Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe diagnoste prof. MAIJA RADZIŅA atzīst, ka ir ļoti prasīga pret sevi un arī pret citiem un cenšas lietderīgi izmantot katru dzīves minūti. Izcila organizatore un līdere — tā Maiju Radziņu raksturo apkārtējie.
Maija Radziņa vienlaikus pabeidza divas augstskolas — ir ieguvusi maģistra grādu jurisprudencē, kā arī augstāko izglītību radiologa diagnosta specialitātē un medicīnas zinātņu doktora grādu. Tagad ir Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas prezidente un Latvijas Radiologu asociācijas viceprezidente, kā arī Latvijas muskuloskeletālās radioloģijas un citu profesionālo asociāciju biedre. Savas zināšanas regulāri papildina dažādās konferencēs un kursos gan Latvijā, gan citviet Eiropā, organizē tālākizglītības kursus ārstiem ultrasonogrāfijas metodē un ikdienā piedalās studentu un rezidentu izglītošanā radioloģijas nozarē Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
Prof. Radziņa veic ultrasonogrāfiju operāciju zālē P. Stradiņa KUS
Radiologus kaut kādā ziņā uzskata par mašīndarītājiem, bet tur ir arī daudz cilvēciskā.
Ļoti daudz. Mēs neesam mašīnoperatori , bet gan bilžu tulki , vidutāji starp ārstiem un pacientiem, starp pacientu un viņa slimību. Veicot ultrasonogrāfiju, tiešā veidā saskaramies ar pacientu, runājam ar viņu. Lai veidotos kopaina, jāiedziļinās katrā gadījumā, jāskatās uz cilvēka organismu kopumā, jāizvērtē un jāanalizē iepriekš veiktie izmeklējumi, jāizdara būtiski secinājumi, kas nav tikai šā brīža situācijas apraksts, un tas jau pārsniedz izmeklējuma tehnisko, mehānisko daļu.
Nedrīkst palaist garām nevienu mazu pleķīti, strīpiņu — tam visam var būt nozīme.
Radiologa profesija pieprasa aktuālas, mūsdienīgas zināšanas par visām medicīnas jomām.
Viena lieta ir anatomija, otra — slimības, bet trešā — ir jāzina, kā konkrēto slimību gadījumā rīkojas speciālisti, kādas ir ārstēšanas iespējas un kā šīs ārstēšanas iespējas iedarbojas uz pacienta ķermeni.
Teiksim, ja ir onkoloģijas pacients, jāzina, vai viņam veikta operācija, vai bijusi staru terapija vai ķīmijterapija, jo katra no manipulācijām atstāj citādu ietekmi ne vien problēmas zonā, bet uz organismu kopumā. Tāpat ir zāles, kas var radīt blaknes — iekaisumus vai citas komplikācijas. Radiologam ir jāzina, kā konkrētajā gadījumā rīkoties un kādas sekas šī rīcība radīs. Ja slimība tomēr iet savu ceļu, tad ko darīt šādā gadījumā. Tāpēc saviem gados jaunākajiem kolēģiem saku — radiologs ir ārsts, kam medicīnā jāzina pilnīgi viss. Vienīgais, ko varam atļauties paskatīties informatīvajos avotos, — kāda zāļu deva pacientam nepieciešama.
Lecot kopā ar radioloģijas rezidentiem, topošajiem radiologiem — pēc noslēguma darbu aizstāvēšanas
Lai kļūtu par labu radiologu, vajag talantu vai tomēr aiz visa slēpjas treniņš, treniņš un vēlreiz treniņš?
Talants ir tikai maza daļa no tās izcilības. Lielāko daļu veido ieguldītais darbs, uzkrātās zināšanas, liela klīniskā pieredze, kas rodas, strādājot garas stundas.
Manuprāt, talants sasaucas ar intuīciju — ir jājūt cilvēks, jāprot saskatīt kopsakarības un izdarīt prognozējošus secinājumus. Tad radiologi nav tikai atsevišķu slimības pazīmju aprakstītāji vai pamanītāji.
