PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Autori
Skatīt visus
Andris Skride

Andris Skride

kardiologs, Latvijas Kardioloģijas centrs, Starptautiskās pulmonālās hipertensijas asociācijas (PHCR) biedrs

Visi autora raksti
Baltijas pirmā Pulmonālās Hipertensijas konference

Sestdien, 23.aprīlī, Rīgā notika Baltijas pirmā Pulmonālās Hipertensijas konference, kura vienkopus pulcēja Eiropas vadošos Pulmonālās hipertensijas speciālistus, lai dalītos pieredzē un zināšanās par šīs retās slimības diagnostikas un ārstēšanas iespējām.

A. Skride
Plaušu hipertensija un reimatoloģija

Šajā rakstā vairāk runāsim par pulmonālu arteriālu hipertensiju (PAH) un tās saistību ar reimatoloģiskām slimībām, jo otrais biežākais pulmonālās arteriālās hipertensijas iemesls pēc idiopātiskās pulmonālās arteriālās hipertensijas (IPAH) pēc pasaules datiem ir sistēmas saistaudu slimības izraisīta PAH. [14]

A. Skride, J. Ivanova, K. Lesiņa, K. Šablinskis
Plaušu transplantācija

Pirmā veiksmīgā plaušu transplantācija pasaulē tika veikta 1981. gadā ASV, kad Stenforda Universitātes ārsts Bruce Reitz veica sirds-plaušu transplantāciju sievietei ar idiopātisku pulmonālu hipertensiju. Toronto 1983. gadā notika pirmā sekmīgā vienpusējā plaušu transplantācija, bet 1986. gadā - pirmā abpusējā plaušu transplantācija.

A. Skride, K. Mīlbergs, K. Šablinskis
Hroniska trombemboliska plaušu hipertensija

Hroniska trombemboliska plaušu hipertensija (HTEPH) ir plaušu hipertensijas forma. Tā rodas, kad trombi aizsprosto plaušu artēriju zarus un vidējais spiediens plaušu artērijā paaugstinās virs 25 mmHg. HTEPH sastop samērā reti. Tomēr tās īstā sastopamība ir un svārstās no 8 līdz 40 gadījumiem uz miljonu iedzīvotāju. [1] Labā kambara mazspēja ir pacienta nāves iemesls šīs slimības gadījumā. Pacientiem, kam vidējais spiediens plaušu artērijā pārsniedz 50 mm/Hg, 3 gadu mirstība ir 90%. Tomēr šī slimība ir potenciāli ārstējama.

A. Ērglis, A. Skride, A. Rudzītis, R. Akermane, K. Šablinskis
Sirds ir viena, bet slimību daudz... Atskats uz ESC kongresu Amsterdamā

Gandrīz trīsdesmit tūkstoši dalībnieku no visas pasaules apmeklēja Eiropas Kardiologu biedrības ikgadējo kongresu, kas šogad no 31. augusta līdz 4. septembrim norisinājās Amsterdamā. Kongresā varēja iepazīties ar vairāk nekā 5000 prezentācijām gan par nesenu pētījumu rezultātiem, gan par jaunām klīniskām vadlīnijām, gan citiem ar ārstēšanu un aprūpi saistītiem jautājumiem.

O. Kalējs, A. Skride, S. Pildava
Tika pasniegta Arija Skrides prēmija Dzelzavas pamatskolā

Dzelzavas pamatskolā 31. maijā tika pasniegta prēmija, kas nosaukta ievērojamā novadnieka, gleznotāja Arija Skrides vārdā. Atzinību un naudas balvu katru semestri saņem divi skolēni, kas izrādījuši labākās sekmes eksaktajos mācību priekšmetos. Pēmiju saņema arī zīmējumu konkursa uzvarētāji divās vecuma grupās.

A. Skride
Ātriju starpsienas defekts un anomāla plaušu vēnu drenāža

Elpas trūkumu kā biežu nespecifisku simptomu pacientiem praksē konstatē visu specialitāšu ārsti. Tas ne vienmēr attiecīgi tiek novērtēts. Ehokardiogrāfijai vajadzētu būt vienam no pirmajiem izmeklējumiem, kas jāveic pacientam ar sūdzībām par aizdusu. Viens no retākajiem elpas trūkuma iemesliem var būt plaušu hipertensija. Šoreiz klīniskā gadījuma apskatā paciente, kam elpas trūkumu izraisījusi pulmonāla hipertensija. Pulmonālo hipertensiju var ierosināt daudzas slimības. Kas bija ierosinājis pulmonālo hipertensiju jaunai sievietei, kas jau trīs gadus bija sūdzējusies par elpas trūkumu, lasiet šajā klīniskā gadījuma apskatā.

A. Skride, A. Rudzītis, R. Akermane, J. Romanova
Plaušu hipertensija – Latvijā vēl daudz neatklātu gadījumu

Pulmonālā arteriālā hipertensija (PAH) ir plaušu hipertensijas nozīmīga slimību grupa, ko raksturo pieaugoša pulmonālo artēriju pretestība, kuras sekas ir labā kambara mazspēja un priekšlaicīga nāve. PAH ir mazo plaušu artēriju slimība, ko raksturo to proliferācija un remodelācija. Vidējā dzīvildze PAH pacientiem bez patoģenētiskās terapijas 1980. gados bija 2,8 gadi. [1]

A. Ērglis, A. Skride, A. Rudzītis
Pulmonālā arteriālā hipertensija – Latvijas reģistra dati (2007–2009)

Latvijas Kardioloģijas centrā 2007. gadā izveidots pulmonālās arteriālās hipertensijas reģistrs. No 2007. gada Latvijā pieejama pulmonālās arteriālās hipertensijas patoģenētiska terapija ar fosfodiesterāzes inhibitoriem un endotelīna receptoru antagonistiem. Pulmonāla hipertensija, kas radusies saistībā ar sirds kreisās puses patoloģiju, plaušu saslimšanām, hronisku PATE vai citiem iemesliem, ārstējama simptomātiski un nav pieskaitāma pulmonālas arteriālas hipertensijas slimību grupai.

A. Ērglis, A. Skride, A. Rudzītis, I. Zakke