Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Kā stiprinās primāro veselības aprūpi?

D. Ričika
Kā stiprinās primāro veselības aprūpi?
Pexels.com
Nule kā uzklausīts Veselības ministrijas informatīvais ziņojums par primārās veselības aprūpes stiprināšanu. Ko tas paredz?

 

  • Papildu darbinieks: no jūnija papildu darbinieka apmaksa paredzēta ģimenes ārstu praksēm virs 1800 reģistrētajiem pacientiem, lauku praksēm virs1500 pacientiem, kā arī praksēm ar pacientu skaitu no 1500 līdz 1800, bet kurās strādā tikai viena māsa vai ārsta palīgs.
  • Atvieglota prakšu pārņemšana. Situācija ar ārstu nomaiņu ir diezgan kritiska. 30 % ģimenes ārstu sasnieguši pensionēšanās vecumu (vairāk nekā 30 ārsti ir vecumā no 75 līdz 84 gadiem). Iecerēts, ka vairāk tiks iesaistītas pašvaldības un ka NVD ik gadu atjaunos prakšu pārņemšanas kartējumu.
  • Atbalstīs jaunatvērtās prakses. Turpmāk jaunatvērtu praksi finansēs līdz brīdim, kad tajā būs 750 pacientu, bet ne ilgāk kā divus gadus. Iecerēts arī apmaksāt mentora — pieredzējuša ģimenes ārsta atbalstu gada garumā (mentors par divām praksēm saņems 854 € mēnesī). Tas raisījis diskusijas: varbūt šo naudu jēgpilnāk ir novirzīt jaunajiem ārstiem prakses atvēršanai un konsultācijām, ko viņi apmaksātu paši?
  • Piemaksa reģionu un lauku praksēm. Piemaksa būtu atkarīga no prakses attāluma līdz Rīgai (virs 100 km 500—1500 € mēnesī), kā arī no iedzīvotāju blīvuma (500—1000 € mēnesī). Arī te iebildumi: vai vispirms nav jāpārskata kapitācijas nauda un piemaksas par manipulācijām, ģimenes ārsta pakalpojumus attīstot pilnvērtīgāk?
  • Sadarbības prakses un kopprakses, proti, sadarbotos trīs un vairāk ģimenes ārstu prakses, bet sadarbības praksēs iesaistītos fizioterapeits, vecmāte, pediatrs, garīgās veselības speciālists. 2026. gadā tās varētu 120 sadarbības prakses.
  • Ja skatās lielo bildi — kas svarīgi ārstam un kas pacientam? Domnīcu diskusijās izskan, ka ārstam būtisks telpu jautājums (no pārbaudītajām praksēm vienā telpā ar māsām strādā 12 %), pašvaldības ieinteresētība, E–veselības sadrumstalotības un administratīvā sloga mazināšana, motivācija pildīt kvalitātes kritērijus. Bet pacientam? Proaktivitāte no ārsta, atvērtība telemedicīnai, pieejamība (ne tikai ārsta māsai vai palīgam), kompetence un cieņpilna attieksme (pieskatot pacientu viņa veselības ceļā). Domājot par aprūpes stiprināšanu, svarīgi nepazaudēt lielo bildi — tiltu, uz kura satiekas pacienta un ārsta vajadzības!
Saistītie raksti

Ģimenes ārste MARUTA BINDRE: Kārtība, komanda un pēctecība

Ģimenes ārste MARUTA BINDRE medicīnā strādā 40 gadus un atzīst, ka joprojām darbdienu rītos uz savu praksi Smiltenē dodas ar prieku. Kas iedvesmo? Jaunie ārsti, kas turpina strādāt kopā ar viņu — daktere Ieva Šēna rezidentūru izgājusi viņas praksē, nu turpina darboties patstāvīgi. Iedvesmo attīstība — piemēram, tagad sapnis par telpu paplašināšanu. Un, protams, pacienti, kuru dzīvi ģimenes ārsts ierauga pilnā ritējumā.

D. Ričika, B. Vahere

Apņemšanās, stratēģijas, sirds

Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.

D. Ričika

Kas notiek ar paliatīvo aprūpi Latvijā?

Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.

D. Ričika

Starmešu gaismā — nepilngadīgo vakcinācija

Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?

D. Ričika
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

B12 vitamīns un tā deficīts

B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.

I. Kikuste

Funkcionāls hipogonādisms. Simptomi un ārstēšana

Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.

R. Mihailovskis, I. Vīksna, J. Ērenpreiss

Ēšanas traucējumi bērniem un pusaudžiem. Kas tie ir, kāpēc rodas, kā atpazīt?

Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]

M. Druvaskalna, I. Muižniece

Datortomogrāfija un prognozētais vēža risks dzīves laikā: ASV dati

Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.

Doctus

Kontracepcijas iespējas mūsdienās. Kas jāzina katram ārstam?

Ģimenes plānošana ir darbību kopums, kas sniedz iespēju pārim izvēlēties bērnu skaitu un noteikt vēlamo intervālu starp grūtniecībām. Šis jēdziens klasiskā izpratnē ietver kontracepcijas metožu lietojumu, lai novērstu neplānotas grūtniecības iestāšanos, bet plašākā izpratnē ģimenes plānošanas jēdziens ietver arī neauglības ārstēšanu. [1; 2] Lai gan SPKC dati ir optimistiski un liecina, ka pēdējos desmit gados legālu abortu skaits Latvijā samazinājies divkārt, joprojām saglabājas liels nevēlamo grūtniecību skaits pusaudžu vecumā, [3] tāpēc nozīmīga ir izglītošana skolās, medicīnas iestādēs, digitālajā vidē.

I. Ramane, T. Ausmane, L. Pelčere

Latvijā pēta fibromiaļģijas diagnostiku

RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētrnieki cer uzlabot diagnostikas un prognozēšanas precizitāti, veicinot efektīvas un personalizētas fibromialģijas ārstēšanas pieejas. Pilotpētījuma ietvaros izstrādāta īpaša vingrojumu programma, kas fibromialģijas pacientiem uzlabo veselības stāvokli.

Doctus

Ātriju fibrilācija jaunajās vadlīnijās. Vairāk par ritma un frekvences kontroli

Eiropas Kardiologu biedrības (European Society of Cardiology — ESC) vadlīnijas par ātriju fibrilāciju (ĀF) ir pārskatītas un atjauninātas, ņemot vērā jaunos pētījumus un klīnisko pieredzi. Galvenās izmaiņas ārstēšanas stratēģijā 2024. gada vadlīnijās saistītas ar uzsvaru uz agrīnu ritma atjaunošanu un pacienta individuālā riska novērtējuma nozīmi.

E. Sokolova, O. Kalējs, A. Rudzītis, D. Behmane

Žultsakmeņi Ārstējam simptomātiskos gadījumus

Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.

S. Paudere–Logina

Migrēna. Tās nav parastas galvassāpes

Migrēnas stigmatizācija ir zināms fenomens, par ko rakstījām arī 2024. gada Doctus septembra numurā. Tuvinieki, darba devēji un pat ārstniecības personas ne vienmēr izprot, ko nozīmē dzīvot ar migrēnu, pārciest regulāras galvassāpju lēkmes un nesaņemt vajadzīgo atbalstu. Bet, lai pielietu eļļu ugunij, jāteic, ka problēma ir ne tikai stigmatizējošā attieksme, ar ko migrēnas pacients saskaras, jo pētījumi rāda palielinātu risku dažādu blakusslimību un veselības traucējumu attīstībai.

D. Jēgere, S. Paudere–Logina
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U