PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Kā zāles tiek pie sava zīmola vārda?

I. Sīle
Kā zāles tiek pie sava zīmola vārda?
Katru gadu tiek reģistrēts arvien vairāk jaunu zāļu, bet burtu skaits latīņu alfabētā ir nemainīgs — 26 burti, ar kuru palīdzību jārada jauns un unikāls nosaukums, kas atbilst zāļu nosaukumu veidošanas kritērijiem. Arī viegli izrunājams, uzrakstāms un atmiņā paliekošs, lietojams visās pasaules kultūrās. Nu ko — gandrīz neiespējamā misija!

Zāļu nosaukumi kļūst garāki un radošāki

2017. gadā Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) apstiprināja 92 zāles, to skaitā 35 jaunas aktīvās vielas. Ik gadu palielinoties jaunu zāļu skaitam, to nosaukumi kļūst garāki un radošāki. 2010. gadā aptuveni 10 % zīmola nosaukumu sastāvēja no četrām zilbēm, tagad to skaits sasniedzis 15 %. Pieaug tendence nosaukumus veidot ar piecām zilbēm (Jen-ta-du-et-o). Domājot gan par sabiedrības drošumu, gan par ierobežojumiem, veidojot jaunus nosaukumus, ir veltīgi domāt, ka tie kļūs īsāki un vieglāk izrunājami.

Zālēm trīs nosaukumi

Katrām zālēm ir vismaz trīs nosaukumi — ķīmiskais, vispārīgais jeb starptautiskais nepatentētais (SNN) un zīmola (brenda) nosaukums.

Ķīmiskais nosaukums parasti apraksta zāļu molekulāro struktūru, un vispārīgai lietošanai tas lielākoties ir pārāk sarežģīts. PVO iesaka lietot SNN, kas apzīmē zāļu preparāta aktīvo vielu, un uz iesaiņojuma tas ir norādīts ar mazākiem burtiem vai slīprakstā. Zīmola nosaukums ir zāļu ražotāju izdomāts īpašs nosaukums, lai izceltu savas zāles un atšķirtu tās no citu ražotāju piedāvātajām. Piemēram, kāda plaši lietota antihistamīna ķīmiskais nosaukums ir (2R)–2–[2; 1]etil]–1–metilpirolidīns, SNN — klemastīns, bet zīmola nosaukums — Tavegyl.

Zīmola nosaukumu parasti ir vieglāk atcerēties un izrunāt, tāpēc sabiedrība un nereti arī medicīnas darbinieki to izmanto biežāk nekā vispārīgo nosaukumu. Zīmola nosaukumā nereti ir atspoguļotas zāļu īpašības vai sagaidāmais efekts. Šādi nosaukumi veicina to lietošanas biežumu salīdzinājumā ar SNN. Piemēram, Lusopress pazemina asinsspiedienu, Glucotrol kontrolē augstu glikozes līmeni asinīs, bet Neurontin mazina neiropātiskās sāpes.

Kāds ir labs zāļu nosaukums?

Labam zāļu nosaukumam jābūt viegli izrunājamam, uzrakstāmam un atmiņā paliekošam (neaizmirstamam), tādam, ko var lietot visās pasaules kultūrās, neradot apjukumu un nemulsinot. Tas nedrīkst radīt asociāciju ar ko nepieklājīgu vai aizvainot. Jāņem vērā fonētiskās grūtības, vārdu izrunājot dažādās valodās. Šo iemeslu dēļ zīmola nosaukumi dažādās valstīs var atšķirties. Piemērs: lielākajā daļā pasaules valstu lokāli lietojams šķīdums androgēnās plikpaurības ārstēšanai tiek saukts Regaine (no angļu valodas vārda regain — atgūt), bet ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) uzskata, ka ne visi tā lietotāji spēs atgūt matus, tāpēc šāds nosaukums varētu būt pārāk daudzsološs un maldinošs. ASV tas reģistrēts ar nosaukumu Rogaine. Līdzīga situācija ir ar Eiropā reģistrētu zāļu nosaukumu smēķēšanas atmešanai Champix, kam varētu rasties asociācija ar vārdu “čempions”. ASV to sauc Chantix. FDA neapstiprina zāļu nosaukumus, kas tieši norāda uz to lietošanas efektivitāti.

Būtiska nozīme ir pacientu drošumam, tāpēc zāļu nosaukums nedrīkst radīt neskaidrības rakstībā vai izrunā, sniegt maldinošu informāciju par zāļu iedarbību vai sastāvu, nedz arī radīt bīstamas situācijas to izrakstīšanas vai izsniegšanas procesā. Tāpēc, veidojot zāļu nosaukumus, ir ierobežojumi. Nepareizu zāļu izrakstīšana, izsniegšana vai lietošana ir liela problēma: medikamentozās kļūdas, kas saistītas ar līdzīga izskata vai līdzīgas izrunas zāļu izrakstīšanu un izsniegšanu, ik gadu izraisa tūkstošiem nāves gadījumu, tāpēc EMA un FDA rūpīgi pārskata jaunu zāļu nosaukumus un katru gadu neatbilstības dēļ tiek noraidīta aptuveni trešdaļa bīstami līdzīgu nosaukumu.

