Koronārās asinsrites traucējumi un/vai metabolisma traucējumi ir galvenie koronārās sirds slimības (KSS), sirds mazspējas, sirds ritma traucējumu cēloņi. Lai pasargātu sirdi no šīm slimībām vai palīdzētu tai slimības gaitā, izmanto dažādu farmakoloģisko grupu medikamentus, ko nosacīti mēdz dēvēt par kardioprotektoriem.
Latīņu valodas vārds protector nozīmē “aizstāvis”. Pie tādiem aizstāvjiem zināmā mērā var pieskaitīt līdzekļus, kas ietekmē svarīgākos sirdi skarošo slimību patoģenēzes posmus, arī tos, kas ietekmē aterosklerozes attīstību, uzlabo asins apgādi sirds muskuļa šūnām, samazina skābekļa patēriņu. Šos plaši izmantotos līdzekļus sauc par antiangināliem līdzekļiem (nitrāti, bēta adrenoblokatori, kalcija antagonisti u.c.).
It kā otrajā plānā ir līdzekļi, kas palielina audu izturību hipoksijas apstākļos, un līdzekļi, kas uzlabo šūnu metabolisma procesus. Šajā apskatā gribu pieskarties šo grupu preparātu darbības raksturojumam.
Šūnu metabolisma procesus uzlabojošie līdzekļi
Metabolisma procesus šūnā nosaka daudzi faktori. Preparātiem, ko mēdz ierindot šajā grupā, ir plašs darbības spektrs, tāpēc uzlabojas metabolisma process.
Meldonijs
Viens no plašāk lietotajiem preparātiem Latvijā ir Organiskās sintēzes institūtā izstrādātais meldonijs, karnitīna priekšteča gamma butirobetaina struktūranalogs. Meldonijs atgriezeniski inhibē gamma butirobetainhidroksilāzi, samazina karnitīna biosintēzi un tādējādi traucē garo ķēžu taukskābju pārnesi caur šūnu apvalku un atvaira neoksidēto taukskābju aktivēto formu uzkrāšanos šūnā, novēršot šūnu membrānu bojājumus. Meldonijs kavē taukskābju bēta oksidāciju un optimizē skābekļa patēriņu šūnā, stimulē glikozes oksidāciju un uzlabo ATF transportu no tās biosintēzes vietām uz patēriņa vietām. Vēl meldonijs aktivē NO biosintēzi, tāpēc samazinās asinsvadu perifēriskā pretestība, tas uzlabo asins reoloģiskās īpašības, aizsargā kardiomiocītus pret kateholamīnu bojājošo darbību.
Pētījumā, kurā vērtēts meldonija efekts pacientiem agrīnā periodā pēc miokarda infarkta (n = 67), pierādīts, ka, pievienojot to standarta terapijai, samazinās stenokardijas lēkmju biežums (p = 0,01), epiventrikulāro ekstrasistoļu skaits (p = 0,002), retāk attīstās paroksismāli ritma traucējumi (p = 0,001), pazeminās arteriālais asinsspiediens (p = 0,001), uzlabojas dzīves kvalitāte un pazeminās trauksmes līmenis (p = 0,001). Šā pētījuma laikā nevienam no dalībniekiem nenovēroja blakņu attīstību. [11]
Meldonija īpašības pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām pētītas arī ekstrēmos laikapstākļos (karstā, aukstā laikā). 38—75 gadus veciem pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām, kuri papildus standarta terapijai vasaras mēnešos lietoja meldoniju (500 mg/dienā), karstos laikapstākļos bija ievērojami zemāks asinsspiediens un lēnāks pulss nekā pacientiem kontroles grupā, kas meldoniju nelietoja. [15]
Līdzīgs pētījums veikts arī ziemā: pacienti trīs mēnešus lietoja meldoniju (1000 mg/dienā). Meldonija grupā pazeminājās holesterīna līmenis, uzlabojās dzīves kvalitāte, bet kontroles grupā šādas izmaiņas nenovēroja. [16] Laikā, kad ir izteiktas gaisa temperatūras svārstības (ziemā, vasarā), pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām meldonijs veicina organisma aizsargspējas. Uzskaitīto īpašību spektrs ļauj izmantot meldoniju ne tikai kā kardioprotektoru KSS, sirds mazspējas, sirds ritma traucējumu terapijā, bet arī kardiomiopātijas, fiziskas un psihoemocionālas pārslodzes, atveseļošanās periodā, kompleksajā terapijā un arī smadzeņu asinsrites traucējumu terapijā. [5; 6; 10]
Trimetazidīns
Trimetazidīns optimizē šūnu enerģijas procesus, inhibē taukskābju oksidāciju, pastiprina glikozes oksidēšanās procesus, pasargā šūnas no ATF samazināšanās, saglabājot miokardā augstu enerģētisko fosfātu intracelulāro līmeni. Trimetazidīns nodrošina nātrija un kālija plūsmu caur membrānu, uzturot celulāro homeostāzi. Trimetazidīnu rekomendē izmantot stabilas stenokardijas papildterapijā. [5; 6; 10] Nesenā pētījumā pierādīts, ka trimetazidīns uzlabo funkcionālos rādītājus pacientiem ar perifēro artēriju slimību (lielāks noietais attālums, vēlāks sāpju sākšanās laiks). [12]