Intervijā Latvijas Radio (Monopolā) teicāt, ka radiologa kabinets ir labākais kabinets, kur varbūt nokļūt, jo nedarāt sāpes. Bet diagnozes uzzināšana var biedēt, apgriezt cilvēka dzīvi kājām gaisā.
Šeit liela loma ir komunikācijas prasmei un empātijai. Pavirši spriežot, varētu šķist, ka pie datora strādājošiem ārstiem šīs prasmes nemaz nav vajadzīgas, taču tas ir aplams pieņēmums.
Bieži vien radiologs ir pirmais speciālists, kas nosaka, kāda diagnoze ir pacientam. Veicot izmeklējumus, mūsu virsmērķis ir nekaitēt pacientam vai, ja nav iespējams izvairīties no kaitniecības , lai tā būtu minimāla.
Mūsu kaitniecība ir nemanāma un nejūtama, jo rentgena starojumu un ultraskaņas viļņus nevar redzēt un sajust, tomēr tie iedarbojas uz cilvēka ķermeni, tāpēc šīs izmeklējumu metodes lietojam gudri.Bet, kad esam noteikuši diagnozi, to pacientam pasniedzam tā, lai viņam būtu saprotami, kā arī izstāstām, kas viņam turpmāk būs jādara, kāds būs viņa ceļš. Norādām virzienu.
Saskarsmē ar pacientu vienmēr cenšos būt godīga, neslēpju, ja gadījums sarežģīts. Taču uzreiz paskaidroju, kas būtu darāms turpmāk, lai pacients nesaņemtu tikai satraucošu ziņu par diagnozi. Labam ārstam jābūt empātiskam, jāsaprot, ko šādā brīdī izjūt pacients, jāsniedz atbalsts un cerība. Pacientam no radiologa kabineta jāiziet ar apziņu, ka “ar mani viss ir kārtībā” vai “jā, situācija ir nopietna, bet tai būs risinājums”.
Ar ģimeni slēpošanas brīvdienās Dolomītos
Radiologa kļūme var pacientam dārgi maksāt. Kā sadzīvot ar savām kļūdām?
Es runāju par savām kļūdām, dalos šajā pieredzē ar domu — labāk mācīties no citu kļūdām, ne no savējām.
Kļūdas palīdz nebūt pārgalvīgai, pārāk pašpārliecinātai, palīdz sevi noturēt pie zemes un bijībā pret to, ka visu zināt nav iespējams, ka esmu cilvēks un arī kļūdos. Ja dara daudz, tad nevar būt tā, ka nekad netiek pieļautas kļūdas. Šos gadījumus paturam prātā un sirdī. Un noteikti analizējam, kāpēc radās kļūda, lai nākotnē tamlīdzīgas novērstu.
Latvijā mums ir vairāk magnētiskās rezonanses iekārtu, vairāk datortomogrāfu nekā vidēji Eiropā, piemēram, ES vidēji 18 magnētiskās rezonanses iekārtu uz miljonu iedzīvotāju, mums 20; datortomogrāfi — Latvijā 40, Lietuvā 33, Igaunijā 21. Tā ir Latvijas privātās medicīnas blakne?
Mēs esam viensētas kategorijās domājoša nācija, gribam, lai katram ir savs, jo tad lietas varēsim darīt vadīti un kontrolēti. Dažkārt pietrūkst labas sadarbības, jo iekārtu netrūkst, bet tās netiek pietiekami noslogotas. Iedzīvotāju īpatsvars un sadalījums jau nav visā valstī vienāds. Tāpēc, kad pacientam tiek nozīmēts viens vai otrs izmeklējums, viņam varbūt vajadzēs mērot trīssimt kilometrus līdz medicīnas iestādei, lai to veiktu, jo tuvākā apkārtnē šādu iespēju nav. Taču tagadējais digitālais laikmets ļauj šīs attāluma dimensijas samazināt. Izmeklējumus var veikt kādā no medicīnas centriem, kas ir tuvāk dzīvesvietai, bet izmeklējumu datus interpretē speciālists, kurš izmeklējuma mirklī fiziski neatradās blakus pacientam.
Organizatores ziņojums starptautiskā kongresā EUROSON 2023 Rīgā
Vai Latvijā radioloģiskās iekārtas ir pietiekami noslogotas?