15—25 % medikamentozo kļūdu saistītas ar zāļu nosaukumiem un iesaiņojumu. British Medical Journal 2016. gadā publicēja informāciju, ka medikamentozās kļūdas ASV ir trešais biežākais nāves cēlonis aiz sirds slimībām un vēža. Piemēri zālēm ar līdzīgiem nosaukumiem: Lamictal (pretepilepsijas līdzeklis) un Lamisil (pretsēnīšu līdzeklis), Celebrex (pretsāpju līdzeklis) un Celexa (antidepresants), Losec (zāles skābes radītu traucējumu ārstēšanai) un Lasix (diurētisks līdzeklis), Tobrex (pretinfekcijas līdzeklis) un Tobradex (kombinēts kortikosteroīdu un pretinfekcijas līdzeklis).

Kā tiek darināti zāļu nosaukumi?

Lai gan reizēm zāļu nosaukumi šķiet vien nejaušs burtu salikums, to darināšanā ielikts intensīvs profesionāļu darbs. Lai izveidotu gala nosaukumu, radošās aģentūras spēj radīt vairākus simtus, pat tūkstošus vārdu. Piemērs: lai izveidotu nosaukumu zālēm erektilās disfunkcijas ārstēšanai Levitra, sākotnēji tika radīti aptuveni 700 nosaukumi. Nosaukums Levitra atvasināts no angļu valodas vārda “elevate” (“pacelt”). Franču valodā “Le” ir vīriešu dzimtes artikuls, latīņu valodā “vita” nozīmē “dzīve”. Ikviens jaunizveidotais vārds tiek salīdzināts ar citu valstu datubāzēm, lai pārliecinātos par tā unikalitāti un novērstu iepriekš aprakstītās kļūdas tā izskata vai izrunas dēļ.

Bieži izmantotās valodas — grieķu un latīņu

Zīmolu nosaukumi un (mazākā mērā) SNN tiek izvēlēti ar lielu rūpību, lai ar vienu vārdu nodotu iespējami vairāk informācijas. Bieži vien vārdu izcelsme nāk no latīņu vai grieķu valodas. Piemēri: antidepresants Paxil (pax — “miers” latīņu val.); zāles pret bezmiegu Lunesta (luna — “mēness” latīņu val.); zāles erektilās disfunkcijas ārstēšanai Cialis (coelum — “debesis” latīņu val.); zāles cukura līmeņa pazemināšanai Glucophage (phagein — “ēst” grieķu val.); zāles bezmiega ārstēšanai Halcion (halkyṓn — “miers” grieķu val.).

Nosaukumu veidošanā tiek jauktas arī dažādu valodu (angļu, vācu, spāņu, itāļu) vārdu saknes, lai radītu unikālu nosaukumu, kuram būtu vizuālā atšķirtspēja, melodiskais kontrasts, verbālais ātrums (cik ātri to var izrunāt) un valodas neitralitāte. Uzzinot, kāda ir nozīme vārda saknei noteiktā valodā, var saprast, kādam nolūkam zāles paredzētas. Piemērs: Ambien — satur aktīvo vielu zolpidēmu un to izmanto kā miega līdzekli; tiek tulkots kā “labs rīts” (AM — “no rīta” angļu val., bien — “labs” spāņu val.).

Reti ir nosaukumi, kas neko nenozīmē, piemēram, Prozac, kas ir pasaulē plaši pazīstams fluoksetīnu saturošs antidepresants.

Bieži izmantoti burti — Z, Q un X

Zāļu ražotāji lielu uzmanību pievērš burtiem, kā no tiem darinātie vārdi izskatīsies uz zāļu kastītes, vai tie veidos skaņas, ko cilvēkiem patīk izrunāt, vai tiem būs pozitīvas asociācijas, vai tie saistīsies ar jaunākajiem izgudrojumiem.

Lielbritānijā pirms vairākiem gadiem ārsti pārtrauca sešu antidepresantu — Celexa, Effexor, Lexapro, Luvox, Paxil, Zoloft — izrakstīšanu pacientiem līdz 18 gadu vecumam, jo to nosaukumi atgādināja varoņus no tādām fantastikas filmām kā “Zvaigžņu kari”.

