PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Ilgtermiņa medikamentu lietošanas paradumu maiņa pacientiem pēc incidentas demences diagnozes

Ilgtermiņa medikamentu lietošanas paradumu maiņa pacientiem pēc incidentas demences diagnozes
Pixabay.com
Demence ir diagnoze, kas maina ne tikai pacienta un līdzcilvēku dzīves kvalitāti, bet arī līdz šim lietoto medikamentu lietošanas paradumus, ietekmējot hronisku slimību pārvaldības procesu un zāļu lietošanas drošumu.

Lai noskaidrotu, ar kādām pārmaiņām sastopas pacienti pēc incidentas demences attīstības saistībā ar medikamentu lietošanas paradumiem, tika veikts kohortas pētījums. Tajā iekļāva dalībniekus no 67 gadu vecuma ar incidentas demences diagnozi un piemēroja līdzvērtīgus kontroles grupas dalībniekus pēc demogrāfiskajiem rādītājiem un lietoto medikamentu skaitu pētījuma sākumā. Galvenais pētījuma mērķis bija kopējais lietoto medikamentu skaits, t.sk. kardiometabolisko, CNS aktivizējošo un antiholīnerģisko medikamentu patēriņš un tā izmaiņas. Medikamentu lietošanas izmaiņas tika analizētas reizi ceturksnī.

Pētījumā tika iekļauti 266 675 pieaugušie ar incidentu demenci un 266 675 kontroles grupas pieaugušie bez demences diagnozes; abās 65,1 % bija virs 80 gadu vecuma (vidējais [SD] vecums 82,2 [7,1] gadi) un 67,8 % bija sievietes. Pētījuma sākumā novērots, ka pacienti ar demenci salīdzinājumā ar kontroles grupu drīzāk lietoja CNS aktivizējošus medikamentus (54,32 % pret 48, 39 %) un antiholīnerģiskos medikamentus (17,79 % pret 15,96 %) un držiāk nelietoja kardiometaboliskos preparātus (piemēram, cukura diabēta zāles, 31,19 % pret 36,45 %). Pētījumam turpinoties tika secināts, ka kohortā ar demenci tika novērots straujāks medikamentu skaita pieaugums salīdzinājumā ar kontroles grupu (0,41 pret – 0,06; atšķirība 0,46 [95 % TI 0,27–0,66]) un pieauga proporcija to pacientu, kas lietoja CNS aktivizējošus medikamentus (absolūtās izmaiņas 3,44 % pret 0,79 %; atšķirība 2,65 % [95 % TI 0,85–4,45 %]) uz antipsihotiķu, antidepresantu un pretepilepsijas medikamentu rēķina). Demences pacientu kohortā tika novērots pakāpenisks antiholīnerģisko medikamentu lietošanas samazinājums (izmaiņas ceturksnī -0,53 % pret -0,21 %; atšķirība -0,32 % [95 % TI -0,55–-0,08%) tāpat kā kardiometabolisko medikamentu (izmaiņas ceturksnī antihipertensīvo preparātu lietojumā: -0,84 % pret -0,40 %; atšķirība -0,44 % [95 % TI -0,64–-0,25 %). Gadu pēc demences diagnozes uzstādīšanas 75,2 % šīs kohortas pacientu lietoja piecus vai vairāk medikamentus (+2,8 % pieaugums).

Šis pētījums vērš uzmanību uz demences pacientiem kā riska grupu polifarmācijai, tajā pašā laikā pastāv iespēja, ka pacients izvēlēsies nelietot kādus no būtiskajiem ilgtermiņā lietojamiem medikamentiem citu hronisku somatisku slimību pārvaldībā.

Avots: Anderson TS, Ayanian JZ, Curto VE, et al. Changes in the Use of Long-Term Medications Following Incident Dementia Diagnosis. JAMA Intern Med. Published online August 21, 2023. doi:10.1001/jamainternmed.2023.3575