Būt vairāk kopā un sarunāties

Ričika D. | 2014. gada 3. aprīlis

Vecāku sapulce. 9. klases audzinātāja stāsta, ka audzināšanas stundā ar jauniešiem runājusi par "Spice" maisījumiem. Sākumā visi mulsi klusējuši - neko daudz it kā nezinot, bet vārds pa vārdam: jā, gandrīz katrs zina kādu draugu, paziņu vai paziņas paziņu, kas pamēģinājis spaisiņu... 

  • Dati ir kā auksta ūdens duša: Slimību profilakses un kontroles centra 2012. gada pētījums par narkotiku lietošanu izklaides vietās liecina, ka jaunās psihoaktīvās vielas no apreibinošiem augu maisījumiem ("Spice" un citus sintētiskos kanabionīdus) pusaudžu vidū pamēģinājuši 23% puišu un 13% meiteņu. Vēl pirms 10 gadiem jaunieši vairāk izvēlējās lietot alkoholu un tabaku. Presē lasām, ka legālo apreibinošo vielu lietošanas biežuma ziņā Latvija ierindojas otrajā vietā Eiropā.
  • Šobrīd uzbangojusi diskusija par "legālo narkotiku" sērgu, jo katru dienu slimnīcā nonāk bērni un jaunieši, kas pamēģinājuši augu valsts un ķīmiski sintezētas psihoaktīvās vielas. Kamēr dažādu ministriju atbildīgās institūcijas mēģina nonākt līdz konsensusam, kā juridiski korektā veidā uzrakstīt likumu sērgas apkarošanai, ārsti redz sakropļotas jauniešu dzīves un vecāki domā, kā pasargāt savus bērnus.
  • Man ir divi bērni. Blakus pagalmā ielas stūra namā tirgo "Spice". Pusaugu meita tur redzējusi pie lodziņa drūzmējamies dienišķās devas kārotājus. Un šajā situācijā es kā mamma jūtos bezspēcīga. Kad domāju, ko varu darīt, atceros docenta Štifta reiz intervijā sacīto, ka bērniem jau mēs neko lāgā iemācīt nevaram, drīzāk mums jārūpējas par "netveramo mantojumu" - tas ir daudz, ja viņi kaut ko piesavinās no novērotā. Bet, ja vecāki - dzīves steigas diktēti - joņo, bērniem jau nav daudz ko novērot... Tāpēc būt kopā (mazliet vairāk!) ir tik svarīgi - kopā ciemoties, kopā sportot, kopā atpūsties, kopā vakariņot.
  • Vēl man patīk asociētās profesores Gropes (šajā Doctus aprīļa numurā lasiet jauko interviju ar bērnu infektoloģi!) doma, ka bērni piedzimst gudri, pasaulē nāk ar to prātu, kāds viņiem būs, kad izaugs. Dzīves laikā mēs savācam tikai pieredzi, nevis saprašanu. Un, jā tā, tad ar bērniem vairāk jāsarunājas. Esiet blakus, sarunājieties un sargiet savējos!

 

Uz augšu ↑
  • Emocijas aiz SARS maskas [pārpublicēts no DOCTUS arhīva]

    Ričika D. | 2020. gada 20. marts

    Pirms 17 gadiem SARS bija Āzijā un Kanādā, tagad COVID-19 ir tepat pie mums ­­− Eiropā un Latvijā. Apkārt esošais emociju spektrs ir ļoti tuvs tam, ko žurnāla lappusēs aprakstījām toreiz. Tāpēc nolēmām pārpublicēt 2003. gada DOCTUS rakstu (šie numuri nav digitalizēti portālā doctus.lv) par tā laika ārstu stāstiem no infekcijas epicentra. Daudz līdzību. Lasīt visu

  • Simulāciju medicīna. No Anniņas līdz virtuālajai realitātei

    Ir pagājuši sešdesmit gadi, kopš tika izgudrots pirmais manekens — Leardal slavenā Anniņa. Rotaļlietu ražotājs Asmund Leardel to radīja kopā ar diviem anesteziologiem Dr. Bjorn Lind un Dr. Peter Safar. Kardiopulmonālās reanimācijas prasmes uz manekena kopš tā izgudrošanas apguvuši vairāk nekā 500 miljoni mediķu, bet mulāžu un simulāciju attīstība piedzīvojusi milzu lēcienu. Kāda ir moderno simulāciju šodiena? Un ko var Latvija? Lasīt visu

  • Ar matemātiķes un šahistes prātu. Prof. LUDMILA VĪKSNA, infektoloģe

    Kad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste RSU profesore LUDMILA VĪKSNA spēra pirmos soļus ārstes profesijā, viņa piedzīvoja pamatīgas ugunskristības, jo meningokoka epidēmija pļāva jaunus un vecus, slimnīcas gaiteņi bija pārpildīti ar slimniekiem, arī mirstošajiem. Pēc tam sekoja difterijas epidēmija. Lasīt visu