Burti X, Z, C un D apzīmē skaņas, kas cilvēkiem saistās ar stipri iedarbīgām zālēm. Jo cietāka ir nosaukuma tonalitāte, jo lielāku iespaidu tas atstās ārsta un pacienta prātā. Burti X un Q saistās ar augstajām tehnoloģijām, datoriem un automobiļiem. Burti X un Z padara vārdus atmiņā paliekošus un tiek izmantoti daudzos zāļu nosaukumos (Forxiga, Nexium, Xarelto, Xanax, Zulbex, Zalasta). Salīdzinot ar angļu valodas vārdiem, zāļu nosaukumos burtus Z, Q un X lieto ievērojami biežāk. Burts Z angļu valodā tiek lietots visretāk, bet zāļu nosaukumos — 18 reizes biežāk; burts Q ir otrais angļu valodā visretāk lietotais, bet zāļu nosaukumos — trīsreiz biežāk; burts X ir trešais visretāk lietotais, bet zāļu nosaukumos tiek lietots 16 reizes biežāk. Burts W angļu valodā sastopams plaši, bet salīdzinoši reti tiek lietots zāļu nosaukumos — tikai katrā piektajā no 1000 nosaukumiem. Arī burti H un J daudzās valodās ir grūti izrunājami, tāpēc zāļu nosaukumos nav sastopami bieži.

Novērots, ka zāles, kas paredzētas vīriešiem, satur burtus T, G, K, X (Tanyz, Levitra), bet sievietēm domātos medikamentu nosaukumos iekļauj burtus, kas veido tā sauktās mīkstās skaņas: S, M, V, L, R. Tie lielākoties ir kontracepcijas līdzekļi, kas izklausās pēc sieviešu vārdiem: Yasmin, Jeanine, Mirena, Midiana, Escapelle.

 

Literatūra

  1. Drug names and classes. U.S. National Library of Medicine. Available from: www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmedhealth/drug-names-and-classes/
  2. Flegel K. The adverse effects of brand-name drug prescribing. CMAJ, 2012; 184(5): 616.
  3. Guidance for Industry. Best Practices in Developing Proprietary Names for Drugs (May 2014). Available from: www.fda.gov
  4. Guideline on the acceptability of names for human medicinal products processed through the centralized procedure. EMA/CHMP/287710/2014 – Rev. 6.
  5. How are drugs named? Available from: archive.boston.com/lifestyle/health/blog/inpractice/2012/07/how_are_drugs_named.html
  6. Human medicines highlights 2017. European Medicines Agency. Available from: www.ema.europa.eu
  7. Jeetu G, Girish T. Prescription Drug Labeling Medication Errors: A Big Deal for Pharmacists. J Young Pharm, 2010; 2(1): 107–111.
  8. Knudsen P, Herborg H, Mortensen AR, Knudsen M, Hellebek A. Preventing medication errors in community pharmacy: root-cause analysis of transcription errors. Qual Saf Health Care, 2007; 16: 285–290.
  9. Kwo EC, Kamat P, Steinman MA. Physician use of brand versus generic drug names in 1993-1994 and 2003-2004. Ann Pharmacother, 2009; 43(3): 459–468.
  10. Onald G, Mcneil JR. The Science of Naming Drugs (Sorry, ’Z’ Is Already Taken). New York Times, 2003, Dec 27.
  11. O’Shea1T. 15 Rx Drug Name Origins. Pharmacy Times, 2015, Sep 9. Available from: www.pharmacytimes.com/contributor/timothy-o-shea/2015/09/15-rx-drug-name-origins
  12. Pile M. The creative science of coining drug names. Stat News, 2017, Feb 8. Available from: www.statnews.com/2017/02/08/drug-names-process/
  13. Sarpatwari A, Kesselheim AS. The Case for Reforming Drug Naming: Should Brand Name Trademark Protections Expire upon Generic Entry? PLOS Med, 2016; 13(2).
  14. Tirrell M, Chemi E, Fahey M. What’s in a name? For drugs, a lot of Zs and Xs. Consumer News and Business Channel (CNBC), 2015, Apr 10. Available from: www.cnbc.com/2015/04/09/whats-in-a-name-for-drugs-a-lot-of-zs-and-xs.html
  15. Williamson CM. A Morphological Study of Drug Brand Names (2013). Honors Theses and Capstones. Available from: scholars.unh.edu/honors/104
  16. Schlueter R. Why is it called that? Drug names have reasoning behind them. Belleville News-Democrat (BND), 2016, Dec 27. Available from: www.bnd.com/living/liv-columns-blogs/answer-man/article123059999.html
  17. Collier R. The art and science of naming drugs. CMAJ, 2014; 186(14): 1053.
  18. Scutti S. “Creation engineering”: The art and science of naming drugs. CNN, 2016. Available from: edition.cnn.com/2016/11/25/health/art-of-drug-naming/index.html