Jā un nē. To ietekmē gan kaut kāds sezonāls komponents, gan kvotu sadalījums, kas gada griezumā ir nevienmērīgs, tāpēc veidojas nobīde. Mēs Stradiņos strādājam intensīvi visu gadu, bet pienāk mirklis, kad kvotas izsmeltas, kamēr kādā no reģionālajām medicīnas iestādēm tās vēl pieejamas, kur iekārtu noslogojums ir piecdesmit vai septiņdesmit procentu. Mūsu slimnīcā iekārtu noslogojums ir liels, pat pārslogojums.
Iekārtas jau varētu strādāt arī divdesmit četras stundas katru nedēļas dienu, taču vajadzīgi speciālisti, kas ar šīm iekārtām strādā, — radiologi, radiologu asistenti un radiogrāferi: Latvijā mēs esam divsimt septiņdesmit vai divsimt astoņdesmit, veicam simtiem tūkstošus izmeklējumu. Tas ir ļoti iespaidīgs izmeklējumu skaits, ja attiecina pret radiologu skaitu.
Ik pa laikam izskan viedokļi, ka ultrasonogrāfiju varētu apgūt un veikt arī ģimenes ārsti, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļā bez radiologiem to varētu darīt vēl kāds. Ko sakāt par šo redzējumu — kā ir pasaulē un kāda ir Latvijas situācija par kompetenču robežām?
Uz kompetenču robežām katrā valstī jāskatās individuāli, nevaram viens pret vienu pārņemt pieredzi, kāda ir citur. Šīs kompetenču robežas jāpielāgo ārstu zināšanām un blakus noslodzei.
Citu specialitāšu ārsti noteikti var veikt ultrasonogrāfiju, ģimenes ārsti Latvijā to dara jau gadu desmitiem, taču katram savā profesijā ir citi virsuzdevumi, tāpēc ikdienas darbu skrējienā var rasties vienkāršota pieeja. Veic mērķētu sonogrāfiju, kuras pamatuzdevums ir precizēt kādas lietas, piemēram, vai ir brīvs šķidrums vēdera dobumā, vai katetrs atrodas urīnpūslī un tamlīdzīgi. Un tad ir otrs sonogrāfijas veids — diagnosticējošā sonogrāfija, kas ir visaptveroša. Ja to veic radiologs, kurš dienā pieņem divdesmit vai četrdesmit pacientu un kuram uzkrājusies pamatīga pieredze un zināšanas, šis speciālists no mazām pazīmēm spēj veidot kopbildi. Ja citas specialitātes ārsts sonogrāfiju veic tikai dažas reizes nedēļā, protams, viņa pieredze un spēja saskatīt smalkas nianses ir mazāka.
Radiologs ne vien pārzina cilvēka organismu un dažādas patoloģijas, bet arī ārstniecības metodes, viņam ir daudz skaidrāka izpratne par to, kur beidzas ultrasonogrāfijas iespējas, kad jāpāriet uz datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi. Šo ierīci jāprot pārvaldīt.
Tas ir līdzīgi kā ar klavierēm — katrs jau var piesēsties pie mūzikas instrumenta un uzsist pa taustiņiem, bet vai pratīs atskaņot nopietnu skaņdarbu.
Var teikt, ka starp ultrasonogrāfa izmantotājiem ir izcili pianisti un ir vienkārši lietotāji. Mana pieredze rāda, ka arī ģimenes ārsts var būt izcils sonogrāfists.
Ļoti būtiska ir izmeklējuma interpretācija. Cik daudz šodien radiologiem palīgā nāk mākslīgais intelekts?
Mākslīgais intelekts ir jaunieviests termins. Mūsu, radiologu, izpratnē tas ir tas pats datorasistētais risinājums, ko radioloģijā pazīstam jau desmitgadēm. Datortehnoloģijas radioloģijai pievienojās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad radās metode datortomogrāfija, rentgena starus apvienojot ar datora skaitļotāja tehnoloģiju. Tas bija pirmais moments, kad šīs abas nozares satikās. Tāpēc mēs, radiologi, mākslīgo intelektu neuztveram kā nez kādu revolūciju.
