PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Lakricas iespējamā farmakoloģiskā nesaderība

J. Baltkājs, S. Jankovskis, A. Ranks
Lakricas  iespējamā farmakoloģiskā nesaderība
Lakricas sakne Radix Glycyrrhizae (Radix Liquiritiae) tautas medicīnā pazīstama jau pirms mūsu ēras senajā Ēģiptē, bet fitoterapijā to izmanto vēl šodien. Tās kompleksajā sastāvā ir saponīni (galvenokārt glicirizīns), izoflavonoīdi (piem., glabridīns, glabrēns), kumarīni un daudz citu savienojumu. Lakricas nosaukums “saldā sakne” cēlies no glicirizīna tās sastāvā, kas ir daudzkārt saldāks par cukuru.

Mūsdienu fitoterapijā pēc zinātnisku pētījumu rezultātiem lakricu Eiropā iesaka dispeptisku parādību, gastrīta izraisītu simptomu (piemēram, grēmu) mazināšanai, kā arī atkrēpošanai, kad klepus saistīts ar saaukstēšanos. [1] Ir zināms, ka lakrica izraisa prostaglandīnu pieaugumu, savukārt tie veicina gļotu sekrēciju. [2] Glabridīns un glabrēns nomāc Helicobacter pylori. [3] Glabridīna pretiekaisuma darbību skaidro ar tā inhibējošo ietekmi uz tirozināzes aktivitāti, superoksīda anjona veidošanos un ciklooksigenāzes aktivitāti. [4] Klīniskajos pētījumos turpina noteikt lakricas efektivitāti no hepatīta atkarīgas hepatocelulārās karcinomas, kā arī citu patoloģiju ārstēšanā. [5]

Tā kā lakricu ļoti plaši izmanto uztura bagātinātāju sastāvā, aktuāls ir mijiedarbības jautājums, ja lakricu lieto fitoterapeitiskajās devās. Tādēļ aplūkosim, kādus "pārsteigumus" lakrica var sagādāt mijiedarbības jomā. Lakricai noteiktās devās ir daudzveidīga farmakoloģiska aktivitāte, kas var ietekmēt kā bioķīmiskos un fizioloģiskos procesus organismā, tā arī citu medikamentu iedarbību.

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Visbiežākā ir lakricas farmakodinamiskās mijiedarbības iespēja. Lakricas un antitrombotisko līdzekļu (antiagregantu, netiešās un tiešās darbības antikoagulantu (arī frakcionēto heparīnu), trombolītisko līdzekļu) līdztekus lietošana var būt iemesls neprognozētai asiņošanai, jo lakricā ir kumarīni [6], kā arī tāpēc, ka glicirizīns spēj selektīvi bloķēt trombīnu. [7] Turklāt lakricai ir arī antiagreganta aktivitāte. [8] Tāpēc attiecīgajās situācijās uzmanība jāpievērš asiņošanas pazīmēm.

Lakricas izraisītā hipokaliēmija ir iemesls nesaderībai ar vairākām medikamentu grupām. Lakricas hipokaliēmijas izcelsmē nozīme ir vairākiem mehānismiem. Vispirms jāmin lakricas spēja bloķēt enzīmu 11-bēta-hidroksisteroīddehidrogenāzi nierēs [9], tādējādi mazinot hidrokortizona pāreju mazāk aktīvā kortizonā, kā arī spēju pavājināt hidrokortizona perifēro metabolismu. Pieaugot hidrokortizona aktivitātei, tā minerālkortikoīdā (aldosteronveida) darbība [10] izraisa pastiprinātu kālija izvadi, nātrija un līdz ar to ūdens aizturi, arteriālā spiediena paaugstināšanos u.c. efektus. [11]

Ir pamats sagaidīt, ka lakricas izraisītā hipokaliēmija paātrinās un pastiprinās to medikamentu izraisītos hipokaliēmijas simptomus, kam šī blakne ir tipiska. Tas attiecas uz digoksīna toksicitāti. [12] Tāpēc, lietojot digoksīnu, rekomendē neizmantot lakricu. [1] Tāpat kopā ar lakricu nelieto stimulējošos caurejas līdzekļus, kas izraisa kālija zudumu, kā arī diurētiskos līdzekļus. [13] No lakricas iesaka atteikties, lietojot antiaritmiskos līdzekļus. [5] Lakricas darbība kortikosteroīdu kursa laikā var veicināt blakņu summēšanos, kā arī ietekmēt kortikosteroīdu farmakokinētiku.