Inozīns
Inozīns, plašāk pazīstams kā riboksīns, arī ir metabolisma procesus uzlabojošs līdzeklis, jo tas ir purīna atvasinājums un ATF priekštecis. Tā kā tas ir nukleotīds, tas nonāk šūnā un palielina šūnas enerģētisko balansu, stimulē Krebsa cikla fermentu aktivitāti un nukleotīdu sintēzi, veicina vielmaiņas procesu miokardā, uzlabo koronāro asinsriti. Tam piemīt arī antiaritmiskas īpašības. Inozīnu (riboksīnu) izmanto KSS, miokarda infarkta, stenokardijas, miokardīta, kardiomiopātijas, reimatiskas sirdskaites kompleksajā terapijā. [7]
Tāpat to var izmantot arī organisma išemizācijas profilaksei, tās seku mazināšanai — īpaši pēc insulta, mikrocirkulāro traucējumu profilaksei. Kā antioksidantu to var lietot staru terapijas laikā. [16]
Šogad veiktā pētījumā noskaidrots, ka inozīnam ir no devas atkarīgs plazmas antioksidanto īpašību veicinošs efekts, kam varētu būt ietekme Parkinsona slimības attīstības aizkavēšanā. [17]
Panangīns
Medicīnas praksē plaši izmanto panangīnu, kālija aspartātu un magnija aspartātu saturošu preparātu. Tā terapeitisko efektu nodrošina kālija aspargināts, kas ir kālija un magnija jonu pārnesējs un veicina to iekļūšanu šūnā un iekļaušanos metabolisma procesā.
Panangīnu izmanto KSS kompleksajā terapijā sirds ritma traucējumu gadījumā, īpaši saistībā ar hipokaliēmiju, kā arī kompleksajā terapijā ar sirds glikozīdiem. [7; 9]
Fosfokreatinīns
Kā kardioprotektoru sirds operāciju laikā miokarda metabolisma traucējumu novēršanai išēmijas gadījumā izmanto fosfokreatinīnu (neotonu). Fosfokreatinīns ir ķīmiskās enerģijas rezerve miokardā un skeleta muskuļos un tiek izmantots ATF sintēzē. Fosfokreatinīna kardioprotektīvā darbība saistīta ar sarkolemmu stabilizāciju, šūnas šķidruma adenīna nukleotīdu saglabāšanu, inhibējot nukleotīdus katabolizējošos enzīmus, un fosfolipīdu noārdīšanās aizkavēšanu, kā arī ar iespējamo trombocītu agregācijas kavēšanu. [6; 7]
Adenozīntrifosforskābe
Adenozīntrifosforskābe (ATF) piedalās daudzos vielmaiņas procesos. Organismā veidojas oksidācijas reakcijā ogļhidrātu glikolīzes procesā. ATF, mijiedarbojoties ar aktimiozīnu, sadalās par adenozīndifosfātu (ADF) un neorganisko fosforu, turklāt atbrīvojas enerģija, kas tiek izlietota muskuļu darbam un sintēzes procesos — olbaltumvielu, urīnvielas u.c. ATF kalpo kā viens no adenozīna receptorus uzbudinošiem mediatoriem, tā piedalās impulsu pārvadē adrenerģiskajās un holīnerģiskajās sinapsēs. ATF izmanto KSS kompleksajā terapijā un muskuļu distrofijas ārstēšanā. Nesenā pagātnē ATF bija populārs un iecienīts preparāts. [7]
Adenozīnmonofosfāts
Ne tik populārs, taču dažās valstīs tiek lietots preparāts adenozīnmonofosfāts (AMF) jeb fosfadens, pazīstams arī kā vitamīns B8. AMF ir ATF fragments, daudzu kofermentu sastāvdaļa, kas piedalās oksidēšanās un reducēšanās procesos. AMF vēl raksturīga asinsvadus paplašinoša un antiagreganta darbība. Izmanto kompleksajā terapijā KSS gadījumā. [7; 9; 10]
Karnitīna hlorīds
Līdzīgi AMF arī karnitīna hlorīdu uzskata par vitamīnu BT. Šim preparātam raksturīga anaboliska darbība. Tas šķeļ garās taukskābju ķēdes un veicina taukskābju metabolisma aizvietošanu ar ogļhidrātiem. Karnitīna hlorīds bremzē apoptozi. Lieto KSS kompleksajā terapijā. [7]
Antioksidanti un antihipoksanti
Antioksidanti ir savienojumi, kas aizkavē organisko vielu oksidēšanos ar skābekli un tādējādi mazina to bojāšanos. Antioksidanti reaģē ar brīvajiem radikāļiem un hidroperoksīdiem, pārtrauc oksidēšanās reakciju ķēdi. Brīvie radikāļi rodas bioķīmiskās reakcijās un ir ļoti agresīvas ķīmisko vielu molekulas vai to fragmenti ar nesapārotiem elektroniem, kas organismā var bojāt šūnu apvalkus, ģenētisko kodu, iejaucas organisma bioķīmiskajās reakcijās un tādējādi piedalās daudzu slimību norises procesos. Brīvo radikāļu veidošanos veicina radioaktīvais starojums, iekaisuma process, hipoksija, dažādas ķīmiskas un toksiskas vielas.
