PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Koitālas galvassāpes

I. Roja, Ž. Roja, I. Auce
Koitālas galvassāpes
Koitālas galvassāpes (KGS) saskaņā ar SSK-10 ir pēkšņas lēkmjveida, pulsējošas, plēsošas galvassāpes pieres vai acu ābolu apvidū, kas attīstās cilvēkam seksuālas kulminācijas, orgasma jeb ekstāzes brīdī dzimumakta laikā vai tūlīt pēc akta, arī masturbējot. Pacienti bieži tās dēvē par “pērkona grāviena, eksplozīvām” galvassāpēm. Tās var ilgt 15–20 minūtes, pāris stundas, dažreiz – pāris dienas. Rodas izbīlis, trauksme, bailes no dzimumakta, no pēkšņas nāves. 

Epidemioloģija, cēloņi un riska faktori

Biežāk cieš indivīdi vecumgrupā 20–40 gadi un 35–55 gadi. Ir aprakstīti klīniski gadījumi pacientiem pusaudža gados, pacientiem pēc 55 gadiem. Eiropas valstīs šīs galvassāpes biežāk izpaužas vīriešiem.

 Cēloņi

KGS pēc rašanās cēloņa dala primārās un sekundārās. Primāro KGS cēlonis: spēcīgs seksuāls uzbudinājums, adrenerģiska aktivitāte dzimumakta laikā, arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās, sirdsdarbības biežuma un elpošanas biežuma pieaugums (pulsa frekvence var pieaugt līdz 180 sit./minūtē, elpošana – līdz 40 reizēm/minūtē), skausta un muguras muskuļu sasprindzinājums. Pacienti stundu vai divas pirms seksuālām aktivitātēm ir spiesti lietot pretsāpju līdzekļus, asinsspiedienu pazeminošus preparātus. Pēcāk šie medikamenti vairs nelīdz. Cieš darbaspējas, var veidoties atkarība no medikamentiem, trauksmes neiroze, depresija.

Sekundāro KGS cēloņi: hroniska cerebrāla išēmija, vertebrobazilārās asinsrites nepietiekamība, arteriovenoza malformācija, cerebrāla aneirisma, pārciests subarahnoidālais asinsizplūdums, okluzīvu artēriju slimība, stāvoklis pēc bazilārās artērijas operācijas, pazemināts smadzeņu likvora spiediens, piemēram, pēc lumbālās punkcijas. [1; 2]

Pacientiem ar KGS ģimenes anamnēzē ir būtiska informācija par saslimšanu ar migrēnu.

Riska faktori

Riska faktori: korpulence, atkarība no alkohola un nikotīna, narkotiskām vielām, amilnitrātu, amfetamīnu grupas medikamentu, sildenafila lietošana. Riska faktors var būt seksuāla poza, piemēram, balsts uz ceļiem, arī sadomazohistiskas aktivitātes, seksuālā apsēstība, orālais sekss, pašmocība jeb automazohisms, piemēram, pašnosmacēšanas rituāli u.c.

Diferenciāldiagnostika

Pirms terapijas būtiska ir diferenciālās diagnozes noteikšana. Pacientiem ar aizdomām par aneirismu, malformāciju – noteikti MRI galvai u.c. klīniski izmeklējumi.

Ārstēšana

Pacientiem ar primāru KGS kombinētas terapijas algoritms ar nepieciešamo medikamentozo terapiju (MT): β blokators propranolols 40–240 mg dienā, nesteroīdais pretiekaisuma līdzeklis indometacīns 25–75 mg dienā, kalcija kanālu blokatori, prettrauksmes preparāti u.c. [4]

Kopš pirmās ārstēšanas dienas būtiska ir arī nemedikamentoza, psihoterapeitiska ārstēšana (relaksējoša terapija, atgriezeniskās saites terapija, autogēnais treniņš, kognitīvā hipnoterapija (KH), terapija pārim (TP)).

KH seansa laikā ārsta teiktais vārds komunicē ar dažādiem pacienta galvas smadzeņu centriem: pacienta iztēlē desensitizācijas rezultātā tiek reducētas galvassāpes un trauksme, dzēsti biedējošie dzimumakta notikumi. Dažādu scenāriju lietošana kognitīvajā hipnoterapijā ļauj pacientam atbrīvoties no trauksmes, “galvassāpju gaidīšanas” sindroma seksuālās aktivitātes laikā, palīdz izstrādāt pozitīvu pašietekmi. Darbā ar pāri šī psihoterapija ļauj rast jaunus attiecību risinājumus. [6; 7] KH palīdz pacientam ar koitālām galvassāpēm pārvarēt atkarību no alkohola, nikotīna lietošanas, mazina medikamentozu atkarību. [3; 5]

