Izdrukā:
Regulāras fiziskās aktivitātes un izdzīvotība pēc miokarda infarkta
Tikai dažas stundas nedēļā vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes nevar pasargāt no miokarda infarkta, bet var ietekmēt to, kurš izdzīvo pēc miokarda infarkta un kurš nē, secināts Dānijā veiktā pētījumā.
Šis bija perspektīvs kohorta pētījums, kura mērķis bija noskaidrot, vai mērenas fiziskās aktivitātes pirms miokarda infarkta var izmainīt miokarda infarkta gaitu un samazināt letalitāti un sekojošas sirds mazspējas un mirstības risku.
Kopumā Kopenhāgenas pilsētas sirds pētījumā tika iekļauti 14 223 dalībnieki (1976. – 1978.gadā); vēlāk 1664 no tiem attīstījās miokarda infarkts (vidējais vecums, kad diagnosticēja miokarda infarktu bija 70,9 gadi), visiem pētījuma dalībniekiem ar reģistru palīdzību sekoja līdz 2013.gadam. Tika analizēt saistība starp mērenām fiziskām aktivitātēm pirms miokarda infarkta un fatāla miokarda infarkta risku, sirds mazspēju un visu cēloņu mirstību pēc miokarda infarkta. Izredžu attiecības (OR) un draudu attiecība (HR) tika rēķināta ar loģistisko regresiju un Koks proporcionālo draudu modeli.
No visiem miokarda infarktiem 425 (25,5 %) bija fatāli. Augstāks fizisko aktivitāšu līmenis pirms miokarda infarkta bija saistīts ar zemāku letalitāti (nelielām fiziskām aktivitātēm OR=0,68; 95 % TI [0,51 – 0,89]; mērenām/ augstām fiziskām aktivitātēm OR=0,53; 95 % TI [0,38 – 0,74]). No 1239 pacientiem ar miokarda infarktu, sirds mazspēja attīstījās 360 (29,1 %) pacientiem un 1033 (83,4 %) nomira novērošanas laikā. Pētnieki nekonstatēja saistību starp fizisko aktivitāšu līmeni pirms miokarda infarkta un sirds mazspējas risku vai visu cēloņu mirstību pēc miokarda infarkta (attiecīgi HR=1,06; 95 % TI [0,78 – 1,45] un HR=0,90; 95 % TI [0,78 – 1,45] mērenas/ augstas fiziskā aktivitātes pret mazkustīgumu).
Pētnieki secināja, ka pētījuma dalībniekiem, kuri bija fiziski aktīvi, bija zemāka mirstība no miokarda infarkta, bet šie dalībnieki nebija pasargāti no sekojošas sirds mazspējas vai citu cēloņu mirstības.
AVOTS: European Journal of Preventive Cardiology, online April 11, 2017.
-
Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums
Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu
-
10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula
Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu. Lasīt visu
-
Striju molekulārais un šūnu mehānisms
Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu