Būt vairāk kopā un sarunāties

Ričika D. | 2014. gada 3. aprīlis

Vecāku sapulce. 9. klases audzinātāja stāsta, ka audzināšanas stundā ar jauniešiem runājusi par "Spice" maisījumiem. Sākumā visi mulsi klusējuši - neko daudz it kā nezinot, bet vārds pa vārdam: jā, gandrīz katrs zina kādu draugu, paziņu vai paziņas paziņu, kas pamēģinājis spaisiņu... 

  • Dati ir kā auksta ūdens duša: Slimību profilakses un kontroles centra 2012. gada pētījums par narkotiku lietošanu izklaides vietās liecina, ka jaunās psihoaktīvās vielas no apreibinošiem augu maisījumiem ("Spice" un citus sintētiskos kanabionīdus) pusaudžu vidū pamēģinājuši 23% puišu un 13% meiteņu. Vēl pirms 10 gadiem jaunieši vairāk izvēlējās lietot alkoholu un tabaku. Presē lasām, ka legālo apreibinošo vielu lietošanas biežuma ziņā Latvija ierindojas otrajā vietā Eiropā.
  • Šobrīd uzbangojusi diskusija par "legālo narkotiku" sērgu, jo katru dienu slimnīcā nonāk bērni un jaunieši, kas pamēģinājuši augu valsts un ķīmiski sintezētas psihoaktīvās vielas. Kamēr dažādu ministriju atbildīgās institūcijas mēģina nonākt līdz konsensusam, kā juridiski korektā veidā uzrakstīt likumu sērgas apkarošanai, ārsti redz sakropļotas jauniešu dzīves un vecāki domā, kā pasargāt savus bērnus.
  • Man ir divi bērni. Blakus pagalmā ielas stūra namā tirgo "Spice". Pusaugu meita tur redzējusi pie lodziņa drūzmējamies dienišķās devas kārotājus. Un šajā situācijā es kā mamma jūtos bezspēcīga. Kad domāju, ko varu darīt, atceros docenta Štifta reiz intervijā sacīto, ka bērniem jau mēs neko lāgā iemācīt nevaram, drīzāk mums jārūpējas par "netveramo mantojumu" - tas ir daudz, ja viņi kaut ko piesavinās no novērotā. Bet, ja vecāki - dzīves steigas diktēti - joņo, bērniem jau nav daudz ko novērot... Tāpēc būt kopā (mazliet vairāk!) ir tik svarīgi - kopā ciemoties, kopā sportot, kopā atpūsties, kopā vakariņot.
  • Vēl man patīk asociētās profesores Gropes (šajā Doctus aprīļa numurā lasiet jauko interviju ar bērnu infektoloģi!) doma, ka bērni piedzimst gudri, pasaulē nāk ar to prātu, kāds viņiem būs, kad izaugs. Dzīves laikā mēs savācam tikai pieredzi, nevis saprašanu. Un, jā tā, tad ar bērniem vairāk jāsarunājas. Esiet blakus, sarunājieties un sargiet savējos!

 

Uz augšu ↑
  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu

  • Universālais kareivis. AINIS DZALBS, ģimenes ārsts

    Latvijas laukos tikai pieci procenti ģimenes ārstu ir vīrieši. Viens no viņiem ir Ainis Dzalbs no Staļģenes. Gudrs, izdarīgs, runātīgs, vienmēr ar savu viedokli. Kamēr Latvijas mediķi spriež par modernās ģimenes medicīnas ieviešanu, dakteris Dzalbs savā praksē to gandrīz jau izdarījis. Kad kāds no viņa pacientiem Facebook ierosināja iecelt viņu par veselības ministru, citi tūdaļ apsauca: “Liecies mierā, otru tik labu ārstu mēs vairs neatradīsim!” Lasīt visu

  • Pavisam citi mērogi. Trīs mēneši Amerikā

    “Sākot rezidentūru pediatrijā, uzreiz sapratu, ka tā ir domāta man. Tiecoties pēc augstākas profesionalitātes, devos uz Amerikas bērnu slimnīcām, lai iegūtu pieredzi un svaigas zināšanas. Tas arī bija mans galvenais mērķis,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatrijas rezidente PAULA KĻAVIŅA. Lasīt visu