Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.
Pašā 2024. gada nogalē publiskai vētīšanai iebira divi lieli plānu projekti. Ko tie sola?
Onkoloģijas plāns 2025.—2027. gadam. Tas skar 90 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju (ja pieskatām vēža pacientu tuviniekus, tad krietni vairāk). Jaunajā Onkloplānā vairāki svaigi akcenti. Skrīninga jomā iecerēts veikt pilotprojektus, lai izvērtētu jaunu programmu iespējas plaušu un kuņģa vēža agrīnai diagnosticēšanai, kā arī ieviest skrīninga reģistru. Bērnu onkoloģijā izstrādās klīniskos ceļus “sarkanā karoga” simptomiem. Pieaugušo ārstēšanā paplašinās dinamisko novērošanu un personalizēto terapiju, kā arī domās, vai iespējams paplašināt “zaļā koridora” pieejamību, piešķirot tiesības maksas ārstiem uz “zaļo koridoru” nosūtīt pacientu ar aizdomām par onkoloģiju.
Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likuma projekts. Tas atceļ “divu grozu” principu, kas bija iestrādāts pārejas noteikumos. Jaunajam likumam jāstājas spēkā 2026. gada janvārī, pretējā gadījumā 594 060 personām būtu jāveic brīvprātīgās iemaksas. Uz Nacionālā veselības dienesta bāzes tiks izveidots Nacionālais veselības apdrošināšanas fonds. LVSADA vērš uzmanību, ka no jaunā likuma projekta izņemts būtisks pants: pieaugot gadskārtējam valsts budžeta finansējumam veselības aprūpes pakalpojumiem, tiek nodrošināts darba samaksas palielinājums darbiniekiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Vai mediķi paliks bez atalgojuma pieauguma garantijām?
Bet, ja skatāmies katrs uz savu dzīves kāpienu, saviem personiskajiem mērķiem un plāniem? Te vēlējums — lai drosme sekot tam, ko diktē sirds. Risinājums tam, kas reizēm šķiet neiespējams, ir ģeniāli vienkāršs: jāsper pirmais solis, pēcāk — nākamais, galvenais neapstāties.
Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.
Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?
Katram piektajam bērnam un pusaudzim pasaulē ir aptaukošanās, kas paaugstina risku 2.tipa cukura diabēta attīstībai. GLP1 receptoru agonisti (RA) ir viena no farmakoterapijas iespējām šajā populācijā, kurai nepieciešama efektivitātes un drošuma izvērtēšana.
Pacientu ziņotie rezultāti (PROM), kas novērtē simptomus, funkcionālo stāvokli un dzīves kvalitāti, bija neatkarīgi prognostiski rādītāji kopējai dzīvildzei pacientiem ar vēzi, liecina 31 klīniskā pētījuma meta-analīze. Īpaši labāka fiziskā un lomu funkcionēšana bija saistīta ar uzlabotu izdzīvošanu.
Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu pasaulē sepse skar aptuveni 50 miljonu cilvēku, no kuriem vairāk nekā 11 miljoni cilvēku mirst. Tā kļuvusi par vienu no visbiežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar smagu sepses infekciju gadā ārstējas vairāk nekā 460 pacientu.
Līdz šim izpratne par vēža risku attiecībā uz retiem patoģenētiskiem variantiem (rare pathogenic variants [RPV]) izgūti pārsvarā no ģimeņu pētījumiem, kuros varam sagaidīt ierobežotus rezultātus un neobjektivitātes riskus. Lai kvantificētu asociāciju starp RPV iepriekš zināmos vēža predispozīcijas gēnos pacientiem ar vienu vai vairākiem primāriem ļaundabīgiem audzējiem, veikts plašs ģenētisko saistību pētījums no Apvienotās Karalistes Biobankas datiem.
Vai pacients, kurš piekrīt ārstēties, bet norādījumus neievēro, ir “sarežģīts”? Vai varbūt viņš vienkārši nav sapratis būtisko? Komunikācija nav tikai vārdu apmaiņa, tā ir klīniskās kvalitātes pamats. Tomēr praksē nereti konsultējam pacientus, kuru rīcība šķiet neparedzama vai neracionāla: viņi atsakās no izmeklējumiem, pārtrauc terapiju, ignorē ārsta norādījumus. Tad aiz viņu uzvedības nereti slēpjas kultūras atšķirības, valodas barjera vai citāda izpratne par veselību.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Kādas ir blefarīta izpausmes? Kas nosaka blefarīta attīstību un kāda ir pirmā palīdzība nekomplicēta blefarīta gadījumā? Uz praktiskiem jautājumiem atbild oftalmoloģe Kristīne Leimane.
Sirds un asinsvadu sistēmas slimības (SAS) kopumā ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā — 2022. gadā tās izraisīja 52 % no visiem nāves gadījumiem, kas ir aptuveni 16 000 cilvēku gadā. [1] Hroniska sirds mazspēja (SM) ir būtiska SAS komplikācija.
Katram piektajam bērnam un pusaudzim pasaulē ir aptaukošanās, kas paaugstina risku 2.tipa cukura diabēta attīstībai. GLP1 receptoru agonisti (RA) ir viena no farmakoterapijas iespējām šajā populācijā, kurai nepieciešama efektivitātes un drošuma izvērtēšana.
Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu pasaulē sepse skar aptuveni 50 miljonu cilvēku, no kuriem vairāk nekā 11 miljoni cilvēku mirst. Tā kļuvusi par vienu no visbiežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar smagu sepses infekciju gadā ārstējas vairāk nekā 460 pacientu.
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Lielākajai daļai pacientu, kas vēršas pie ārsta ar sūdzībām par dispepsiju, iemesls ir funkcionāls. Sistemātiskā pārskatā un meta–analīzē aprēķināts, ka, veicot endoskopiju pacientiem ar dispepsiju, 13 % bija erozīvs ezofagīts, 8 % peptiska čūla un mazāk nekā 0,5 % gastroezofageāls vēzis. Pārējie tiek iekļauti funkcionālas dispepsijas (FD) grupā.
Apmēram 10 % pacientu ar čūlainu kolītu un 26 % ar Krona slimību nepieciešama ķirurģiska rezekcija desmit gadu ietvaros pēc diagnozes atklāšanas. Kaut arī jau zināms, ka agrīna ķirurģija uzlabo klīnisko iznākumu, līdz šim maz zināms par klīniskā stāvokļa izmaiņām gadu pirms operācijas.
Pacientu ziņotie rezultāti (PROM), kas novērtē simptomus, funkcionālo stāvokli un dzīves kvalitāti, bija neatkarīgi prognostiski rādītāji kopējai dzīvildzei pacientiem ar vēzi, liecina 31 klīniskā pētījuma meta-analīze. Īpaši labāka fiziskā un lomu funkcionēšana bija saistīta ar uzlabotu izdzīvošanu.
Šobrīd pastāv ierobežotas farmakoloģiskas pirmsekspozīcijas profilakses iespējas Covid-19 gadījumā, ja neskaitām vakcināciju. Izpētīts, ka azelastīnam, kas ir antihistamīna intranazāls aerosols, pierādīta in vitro pretvīrusu aktivitāte, t.sk. pret SARS-CoV-2. Lai novērtētu, vai azelastīns var būt efektīvs un drošs līdzeklis Covid-19 pirmekspozīcijas profilaksē, veikts pētījums.