Aprīļa izskaņā notika Latvijā pirmā pacientu pieredzes konference, kurā diskutēja par pozitīvu pieredzi pacienta lomā. Berila institūta (kas ir pasaules līmeņa pacientu pieredzes pētniecības organizācija) dati liecina: 71 % pacientu vissvarīgākais šķiet tas, ka viņi tiek uzklausīti, bet 67 % pacientu ir būtiski, ka viņiem tiek sniegts skaidrojums par viņu veselības situāciju.
Kāds tad ir labs ārsts? Kas gan medicīnas speciālistus padara par labiem ārstiem? Visticamāk, kādā mirklī šo jautājumu sev uzdevis katrs ārsts, par to veikts arī daudz pētījumu. Raugoties ar pacienta acīm, laba ārsta raksturojumā personības kvalitātes gūst virsroku pār tehniskajām prasmēm, ideālā gadījumā tās abas ir labā līmenī. Toties paši ārsti pirmajā vietā liek medicīnas kompetences, ārsta—pacienta modelis viņu skatījumā ir vairāk aizbildniecisks, proti, labais pacients uzticas ārsta viedoklim, ir līdzestīgs, atsaucīgs, nekonfliktējošs (Raul A Boracci, 2021).
Citā sistemātiskā pārskatā (Verena Steiner Hofbauer, 2018), kurā par šo tematu apskatītas 20 publikācijas un iekļauts vairāk nekā 4000 dalībnieku (ārstu, māsu, studentu, pacientu), laba ārsta raksturojums atspoguļots sešās kategorijās.
Pirmā — saskarsmes, sociālās prasmes. Draudzīgums, laipnība, pozitīva attieksme pret dzīvi, dzīvesprieks, laba humora izjūta. Īpašības, kuras sagaidām no jebkura cilvēka, bet jo īpaši no ārsta!
Otrā — laba saziņa un pacientu iesaistīšana. Vērīgi klausīties, saprotami izskaidrot, godīgi atbildēt uz jautājumiem, veltīt laiku. Būt ieinteresētam.
Trešā — profesionālās kompetences. Rūpīgi ievākt anamnēzi, izvēlēties pareizu diagnostiku, optimālu terapiju. Precizitāte, pieredze un holistisks skatījums. Pacientam ir konkrēts vārds un viņa slimībai — stāsts.
Ceturtā — ētiskums. Tas nozīmē godīgumu, pazemību, konfidencialitāti, iecietību pret citādiem uzskatiem, motivāciju, ko nemēra tikai eiro daudzumā, bet kas sakņojas profesionālā kaislībā.
Piektā — vadības prasmes. Lēmumu pieņemšanā pacienti no laba ārsta sagaida organizatoriskas prasmes, līderību, izlēmību, sastrādāšanos ar kolēģiem.
Sestā — nepārtraukta mācīšanās jeb aizrautība un vēlme izglītoties mūža garumā.
Patiesībā šī ir brīnišķīga karte, skeneris, kuru lietot un kurā ieraudzīt sevi.
Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.
Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.
Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?
Katram piektajam bērnam un pusaudzim pasaulē ir aptaukošanās, kas paaugstina risku 2.tipa cukura diabēta attīstībai. GLP1 receptoru agonisti (RA) ir viena no farmakoterapijas iespējām šajā populācijā, kurai nepieciešama efektivitātes un drošuma izvērtēšana.
Pacientu ziņotie rezultāti (PROM), kas novērtē simptomus, funkcionālo stāvokli un dzīves kvalitāti, bija neatkarīgi prognostiski rādītāji kopējai dzīvildzei pacientiem ar vēzi, liecina 31 klīniskā pētījuma meta-analīze. Īpaši labāka fiziskā un lomu funkcionēšana bija saistīta ar uzlabotu izdzīvošanu.
Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu pasaulē sepse skar aptuveni 50 miljonu cilvēku, no kuriem vairāk nekā 11 miljoni cilvēku mirst. Tā kļuvusi par vienu no visbiežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar smagu sepses infekciju gadā ārstējas vairāk nekā 460 pacientu.