Mākslīgais intelekts šobrīd ielikts diezgan daudzās medicīniskās iekārtās, tādējādi tiek kontrolētas un uzlabotas radiācijas devas, skenēšanas protokoli. Tiek standartizēts radiologu darbs. Esam arī efektīvāki un precīzāki.
Tomēr mākslīgais intelekts nedara darbu mūsu vietā. Tas analizē un apkopo informāciju. Mākslīgais intelekts ir jāmāca, un šim procesam būs nepieciešami vēl vairāki desmiti gadu, līdz tas sasniegs nepieciešamo analītiskās domāšanas spēju līmeni.
Pēc pusmaratona (21 km) distances Pasaules čempionātā skriešanā Rīgā
Cik pati uzticaties mākslīgajam intelektam?
Es ļoti labprāt ar to strādāju, izzinu algoritmus, piedalos to izveidē un pilnveidošanā. Uzskatu, ka mākslīgais intelekts ir solis uz priekšu, lai virzītos uz individualizētu medicīnu. Piemēram, cilvēks pusmūžā vēlas uzzināt, vai viņš ir riska grupā, kam draud sirds infarkts. Ar mākslīgā intelekta palīdzību izvērtējot datus, var paredzēt, kādi ir iespējamie riski, vai tie ir pieauguši un kā no tiem izvairīties. Tas ir veids, kā pacients var iegūt labā kvalitātē nodzīvotus gadus. Šādu es saskatu cilvēka darbības simbiozi ar mākslīgo intelektu.
Mākslīgais intelekts var paveikt vienkāršas, standartizētas darbības, bet es tā veikumu pārbaudu gluži kā jaunāko kolēģi.
Kuras no radioloģijas tehnoloģijām pašlaik piedzīvo visstraujāko attīstību?
Visas. Patlaban datortomogrāfija un magnētiskā rezonanse attīstās tandēmā ar mākslīgo intelektu, bet ultrasonogrāfija attīstās kā metode pati. Inovatīvi tehnoloģiskie risinājumi ir zondēm — citi materiāli pieļauj efektīvāku veiktspēju, būtiski izmainījies attēls, tā izšķirtspēja.
Patiesībā ultrasonogrāfija ir piedzīvojusi strauju attīstību. Piemēram, ultraskaņas elastogrāfija ir neinvazīva attēlveidošanas metode, ko izmanto, lai noteiktu audu relatīvo saspiežamību vai deformāciju, kas slimību gadījumā mainās. Tādējādi varam noteikt, piemēram, aknu hepatozi — vienu no riska faktoriem, kas izraisa mirstību kardiovaskulāro slimību kontekstā. Izvērtējot kvantitatīvos rādījumus, varam noteikt, cik daudz taukaudu šūnu ir aknās. Pēc tam varam izvērtēt, vai ir kas mainījies, vai ir kādi uzlabojumi. Šai neinvazīvajai izmeklēšanas metodei ir daudz plusu — nav jāveic biopsija, lai noteiktu, cik daudz tauku ieslēgumu ir aknu šūnās.
Aknu steatozi mēdz dēvēt par pandēmijas izraisītāju nākotnē vai cunami. Šie metaboliskie vielmaiņas traucējumi saistīti ar mūsdienu cilvēku moderno dzīvesveidu — novērojams daudz lielāks iegūto un patērēto kaloriju disbalanss.
Kas no visa plašā radioloģijas lauciņa jums profesionāli ir vistuvākais, interesantākais, ar kādām tehnoloģijām patīk strādāt vislabāk?
Esmu ultrasonogrāfijas entuziaste. Šī metode man patīk tāpēc, ka ir komunikācija ar pacientu. Tā ir ļoti prasīga un arī dinamiska metode.
Man patīk visas asinsvadu diagnostikas metodes, kas ir izmeklējumu spektrā. Tāpat ļoti saista mazinvazīvas ārstēšanas iespējas, kas ļauj bez lieliem griezieniem piekļūt asinsvadiem un atrisināt nopietnas problēmas.
Burājot ar laivu Vidusjūrā
FOTO: No Maijas Radziņas personīgā arhīva
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2025. gada jūnijā
