Anželika Gudreniece

• Kognitīvie traucējumi

Digitāla demence. Pieaugoša problēma tehnoloģiju laikmetā

Divdesmit piecus gadsimtus pēc tam, kad Sokrats noraidīja rakstīšanu kā tehniku, kas “ievieš aizmāršību tās lietotāju dvēselē”, 2007. gadā Dublinas Trinity College pētījumā atklāts, ka 25 % cilvēku, kas jaunāki par 30 gadiem, nespēj atcerēties savu mājas tālruņa numuru un tikai 40 % atceras tuvinieku dzimšanas dienu, taču > 50 gadīgie atcerējās 87 %. Tiek uzskatīts, ka šie rezultāti ir sekas “tehnoloģiju inducētai atmiņas atrofijai”. Cilvēki vairāk atkarīgi no viedierīcēm informācijas meklēšanai nekā iegaumēšanai, tāpēc smadzeņu meklēšanas funkcija uzlabojas, bet spēja iegaumēt — mazinās. [1]

• Kognitīvie traucējumi

Kognitīvā disfunkcija pacientiem ar onkoloģisku slimību

Sasniegumi vēža ārstēšanā — ķirurģija, ķīmijterapija, mērķterapijas līdzekļi, imūnterapija un staru terapija, kā arī šo metožu kombinācija — ievērojami uzlabojuši onkoloģisko slimnieku izdzīvošanu un pagarinājuši viņu dzīvildzi. Tomēr daudzi pacienti gan audzēja, gan ar to saistītās terapijas blakņu dēļ piedzīvo negatīvas kognitīvo funkciju izmaiņas, kas saglabājas pēc ārstēšanas beigām un negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti. Tas notiek gan CNS, gan ne–CNS audzēju gadījumā — kā bērniem, tā pieaugušajiem. [1]

• Demence

Demence pirms 65 gadu vecuma — liela varbūtība diagnosticēt vēlīni

Agrīna demence (early–onset dementia) attīstās pacientiem, kas ir jaunāki par 65 gadiem. Šiem pacientiem ir augsts marginalizācijas un diskriminācijas risks ne tikai vēlīnas diagnozes noteikšanas dēļ, bet arī sabiedrībai un piederīgajiem radušos izaicinājumu dēļ šādu pacientu ikdienas aprūpē.

• Farmakoterapija

Centrālas darbības miorelaksanti. Nozīme ambulatorajā praksē

Visbiežāk miorelaksantus izmanto spasticitātes un lokālu muskuloskeletālu spazmu ārstēšanā un to izraisītu sāpju novēršanā. Spasticitātes un lokālas muskuļu spazmas etioloģija atšķiras, katrs no šiem stāvokļiem atšķirīgi reaģē uz konkrētiem preparātiem.

• Alcheimera slimība

Alcheimera slimība. Neiroprotekcijas un neiromodulācijas meklējumos

Alcheimera slimība (Alzheimer’s disease; AD) ir viena no biežākajām neirodeģeneratīvajām slimībām un visbiežākā senilās demences forma. [1; 2] Neirodeģenerācija ir progresējoša neironu un to izaugumu (aksonu, dendrītu, sinapšu) bojāeja ar attiecīgi progresējošu to disfunkciju. [3]

Žila de la Turē sindroms

Žila de la Turē sindroms ir relatīvi bieža (1%) un kompleksa neiropsihiatriska slimība. Ja tās gaidu nekontrolē pietiekami uzmanīgi un profesionāli, sekas ir bērna nesekmība un apgrūtināta sociālā integrācija. [9; 10; 13] Lai ārstēšana būtu efektīva un kompleksa, neirologiem un psihiatriem cieši jāsadarbojas ar vecākiem, skolotājiem un atbalsta grupām, viena no šīs sadarbības sastāvdaļām ir izglītošana.