Brīvo radikāļu darbību organismā līdzsvaro antioksidatīvā sistēma — dismutāze, katalāze, audu glutationa peroksidāze, vitamīni (īpaši E, A, C, P vitamīns) un minerālvielas — īpaši selēns, varš un cinks.
Ja organisma antioksidatīvā sistēma nespēj līdzsvarot brīvo radikāļu darbību, jāiet palīgā ar līdzekļiem, kam ir antioksidatīvas īpašības, proti, antioksidantiem. Antioksidanti ne tikai mazina brīvo radikāļu darbību, īpaši lipīdu peroksidāciju, bet arī mazina hipoksiju. Antioksidantu īpašības piemīt daudzām vielām, E, A, D, P vitamīnam, bioflavonoīdiem un daudziem augu izcelsmes preparātiem, piemēram, resveratrolam, kas turklāt stimulē dzīvildzes gēnu, pazemina ZBL un triglicerīdu līmeni. [4; 8]
Koenzīms Q10
Līdzekļus ar antioksidatīvām īpašībām izmanto dažādu slimību ārstēšanas kompleksajā terapijā. Visbiežāk tos rekomendē kā profilaktiskos līdzekļus — uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir vitamīni, bioflavonoīdi un citas bioloģiski aktīvās vielas.
Kā bezrecepšu medikaments Latvijā pazīstams ubidekarenons jeb koenzīms Q10, kas ir vitamīniem līdzīga viela un kā koferments plaši izplatīts organismā. Tas kā koferments pārnes H+ jonus elpošanas ķēdē, tam ir antioksidanta un hipoksanta īpašības. Tas mazina oksidatīvo stresu, palielina ATF sintēzi un uzlabo muskuļu funkciju. To rekomendē koenzīma Q10 deficīta ārstēšanai un profilaksei cilvēka šūnu enerģijas vairošanai. [4; 6; 10]
Desmit gadus ilgā pētījumā Zviedrijā (n = 443), kur vecāka gadagājuma pieaugušajiem četrus gadus veikta koenzīma Q10 un selēna substitūcija, novērota pieaugušo kardiovaskulārā veselība. Secināts, ka pacientiem, kas ilgstoši lietoja koenzīmu Q10 un selēnu, bija ievērojami zemāks kardiovaskulārās mirstības rādītājs. Šīs samazinātās kardiovaskulārās mirstības efekts saglabājās vēl vairākus gadus pēc lietošanas pārtraukšanas — kopā desmit gadus. Pozitīvs efekts novērots neatkarīgi no dzimuma vai KSS smaguma pakāpes (p = 0,04). [13]
Citohroms C
Kā antihipoksants literatūrā minēts preparāts citohroms C, kas veicina oksidācijas procesus. To izmanto, lai uzlabotu audu elpošanu asfiksijas, elpošanas nepietiekamības, sirds mazspējas, KSS un citos oksidācijas procesu traucējumu gadījumos. [7]
Citu grupu preparāti
Ranolazīns
Ranolazīns inhibē vēlīno nātrija plūsmu miokarda šūnās, mazina nātrija uzkrāšanos šūnās un kalcija intracelulāro pārslodzi. Samazinoties kalcija daudzumam šūnā, uzlabojas miokarda atslābums un tāpēc mazinās kreisā kambara diastoliskais stīvums. Ranolazīns mazina audu prasību pēc skābekļa.
