← Atpakaļ

Kāpēc jāziņo par zāļu blaknēm?

“Ārstam izsenis ir noteikts nekaitēt. Primum non nocere – teica Hipokrats. Kā mēs varam nekaitēt, ja nezinām visus riskus?” vaicā Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore INGUNA ADOVIČA. Lai pastiprināti pievērstos riska pārvaldībai, skaidri definētu pušu atbildību un pienākumus, sistēmu padarītu caurskatāmāku, Eiropas farmakovigilances likumdošanā veiktas izmaiņas. Piemēram, par zāļu blakusparādībām tagad varēs ziņot ne tikai veselības aprūpes speciālisti, bet arī pacienti.


Dažās valstīs šādas ziņošanas sistēmas pacientiem jau bija iepriekš, nu tāda būs arī Latvijā. Kāpēc ziņot par zāļu blaknēm ir tik svarīgi? Par kādām zāļu blakusparādībām ziņot? Un kādi izšķirīgi jautājumi medikamentu drošas lietošanas jomā paredzami nākotnē?

Kopējais zāļu blakusparādību ziņojumu skaits 2001.–2011. gadāMazliet skaitļu un faktu

Zāļu blakusparādību ziņojumu dinamika Latvijā ir ar pozitīvu tendenci (skat. attēlu), tiesa, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, mums šo ziņojumu ir maz. “Taču ne tik maz, attiecinot ziņojumu daudzumu uz ārstu skaitu valstī, kā Polijā un Ungārijā,” uz 2005. gadā veiktu pētījumu par farmakovigilanci Eiropā atsaucas ZVA Zāļu…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti

  • Kā COVID–19 mainījis ikdienu? Latviešu ārste Francijā

    Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda? Lūk, ko pastāstīja Latviešu ārste no Francijas Lasīt visu

  • COVID–19. Dažādu speciālistu skatpunktā

    Katru dienu pasaulē tiek atklāti apmēram 60 000 jauni SARS–CoV2 jeb COVID–19 gadījumi — tā liecina dati tīmekļvietnē worldometers.info. No gadījumu kopskaita katru dienu mirst apmēram 2500 cilvēku –– lielākajai daļai ir blakusslimības. Lasīt visu

  • Fiziskās slodzes ietekme uz sirds-asinsvadu sistēmu Vienkāršākā profilakse

    Nepietiekama fiziskā aktivitāte ir ne tikai kardiovaskulāro, bet arī citu hronisku slimību, piemēram, cukura diabēta, dažādu audzēju (plaušu, resnās zarnas audzēju u. c.), aptaukošanās, hipertensijas, kaulu un locītavu slimību (osteoporozes un osteoartrīta), depresijas modificējams riska faktors. Pat neliela fizisko spēju uzlabošana ievērojami samazina priekšlaicīgas nāves risku. Salīdzinoši, cilvēkiem, kuriem panākta pietiekama ķermeņa svara kontrole, nāves relatīvais risks piecu gadu periodā tiek samazināts par 44%. Īpaši jāatzīmē gados vecāki cilvēki, sievietes un iedzīvotāji ar zemāku sociālekonomisko stāvokli, kuru vidū biežāk novērojams nepietiekams fiziskās aktivitātes līmenis. Lasīt visu