Pētījums        

Pētījuma mērķis bija izpētīt kombinēto terapiju strādājošiem pacientiem pēc 40 gadu vecuma, kas cieta no primārām KGS. 2009.–2010. gadā tika konsultēti 12 abu dzimumu pacienti vecumā pēc 40 gadiem, strādājoši, kas cieta no KGS orgasma brīdī dzimumakta laikā vai tūlīt pēc tam, kā arī masturbējot. Pacienti sūdzējās par trauksmes izjūtu un “galvassāpju gaidīšanu”. Četriem pacientiem bija atkarība no pretsāpju medikamentu, alkohola un nikotīna lietošanas. Pacientus sadalīja divās grupās:

  • A grupas pacienti (5 sievietes, 3 vīrieši) 4 nedēļas saņēma kombinētu terapiju: kognitīvo hipnoterapiju 2 reizes nedēļā līdz ar terapiju pārim reizi nedēļā, viena seansa ilgums 45 minūtes. Jau no pirmās terapijas dienas pacienti saņēma arī MT: anksiolītiķi, prettrauksmes līdzekli 20 mg reizi dienā.
  • B grupa (2 sievietes, 2 vīrieši) 4 nedēļas saņēma tikai MT: prettrauksmes līdzekli 20 mg reizi dienā.  

Metodes

Pētījumā izmantotās metodes:

  • Klarka un Džeksona hipnouzņēmības tests – nosaka hipnouzņēmību pirms ārstnieciskās hipnoterapijas. Uzrāda kontrindikācijas psihoterapijai (epiparoksizmi, psihotiskas reakcijas u.c.).
  • Rozenberga pašsajūtas skala – izvērtē trauksmes līmeni, punkti no 0 līdz 30: 15–20 punkti normāls pašvērtējums, nav trauksmes; zem 15 punktiem – zems pašvērtējums, ir trauksme.
  • Vizuālā analogu skala – izvērtē seksuālās dzīves kvalitāti, punkti no 0 līdz 5: 0 – slikta, 5 – ļoti laba.
  • Sāpju dienasgrāmatas rakstīšana – pacienti tajā atzīmē savas veselības problēmas, pašsajūtu pirms terapijas, terapijas kursa laikā un pēc terapijas.
  • Kognitīvā hipnoterapija – desensitizācija, saturiski dažādu sižetu lietošana ar mērķi radīt iespēju pacientam iztēlē piedzīvot jaunu savu domu un izturēšanās kvalitāti, pārstrādāt negatīvos emocionālas reaģēšanas un uzvedības stereotipus saistībā ar galvassāpēm, izveidot pozitīvu pašietekmi.

Rezultāti

Pētījuma rezultāti apkopoti tabulā. Prettrauksmes medikamenta lietošanā blaknes netika novērotas nevienā grupā. 

Pētījuma rezultāti pirms un pēc ārstēšanas Pētījuma rezultāti pirms un pēc ārstēšanas
Tabula
Pētījuma rezultāti pirms un pēc ārstēšanas

Secinājumi

  • 4 nedēļu kombinētas terapijas kurss (kognitīvā hipnoterapija, pāru terapija kopā ar medikamentu anksiolītiķi 20 mg dienā no pirmās ārstēšanas dienas) ir efektīva terapija abu dzimumu pacientiem pēc 40 gadu vecuma, kas cieš no primārām koitālām galvassāpēm, trauksmes, diskomforta pārī un kam objektīvajā izmeklēšanā nav aneirismu, ļaundabīgu galvas smadzeņu audzēju, neiroloģisku u.c. saslimšanu.
  • Veselības un seksuālās aktivitātes pašnovērtējuma testi, sāpju dienasgrāmatas rakstīšana ļauj pacientam terapijas kursa laikā un pēc kursa sekot līdzi pārmaiņām.
  • Pozitīvas pašietekmes praktizēšana pēc ārstēšanas kursa nostiprina kombinētās terapijas laikā iegūtos rezultātus.

Literatūra

  1. Lance JW. Headaches occuring during sexual intercourse. Proc Aust Assc Neurol, 1974,11:57-60.
  2. Anand KS, Dhikav V. Primary headache associated with sexual activity. Singapore Med, 2009,50(5):e176-177.
  3. Frese A, Rachmann A, Gregor N, Biehl K, Hussedt IW, Evers S. Headache associated with sexual activity: prognosis and treatment options. J Cephalgia, 2007, Nov, 27(11): 1265-1270.
  4. Frese A, Gantenbein A, Marziniak M. Triptans in orgasmic headache. J Cephalgia, 2006, Dec(12):1458-1461.
  5. Roja I, Auce I. Complex treatment for ageing patients with coital cephalgia. 6. Baltijas neirologu kongress Viļņā, 2009.13.-16.05. Tēžu krājums: S51-S52.
  6. Roja I, Roja Z, Zalkalns J. Use of combined treatment for working female adults with psychogenic headache, medicine and smoking addiction. RSU Zinātniskā konference. Tēžu krājums. Rīga, RSU. 2009/04:28.
  7. Roja I. Kognitīvā hipnodrāma ārstnieciskajā hipnoterapijā. SIA Europrint tipogrāfija, 2007, 79 lpp.
  8. www.headacheexpert.co.uk/OrgasmsAndMigraine.html