- Ķirurģija 221
L
M
N
- Narkoloģija 47
- Neatliekamā medicīna 35
- Nefroloģija 77
- Neiroloģija 453
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 98
- Onkoloģija 295
- Otorinolaringoloģija 89
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 253
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 308
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 171
R
S
- Sabiedrības veselība 386
- Sporta medicīna 18
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 110
- Uzturzinātne 115