Pētījumā OSCAR–GR (189 pacienti no 20 medicīnas centriem) pierādīts, ka sešos ranolazīna lietošanas mēnešos stenokardijas lēkmju biežums no 88,4 % samazinājās uz 26,5 % (p < 0,001), pacientu skaits, kas parastas slodzes laikā bija asimptomātiski, no 22,3 % pieauga līdz 75,3 % (p < 0,001). Ikdienas ierobežojumus pētījuma sākumā atzīmēja 80,4 % pacientu, pēc sešus mēnešus ilgas ranolazīna lietošanas vairs tikai 35,5 % (p < 0,001). [14]
Ranolazīnu rekomendē kā palīglīdzekli stenokardijas slimniekiem. [1]
Omega 3 taukskābes
Omega 3 taukskābes ir nepiesātinātās taukskābes un atrodamas šūnu plazmatiskās membrānas sastāvā. Tās kavē arahidonskābes un tās vielmaiņas produktu veidošanos ciklooksigenāzes un lipooksigenāzes sistēmā, tāpēc mazāk veidojas iekaisumu izraisošie citokīni. Vēl omega 3 taukskābes nodrošina NO atkarīgo un NO neatkarīgo vazodilatāciju, tām ir pretiekaisuma efekts, tās pazemina triglicerīdu un zema blīvuma lipoproteīnu līmeni asinīs, samazinot to sintēzi aknās, stabilizē aterosklerotiskās pangas. Rekomendē KSS papildterapijā, ja asinīs ir paaugstināts lipīdu līmenis, ko neizdodas kompensēt ar diētu. [2; 3; 6]
Minoksidils
Arī kālija kanālu atvērēju minoksidilu uzskata par netiešu angioprotektoru. Šīs grupas preparāti atver ATF jutīgos kālija kanālus, izraisa asinsvadu gludās muskulatūras membrānas hiperpolarizāciju, tiek traucēta kalcija jonu ieplūde šūnā, tāpēc atslābinās asinsvadu gludā muskulatūra un asinsvads paplašinās. Šīs grupas preparāti līdzīgi nitrātiem paaugstina cikliskā GMF līmeni šūnā.
Izmanto rezistentas hipertensijas ārstēšanā. [1; 9] Latvijā reģistrēts kā līdzeklis plikpaurības ārstēšanai. [6]
Prili, sartāni
Par netiešiem kardio– un angioprotektoriem var uzskatīt arī angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus (prilus) un angiotensīna II1 receptoru blokatorus (sartānus), jo angiotensīns II, kura veidošanos mazina angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori, bet angiotensīna II1 receptoru blokatori bloķē tā pirmo receptoru, angiotensīns ir stipri bioloģiski aktīvs. Tas sašaurina asinsvadus, stimulē aldosterona sintēzi un sekrēciju, arī arginīn–vazopresīna un endotelīna I sintēzi, veicina kalcija reabsorbciju un kardiomiocītu proliferāciju. Ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem un angiotensīna II1 receptoru blokatoriem šie efekti tiek mazināti, iedarbība ir kardio– un angioprotektīva. Angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru lietošana samazina mirstību pēc infarkta un sirds mazspējas slimniekiem. [6; 7; 9; 10]
Noslēgumā
Lai aizsargātu sirds muskuļa šūnas no bojājošiem faktoriem, izmanto līdzekļus ar dažādiem darbības mehānismiem. Visplašāk lieto līdzekļus, kas uzlabo asins apgādi miokardā, mazina enerģijas patēriņu, — antianginālos līdzekļus. Līdzās tiem izmanto arī līdzekļus, kas uzlabo šūnu metabolismu, optimizē skābekļa patēriņu, aizsargā šūnas no brīvo radikāļu iedarbības.
Kopsavilkums
- Metabolisma procesus šūnā nosaka daudzi faktori, tāpēc preparātiem, ko mēdz ierindot šajā grupā, ir plašs darbības spektrs. Metabolismu stimulē meldonijs, trimetazidīns, inozīns, panangīns, fosfokreatinīns, adenozīntrifosforskābe, adenozīnmonofosfāts un karnitīna hlorīds.
- Brīvie radikāļi rodas bioķīmiskās reakcijās, tie ir ļoti agresīvas ķīmisko vielu molekulas vai to fragmenti, kas organismā var bojāt šūnu apvalkus, ģenētisko kodu, iejaucas organisma bioķīmiskajās reakcijās un tādējādi piedalās daudzu slimību norises procesos.
- Ja organisma antioksidatīvā sistēma nespēj līdzsvarot brīvo radikāļu darbību, jāiet palīgā ar līdzekļiem, kam ir antioksidatīvas īpašības, proti, antioksidantiem: to īpašības piemīt E, A, D, P vitamīnam, bioflavonoīdiem un daudziem augu izcelsmes preparātiem, piemēram, resveratrolam, koenzīmam Q10, citohromam C.
- Omega 3 taukskābes ir nepiesātinātās taukskābes šūnu plazmatiskās membrānas sastāvā. Šīs taukskābes kavē arahidonskābes un tās vielmaiņas produktu veidošanos ciklooksigenāzes un lipooksigenāzes sistēmā, tāpēc mazāk veidojas iekaisumu izraisošie citokīni.