PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Dzīves laikā, modificējot 12 riska faktorus, var aizkavēt vai novērst 40 % no visiem demenču gadījumiem

Doctus
Dzīves laikā mainot 12 riska faktorus, var aizkavēties vai novērst 40% demences gadījumu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti The Lancet.

Divdesmit astoņi pasaules vadošie demences eksperti jaunajā ziņojumā pievienoja 3 jaunus riska faktorus - pārmērīgu alkohola patēriņu, galvas traumas pusmūžā un gaisa piesārņojumu vēlākā dzīvē. Tie ir papildus 9 faktoriem, kurus Komisija jau iepriekš identificēja 2017. gadā: zemāks izglītības līmenis, dzirdes zudums vidējā dzīves posmā, hipertensija, aptaukošanās, smēķēšana, depresija, sociālā izolācija, fiziskā pasivitāte un cukura diabēts.

Eksperti norāda, ka taktika, lai izvairītos no demences, sākas jau agrīnā vecumā un turpinās visu mūžu, tāpēc nekad nav par agru vai par vēlu rīkoties.

Komisijas locekļi politikas veidotājiem un indivīdiem iesaka veikt šādus pasākumus:

● Mēģināt uzturēt sistolisko asinsspiedienu ≤130 mm Hg no 40 gadu vecuma;

● Veicināt dzirdes aparātu izmantošanu dzirdes zudumam un samazināt dzirdes zudumu, aizsargājot ausis no augsta trokšņa līmeņa;

● Samazināt gaisa piesārņojuma un pasīvo tabakas dūmu iedarbību;

● Novērst galvas traumas (īpaši paaugstināta riska profesijās);

● Ierobežot alkohola daudzumu, kas nepārsniedz 21 vienību nedēļā (1 spirta vienība = 10 ml vai 8 g tīra spirta);

● Pārtraukt smēķēšanu un atbalstīt citus smēķēšanas pārtraukšanā;

● Nodrošināt visiem bērniem pamatizglītību un vidējo izglītību;

● Saglabāt fiziskās aktivitātes pusmūžā un vēlāk;

● Samazināt aptaukošanos un ar to saistīto cukura diabēta risku.

Ziņojumā tiek atbalstīta arī holistiska, individualizēta un pierādījumos balstīta aprūpe pacientiem ar demenci, kuriem parasti ir vairāk hospitalizāciju, lai ārstētu slimības, kurus potenciāli var ārstēt mājās un kuriem ir lielāks risks saslimt ar koronavīrusa slimību. Turklāt ziņojumā ieteikts nodrošināt arī palīdzības sniegšanu ģimenes locekļiem, kuri aprūpē pacientus ar demenci, lai novērstu depresiju un trauksmi.

Komisijas locekļi veica rūpīgu visu labāko pierādījumu izpēti šajā jomā, ieskaitot sistemātiskus literatūras pārskatus, meta-analīzes un atsevišķus pētījumus, lai izdarītu savus secinājumus.

 

AVOTS: Livingston G, Huntley J, Sommerlad A, et al.  Dementia prevention, intervention and care: 2020 report of the Lancet Commission. The Lancet, 2020, July 30. DOI:https://doi.org/10.1016/S0140-6736(20)30367-6

Lasītākais Doctus.lv
GUNTIS KARELIS: Grūtības ir spēcīgs motivētājs

Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.

M. Lapsa
RENĀTE HELDA: cukura diabēts pandēmijas ēnā— katastrofāls ielaisto gadījumu skaits

Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."

R. Helda
Bioloģiskie medikamenti. Arvien biežāk izmantojam praksē

Zinātniskā revolūcija zāļu atklāšanas un produktu attīstībā biotehnoloģijā, kas notika 20. gadsimta beigās, savu uzvaras gājienu turpina arī 21. gadsimtā. Šobrīd vairāk nekā simt dažādu slimību tiek ārstētas ar biotehnoloģijas palīdzību, turklāt daudzas metodes joprojām ir galvenais atklājums medicīnā. Bioloģisko līdzekļu lietošana strauji paplašinājusies, tos izmanto, piemēram, onkoloģijā, autoimūnu traucējumu, iekaisuma slimību ārstēšanā.

L. Henke, S. Purviņa
Liels traumu risks brīvdienu skrējējiem

Gandrīz puse no visiem brīvdienu skrējējiem (skrējēji, kas to dara neprofesionāli, brīvajā laikā) gūst traumas, galvenokārt saistībā ar ceļiem, ikriem vai Ahileja cīpslām, un riska līmenis ir vienlīdz augsts neatkarīgi no skrējēja vecuma, dzimuma vai skriešanas pieredzes.

Doctus
SANAD II pētījums par valproāta vs. levetiracetāma efektivitāti un izmaksu ieguvumu salīdzinājumu

Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.

Doctus