Kādas ir blefarīta izpausmes? Kas nosaka blefarīta attīstību un kāda ir pirmā palīdzība nekomplicēta blefarīta gadījumā? Uz praktiskiem jautājumiem atbild oftalmoloģe Kristīne Leimane.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Sirds un asinsvadu sistēmas slimības (SAS) kopumā ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā — 2022. gadā tās izraisīja 52 % no visiem nāves gadījumiem, kas ir aptuveni 16 000 cilvēku gadā. [1] Hroniska sirds mazspēja (SM) ir būtiska SAS komplikācija.
Katram piektajam bērnam un pusaudzim pasaulē ir aptaukošanās, kas paaugstina risku 2.tipa cukura diabēta attīstībai. GLP1 receptoru agonisti (RA) ir viena no farmakoterapijas iespējām šajā populācijā, kurai nepieciešama efektivitātes un drošuma izvērtēšana.
Vai pacients, kurš piekrīt ārstēties, bet norādījumus neievēro, ir “sarežģīts”? Vai varbūt viņš vienkārši nav sapratis būtisko? Komunikācija nav tikai vārdu apmaiņa, tā ir klīniskās kvalitātes pamats. Tomēr praksē nereti konsultējam pacientus, kuru rīcība šķiet neparedzama vai neracionāla: viņi atsakās no izmeklējumiem, pārtrauc terapiju, ignorē ārsta norādījumus. Tad aiz viņu uzvedības nereti slēpjas kultūras atšķirības, valodas barjera vai citāda izpratne par veselību.
Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu pasaulē sepse skar aptuveni 50 miljonu cilvēku, no kuriem vairāk nekā 11 miljoni cilvēku mirst. Tā kļuvusi par vienu no visbiežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar smagu sepses infekciju gadā ārstējas vairāk nekā 460 pacientu.
Lielākajai daļai pacientu, kas vēršas pie ārsta ar sūdzībām par dispepsiju, iemesls ir funkcionāls. Sistemātiskā pārskatā un meta–analīzē aprēķināts, ka, veicot endoskopiju pacientiem ar dispepsiju, 13 % bija erozīvs ezofagīts, 8 % peptiska čūla un mazāk nekā 0,5 % gastroezofageāls vēzis. Pārējie tiek iekļauti funkcionālas dispepsijas (FD) grupā.
Pacientu ziņotie rezultāti (PROM), kas novērtē simptomus, funkcionālo stāvokli un dzīves kvalitāti, bija neatkarīgi prognostiski rādītāji kopējai dzīvildzei pacientiem ar vēzi, liecina 31 klīniskā pētījuma meta-analīze. Īpaši labāka fiziskā un lomu funkcionēšana bija saistīta ar uzlabotu izdzīvošanu.
Šobrīd pastāv ierobežotas farmakoloģiskas pirmsekspozīcijas profilakses iespējas Covid-19 gadījumā, ja neskaitām vakcināciju. Izpētīts, ka azelastīnam, kas ir antihistamīna intranazāls aerosols, pierādīta in vitro pretvīrusu aktivitāte, t.sk. pret SARS-CoV-2. Lai novērtētu, vai azelastīns var būt efektīvs un drošs līdzeklis Covid-19 pirmekspozīcijas profilaksē, veikts pētījums.
Vidēja un vecāka gadagājuma pieaugušajiem, kuri ievēro trīs līdz piecus veselīga dzīvesveida paradumus — nesmēķē, guļ 7–9 stundas naktī, uztur augstu intensīvas fiziskās aktivitātes līmeni, ievēro kvalitatīvu uzturu un mēreni lieto alkoholu (5–15 g/dienā) — ir par 40 % mazāks risks saslimt ar funkcionāliem aizcietējumiem salīdzinājumā ar tiem, kuri neievēro nevienu no šiem paradumiem.