PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Autori
Skatīt visus
Guntis Iļķēns

Guntis Iļķēns

algologs, Latvijas Sāpju izpētes biedrība, www.sapes.lv

Visi autora raksti
Pēcoperācijas sāpju pārvaldība

Sāpes pēc operācijām ir ļoti svarīgs jautājums daudziem pacientiem. Neatkarīgi no operācijas veida vai ķirurģiskās metodes sāpju pārvaldība ir ļoti nepieciešama. Sāpēm mazinoties, kustības iespējams atsākt agrāk, hospitalizācijas laiks ir īsāks, izmaksas mazākas, pacienti apmierinātāki.

G. Iļķēns, S. Pildava
Miofasciālu sāpju pārvaldība

Cilvēkam pavisam ir 424 šķērssvītrotie muskuļi, un tie veido līdz 40% no ķermeņa masas. Ja tos pieņem kā vienotu veselumu, tad muskuļi ir lielākais cilvēka orgāns. Muskuļi nodrošina gan ķermeņa statiku, gan kustības. Darbībā muskulī kombinējas gan izometriska, gan izotoniska kontrakcija, un to darbība tiek regulēta gan apziņas, gan zemapziņas līmenī. Muskuļi un to fascijas ir ļoti labi apasiņoti un inervēti. Rodoties kļūmēm muskuļu saskaņotā darbībā, pārslodzēm, traumām, disfunkcijām, muskulis sāk sāpēt. Pēc Vācijas jaunākajiem statistikas datiem 17% populācijas cieš no hroniskām sāpēm. Pacienti parasti sūdzas par sāpēm mugurā vai plecu kakla daļā. Visbiežāk tās ir tieši muskuļu sāpes.

G. Iļķēns
Jaunākās tendences, kā palīdzēt pacientam ar migrēnu

Galvassāpes un muguras sāpes ir izplatītākās sāpju problēmas sabiedrībā. To sastopamības biežums ir ļoti liels, un nereti pacientam ir gan galvassāpes, gan muguras sāpes. Lai arī saspringuma galvassāpes ir sastopamas biežāk, šo sāpju intensitāte un sāpju izraisītais aktivitāšu ierobežojums, salīdzinot ar migrēnas galvassāpēm, ir stipri mazāks. Tāpēc droši var apgalvot, ka migrēna nodara vislielāko kaitējumu pacientam un sabiedrībai. Eiropas Savienības vajadzībām veiktā pētījumā secināja, ka darba produktivitātes kritums, strādājot ar sāpošu galvu, sasniedz 35%. 

G. Iļķēns
Psihosomatisku sāpju problēma klīniskajā praksē

"Esmu izmisumā, man jau divus gadus sāp labais sāns vēdera lejasdaļā pie nabas, un neviens ārsts nevar pateikt, kas par vainu! Man vairs nav spēka, esmu bijusi pie dziednieka, viņš pateica - divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums, bet pēc kobras saka - neesot nekā. Ko lai daru, jo sāpes ir neizturamas, un, galvenais, kur lai vēl vēršas, viss ir izstaigāts?" (citāts no sieviešu kluba foruma internetā). Ne tikai sāpju remdēšanas procesā, bet arī citu veselības problēmu gadījumā jāparedz situācija, kad tradicionālā terapija ir neefektīva, izmeklējumos neatrod nekādas novirzes no normas un, iedziļinoties pacienta problēmā, atklājas specifiskas sūdzības, kas liecina par psihes problēmu iespējamu līdzdalību procesā. Kas tas ir? Psihogēnas sāpes, nespecifisks sāpju sindroms vai pavisam kas cits?  

G. Iļķēns
Galvassāpes. Algologa viedoklis

Galvassāpes ir ļoti izplatīta parādība. Tieši parādība un ne vienmēr problēma, kā tas ir muguras sāpju gadījumā. Vai mēs varētu iztikt bez galvassāpēm? Droši vien ne. Ja tādu nebūtu, tad cilvēce tās vienalga izdomātu, jo nav labāka un vienkāršāka argumenta, lai kaut ko nedarītu, kā pateikt: “Man sāp galva!” Ir virkne norāžu, ka šis apgalvojums nav joks.

G. Iļķēns
Opiāti. Ilgstoša lietošana pacientiem ar hroniskām neonkoloģiskām sāpēm

Pacientiem ar onkoloģiskas saslimšanas izraisītām sāpēm opiātu izvēle sāpju remdēšanai liekas pašsaprotama un nevienam šaubas neizraisa. Arī stipru posttraumatisku vai pēcoperācijas sāpju remdēšanai bez šaubīšanās tiek izmantoti stipras darbības opiāti. Taču, kad jāremdē sāpes pacientam ar neonkoloģisku saslimšanu, bieži vien rodas šaubas un neziņa par opiātu izmantošanu. Pasaulē opiātu ilgstoša lietošana hronisku neonkoloģisku sāpju remdēšanai arvien pieaug. [2] Šajā publikācijā no algologa viedokļa apkopoti “par” un “pret” argumenti opiātu lietošanai pacientiem ar hroniskām neonkoloģiskām sāpēm.

G. Iļķēns
Hroniskas muguras sāpes

Hroniskas sāpes izraisa virkne dažādu faktoru, kas katrs par sevi nespētu izraisīt sāpes – tikai identificējot visus nozīmīgākos faktorus un novēršot tos, ir cerība palīdzēt pacientam.

G. Iļķēns