Brūces apkopšanas principi. Ieteikumi ģimenes ārstam un pacientam mājas apstākļos

Pirmā palīdzība traumas gadījumā

Brūces dezinfekcija un apstrāde

Ja ievainojumu dēļ nav nepieciešama hospitalizācija, pirmās palīdzības sniegšana vienmēr jāsāk ar brūces dezinfekciju un asiņošanas apturēšanu.

Dezinfekcijai izmantojam dažādus līdzekļus: ūdeņraža pārskābi, kas vairāk lietojama jau inficētām, ar aplikumiem klātām brūcēm, un dezinfekcijas līdzekļus, kas satur poliheksanīdu vai hlorheksidīnu, vai arī spirtu 40—70 % koncentrācijā. Neieteiktu lietot krāsainus spirtu saturošus līdzekļus, tādus kā briljantzaļais spirta šķīdums, pioktanīns, joda spirta šķīdums. To lietošana apgrūtina brūces novērošanu dinamikā, liedz iespēju novērtēt inficēšanās pakāpi un traucē izdalījumu izvadi no brūces. Virspusēju nobrāzumu, apdegumu virsmas var notīrīt ar lielu daudzumu sterila fizioloģiskā šķidruma.

Asiņošanas apturēšana

Asiņošanas apturēšanai sīkām brūcēm labāk lietot mehāniskus līdzekļus — spiedošus pārsējus, brūces savilkšanu ar dažādiem adhezīviem, hipoalerģiskiem, speciāli brūces savilkšanai paredzētiem plāksteriem.

Virs pārsēja, ja asiņošana turpinās, lokāli var pielikt apliekamo ar ledu vai piemērota izmēra aukstuma paku. Ja ir brūce ar audu defektu, kuras slēgšana nav iespējama, bet izteikti neliela asiņošana, tās apturēšanai var izmantot hemostāzes sūkļus (piemēram, sūkļus ar želatīnu, kas reizē absorbē un tamponē traumēto vietu, nodrošinot hemostāzi). Tos dalot un savienojot, noklāj brūces virsmu, tad pievieno spiedošu pārsēju.

Brūces pārklāšanai

Brūču apstrādei un pārklāšanai noteikti lietojam sterilas salvetes. Mazākām brūcēm var izmantot plāksterus, piemēram, viskozes, absorbējošos un hipoalerģiskos. Ja no brūces izvadās daudz izdalījumu, papildus var izmantot pārsēju ar augstu absorbcijas pakāpi, kas var aizturēt lielu daudzumu eksudāta.

Ja brūces (nobrāzuma vai apdeguma) virsma ir plaša, pēc apstrādes to vēlams segt ar eļļainiem (piemēram, ar parafīnu), medikamentus (hlorheksidīnu) saturošiem materiāliem. Tie nosegs brūces virsmu, pasaudzēs, apsēju nomainot, un netraucēs izvadīt izdalījumus.

Atsevišķos ļoti sīku brūču gadījumos var lietot “brūču līmi”. Tomēr rūpīgi jāseko, vai neattīstās iekaisums, jo tiek traucēta izdalījumu izvade. Tad, ja dzīst apmierinoši un izdalījumus neatrod, var lietot arī ūdensnecaurlaidīgos plāksterus, kas atvieglo ikdienas higiēnas procedūras.

Aprūpe mājās

Nereti pēc brūces apstrādes pacienti atsakās atkārtoti nākt uz pārsiešanu un vēlas to darīt paši. Nelielu brūču apstrādi var veikt arī paši pacienti, brūce nav jāpārsien katru dienu. Pacients būtu jābrīdina, lai patvaļīgi nelieto t.s. Višņevska ziedi, ihtiola ziedi, briljantzaļo šķīdumu un dažādus “tautas medicīnas” līdzekļus, piemēram, alveju, urīnu, speķi, kāpostu lapas. Mājas apstākļos rekomendējam izmantot 40—70 % spirtu, poliheksanīda šķīdumu uz ūdens bāzes, 10 % NaCl šķīdumu.

Inficētu brūču gadījumā rekomendējam šķīstošā furagīna šķīdumu, taču, ja ar šādu ārstēšanu nepietiek, tad pārsiešanas jāturpina medicīnas darbinieka uzraudzībā. Ja brūces izskats un izmēri rada šaubas, vai pacients spēs to apkopt patstāvīgi, jāvienojas par brūces atrādīšanu ārstam kaut reizi nedēļā, lai sekotu tās dzīšanas gaitai.

Pacienti ar blakusslimībām

Brūces ir dažādas, un, pat ja tas ir tikai plaukstas lieluma nobrāzums uz ceļa locītavas, tā dzīšanas gaita dažādiem cilvēkiem atšķiras, sevišķi, ja pacientam ir kāda hroniska slimība: cukura diabēts, venozās atteces traucējumi, dermatoloģiskas slimības vai ādas izmaiņas pēc ilgstošas glikokortikoīdu lietošanas.

Cukura diabēta pacients

Cukura diabēta slimniekiem asinsvadu sašaurināšanās dēļ ir traucēta orgānu un audu apgāde ar skābekli un barības vielām. Sliktā asinsrite bieži kombinējas ar neiropātiju, var rasties nejutīgums, biežāk kājās (1. attēls).

Pacienti var pat nepamanīt brūci, tāpēc tā ātri inficējas. Izteikti slikta brūces dzīšana, apgrūtināta infekcijas ārstēšana, diabētisko čūlu bieža veidošanās, audu nekrozes — raksturīgi cukura diabēta pacientam. Tāpēc pārsiešana veicama sterilos apstākļos, lietojot brūces stāvoklim piemērotus medikamentus un apstrādes veidu.

