Tinnitus pacientiem izmainīta emocionālās informācijas uztvere

Doctus . | 2015. gada 15. decembris

Tinnitus (troksnis ausīs) sastop gandrīz trešajai daļai pacientu virs 65 gadu vecuma. Tas attīstās novecošanās, traumatiska bojājuma vai citu iemesli dēļ – neatkarīgi no tā etioloģijas, tas ietekmē pacientu dzīves kvalitāti.

Daži tinnitus pacienti troksnim ir pielāgojušies, daži ierobežo savas ikdienas aktivitātes, jo troksnis ir ļoti traucējošs. Pētījumā noskaidrots, ka cilvēki, kurus troksnis ausīs ietekmē mazāk, emocionālās informācijas uztverē izmanto citas smadzeņu struktūras.

Pētījuma vadošā zinātniece Fatima Husain no Ilionojas universitātes (ASV) izmantoja funkcionālo magnētisko rezonansi (fMR), kas ļauj novērtēt asinsrites izmaiņas galvas smadzenēs aktivitātes laikā.

Pirmajā pētījuma daļā tika salīdzināts, kā veselu cilvēku un tinnitus pacientu smadzenes apstrādā emocijas. Izmeklēšanas laikā ar fMR pacientiem atskaņoja dažādu skaņu ierakstus (piemēram, bērnu smiekli, zīdaiņu raudāšana, cilvēku murdoņa). Pētījumā noskaidrots, ka pacientiem ar vieglas pakāpes tinnitus smadzenēs novērojama aktivitāte vairākās smadzeņu daļās nekā veseliem cilvēkiem.

Turpinot pētījumu, tinnitus pacientus iedalīja 2 grupās – grupā, kur tinnitus bija ļoti traucējošs un grupā, kur tas ikdienas aktivitātes neietekmēja. Arī šīs pacientu grupas izmeklēja ar fMR.

Noskaidrots, ka pacientiem, kuriem tinnitus ikdienā traucē mazāk, emocionālās informācijas apstrādāšana notiek savādāk – tā nenotiek caur manedeļveida kodolu, kam ir nozīmīga loma emociju apstrādes procesā galvas smadzenēs. Tā vietā šiem pacientiem lielāka smadzeņu aktivitāte novērota smadzeņu frontālajā daivā, kas atbild par uzmanību, plānošanu un impulsu kontroli. Pētnieki skaidro, ka frontālās daivas aktivācija palīdz kontrolēm emocionālo reakciju un samazina tinnitus ietekmi.

Viens no pētījuma mērķiem bija izvērtēt iespējamās metodes tinnitus ietekmes mazināšanai. Noskaidrots, ka fiziskās aktivitātes var uzlabot tinnitus pacientu dzīves kvalitāti.

Pētnieki plāno turpināt pētījumus šajā jomā.

AVOTS: Fatima T. Husain et al. Increased frontal response may underlie decreased tinnitus severity. PLOS ONE, December 2015 DOI: 10.1371/journal.pone.0144419

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Tinnitus. Kā palīdzēt pacientam?

    Ik dienas otolaringologu apmeklē pacienti ar sūdzībām par troksni ausīs. Skaņas sajūtu, kas rodas bez ārēja skaņas stimula kā fantoma fenomens, definē ar terminu “tinnitus”, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “zvanīšana”. [1] Lasīt visu

  • Tinnitus jeb troksnis ausīs

    Lielākā daļa cilvēku sadzīvo ar trokšņiem, pierodot pie tiem, un neuzskata par vajadzīgu apmeklēt ārstu. Tikai no 3% līdz 5% cilvēku jūt troksni kā izteikti traucējošu normālai dzīvei. Zināmi sasniegumi dzirdes neiroloģijā pēdējos gados ir mainījuši pieeju subjektīvā idiopātiskā tinnitus ārstēšanā. Bez plaši izplatītā ārstu padoma "mācīties ar troksni sadzīvot" mūsdienās ir arī citas iespējas, plaši aprakstītas pieejamajā otolaringoloģiskajā literatūrā. 20. gadsimta otrajā pusē radās pat šaura medicīnas nozare - tinnitoloģija.   Lasīt visu

  • Veidojumi kaklā. Diferenciāldiagnostika bērniem

    Bērniem biežāk sastopami iedzimti un iekaisīgi kakla veidojumi, taču prātā vienmēr jāpatur malignitātes iespējamība, īpaši gadījumos, kad veidojums turpina palielināties izmēros, lai gan tiek adekvāti ārstēts. Šis raksts ir īss ceļvedis plašajā veidojumu diferenciāldiagnostikā bērniem, palīdzot atšķirt akūtu no hroniska, dzīvībai bīstamu no pašlimitējoša. Lasīt visu

  • Ausis, deguns, kakls. LOR speciālista ikdiena

    Drēgnie laikapstākļi ziemā bieži vien ir iemesls vīrusinfekcijai vieglākā vai smagākā formā. Lielākoties to gaita ir pašlimitējoša un nepieciešamības doties pie ārsta nemaz nav. Taču gadījumos, kad banālai saaukstēšanās epizodei pievienojas komplikācijas, liela daļa no tām ir otorinolaringologa lauciņš: strutains vidusauss iekaisums, tonsilīts, rinosinusīts. Lasīt visu

  • Konduktīva tipa dzirdes zudums. Iespējamie iemesli

    Konduktīvs dzirdes zudums ir mehāniskas dabas problēma, kas rodas, pavājinoties ārējās auss un vidusauss struktūru spējai pārvadīt skaņas viļņu radītās vibrācijas uz iekšējo ausi. Skaņas viļņiem, izejot caur auss ārējo eju, tiek iesvārstīta bungplēvīte, vibrācijas ar dzirdes kauliņu starpniecību tiek pārvadītas uz iekšējās auss endolimfātisko un perilimfātisko telpu. Lasīt visu