Lakricas lietošana kontrindicēta gadījumos, kad ar kāliju saturošiem preparātiem ārstē hipokaliēmiju.

Pseidoaldosteronisma īpašību dēļ lakrica nav izmantojama pacientiem, kas lieto antihipertensīvos līdzekļus [14], jo darbojas pretēji to hipotensīvajam efektam [1], kā arī kortikosteroīdu preparātus. Lakricu neizmanto arī tad, ja lieto kombinētos kontracepcijas līdzekļus [15-17] un estrogēnus, jo iespējama hipertensija, tūska un hipokaliēmija.

Hidrokortizona aktivitātes pieaugums lakricas ietekmē var parādīties arī t.s. "diabetogēnajā" efektā, kad novēro hiperglikēmiju. Tāpēc pretdiabēta līdzekļu efektivitāte var mazināties. Ar to jārēķinās, izrakstot pretdiabēta līdzekļus pacientam, kas lieto lakricu. Jāņem vērā arī insulīna spēja pazemināt kālija līmeni asinīs. Tāpēc lakricas lietošanu cukurslimniekam parasti neiesaka.

Ir ziņojumi par libido vājināšanos lakricas ietekmē, ko var saistīt ar testosterona līmeņa pazemināšanos serumā. [18]

Tā kā lakrica spēj bloķēt monoamīnoksidāzi [19], to nedrīkst lietot kopā ar citiem medikamentiem, kam ir šā enzīma inhibitora īpašības (visbiežāk ar attiecīgajiem psihotropajiem preparātiem), jo iespējami attiecīgi toksiski simptomi, piemēram, palielināta uzbudināmība, hiperaktivitāte, satraukums, reibonis, vājums, miegainība, hipotensija, kolapss, bezmiegs, nemiers, halucinācijas, pietvīkums, svīšana, tahipnoja, tahikardija, kustību traucējumi, stipras galvassāpes u.c. [5]

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Ir vairāki teorētiska rakstura pētījumi, kuros pierādīta lakricas ietekme uz citohroma P450 enzīmu sistēmu (CYP). Lakrica ir izoenzīma CYP 3A4 inhibitors. [20; 21] Tā kā lielākā daļa medikamentu ir tieši šā izoenzīma substrāti, iespējams, ka paaugstināsies to līmenis asinīs un pastiprināsies kā farmakoloģiskais, tā toksiskais efekts. Glabridīnam pierādīta inhibējoša aktivitāte ne tikai uz CYP 3A4, bet arī CYP 2B6 un CYP 2C9 izoenzīmiem. [22]

Glicirizīns paaugstina prednizolona līmeni asinīs [23], jo, mazinot tā plazmas klīrensu, palielina tā koncentrāciju un laukumu zem līknes. [3]

Kopsavilkums

  • Lakricas farmakoloģisko un mijiedarbības raksturojumu veido informācija par šā auga relatīvi plašo ietekmi uz organisma bioķīmiskajiem un fizioloģiskajiem procesiem. Tāpēc, lietojot preparātus, kuru sastāvā ir lakrica, vienmēr jāatceras par mijiedarbību.
  • Farmakoloģiska efekta intensitāti nosaka devas, lietošanas biežums un ilgums, kā arī pacienta individuālās īpatnības.
  • Mijiedarbība var parādīties, lietojot arī uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir lakrica, ja tiek pārsniegtas ieteiktās dienas devas un tās tuvojas fitoterapijas līmenim.
  • Visdrošāk no farmakoloģiskās nesaderības izvairīties, ja, lietojot rakstā minētos medikamentus, no lakricas izmantošanas atsakās. Taču situācijās, kad organisms jau pakļauts lakricas darbībai un pacients līdztekus lietojis medikamentus, jāpievērš uzmanība iespējamajai mijiedarbībai.
Raksts žurnālā