Ja brūce dzīst apmierinoši, tad mainām sterilus apsējus, ja pievienojas sekundāra infekcija, lietojam gelus, krēmus, ziedes, piemēram, oktenidīna dihidrohlorīdu, fucidīnskābi saturošas, ar antibakteriālu iedarbību. Ja veidojas diabētiskā čūla, palīdzēs hidrogels ar augstas koncentrācijas nātrija hlorīdu sastāvā.

Svarīgi vienmēr kontrolēt cukura līmeni asinīs, konsultēties ar endokrinologu, laikus nosūtīt pacientu uz diabētiskās pēdas aprūpes kabinetu.

Venozās atteces traucējumi

Venozās vai limfas atteces traucējumu gadījumā vērojamas tūskas, starpaudu šķidruma un vielmaiņas gala produktu uzkrāšanās, tāpēc audu apgāde ar skābekli un barības vielām ir nepietiekama.

Tas ir fons, kas apgrūtina brūču dzīšanu, veicina inficēšanos un čūlu veidošanos (2. attēls). Jebkura šāda brūce ir rūpīgi jāapstrādā, regulāri jāpārsien, lietojot brūces virsmu saudzējošus pārsējus (iepriekšminētos ar parafīnu un hlorheksidīnu saturošos).

Papildus perorāli jālieto venozo atteci uzlabojoši medikamenti, piemēram, mikronizēta attīrīta flavonoīdu frakcija, gingko biloba ekstraktu saturoši līdzekļi. Infekcijas gadījumā perorāli lieto antibiotikas. Ja brūces dzīšana ieilgst un brūces vietā vai paralēli brūcei veidojas trofiskā čūla, jākonsultējas ar asinsvadu ķirurgu. Pārsienot labāk lietot plāksterus, lai ar saitēm neapgrūtinātu jau tā traucēto venozo atteci. Dažkārt rekomendē kompresijas zeķu nēsāšanu, taču jāatceras, ka tās var apgrūtināt brūces dzīšanu.

Dermatoloģiskas slimības

Daudz uzmanības prasa dermatoloģisko pacientu brūču ārstēšana. Psoriāzes slimniekiem katrs ievainojums var būt perēklis psoriātiskām pārmaiņām. Ekzematozu izmaiņu gadījumā dažkārt brūces dzīšana apstājas līdz laikam, kamēr tiek izārstēta ekzēma. Tad pārsēju uzlikt ir apgrūtinoši, jo jāapstrādā un jāapsedz par brūci lielāks bojātās ādas laukums, apkārtējai bojātajai ādai jālieto atšķirīgi medikamenti nekā uz brūces.

Vēlama cieša sadarbība ar dermatologu, konsultējoties gan lokāli lietojamo medikamentu izvēlē, gan perorāli lietojamās terapijas korekcijai. Brūču dzīšana parasti ilgstoša, bieži veidojas keloīdrētas.

Pacienti, kas lieto glikokortikoīdus

Pavisam sarežģīta brūču ārstēšana ir pacientiem ar ādas izmaiņām, kas radušās, ilgstoši lietojot glikokortikoīdus. Mainās ādas biezums: tā kļūst plāna, paplašinās mazie asinsvadi, retāk novēro hemorāģiskās makulas un strijas.

Liela problēma ir ādas biezuma izmaiņas, jo pat sīka trauma var radīt lielu audu defektu. Bieži ir neiespējama pilnvērtīga brūces slēgšana, jo vērojama šuvju “izgriešanās” un slikta asinsrite bojātajā ādas lēverī. Traumas ir biežas, parasti agrāk sadzijušo traumu fonā, var būt saistītas ar citām rētām. Pārsiešana jāveic ļoti saudzīgi, vēlams nelietot plāksterus, lai, tos noņemot, nerastos jauni audu bojājumi. Lokāli skalošanai lieto ūdens bāzes poliheksanīda šķīdumu, pārsiešanai izmanto antiseptisku nelīpošu pārsēju, kas piesūcināts ar mīkstu parafīnu un hlorheksidīnu.

Jau laikus pacients jāinformē, ka brūces ārstēšanas un pārsiešanu periods būs ilgs. Pēc brūces stāvokļa stabilizēšanās lieto sudrabu saturošus pārsējus, ko maina reizi 4—7 dienās.

Īpaši uzmanāmie gadījumi

Īpaši jāpievēršas gadījumiem, kad nepieciešama papildu izmeklēšana un speciālistu apskate. Šādi gadījumi ir brūces ķermeņa dobuma apvidos ar aizdomām par penetrāciju.

Tāpat brūces ar neskaidru vakcinācijas izvēli, kas var būt saistīta ar nepilnīgu vakcinācijas kursu (stinguma krampji) vai neskaidru vakcināciju mājdzīvniekam (trakumsērga). Tad nepieciešama infektologa konsultācija.

Plašu apdegumu, apsaldējumu un elektrotraumu gadījumā vēlams konsultēties valsts apdegumu centrā (RAKUS). Brūces ar aizdomām par nervu, asinsvadu, locītavu un saišu bojājumiem pēc pirmās palīdzības sniegšanas jākonsultē specializētā iestādē. Pacientus ar lēnu atlabšanas dinamiku un ilgi dzīstošām brūcēm var konsultēt speciālisti Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā (Duntes ielā 22, Rīgā), Brūču klīnikā (Pērnavas ielā 10, Rīgā).